Zem koka

Un Tas Kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: “Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad, lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: “Labi, dari, kā tu esi sacījis.”” (1. Mozus 18:4-5)

Šajā Rakstu vietā mēs lasām par trīs vīriem, kurus Dieva kalps Mozus stiprināja, viņu noputējušās kājas nomazgāja, un paēdināti tie koka paēnā varēja atpūsties, lai pēc tam ceļotu tālāk.

Šovasar Pelčos, kur notika nometne bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu māmiņām, es redzēju līdzīgu skatu.

Brīvajos brīžos Dieva kalps Oļegs Jermolājevs aicināja māmiņas un pusaudžus zem koka paēnā, lai atpūstos un atveldzētos no vasaras pusdienlaika tveices. Lielākajai daļai dalībnieku šī vieta “zem koka” kļuva par iemīļotāko vietu visā nedēļas garumā. Šo māmiņu un pusaudžu ikdienas mājas dzīve ir pilna ar daudz smagu sāpju, negulētu nakšu, noguruma no nebeidzamiem rehabilitācijas pasākumiem, dažkārt arī vientulības un neziņas par nākotni pilna. Šiem dzīves ceļā pagurušajiem ceļiniekiem Oļegs stāstīja par Dievu, par Bībelē rakstītajām patiesībām.

Māsu apvienības moto šajā gadā ir “Svētā Gara auglis”. Kādā reizē pieejot pie šī koka un dzirdot, kas tiek runāts un vaicāts, sapratu, ka manu acu priekšā notiek brīnums – zem šī koka, kas ir parasts lapu koks un nav radis nest augļus, ir nobiris pilns augļu birums, kādu redzam zem ābelēm bagātā ražas gadā. Redzēju, kā atveras daudzu sirdis, kā tās alkst izprast Dieva mīlestību un nodomu viņu dzīvēs. Tās bija patiesi aizkustinātas, bet izsalkušas dvēseles, kuras meklē patiesību. Oļegs Dieva vārda spēkā viņas centās paēdināt. Vēl nedēļu pēc nometnes man zvanīja kāda māte, kuras 17 gadus vecais dēls ratiņkrēslā ļoti gaida Oļega apciemojumu.

"Nometnē “Ceļotāju klubs” septiņas dienas kopā bija 50 bērni ar īpašām vajadzībām un viņu draugi, kā arī 13 viņu māmiņas. Nenogurstoši 24 stundas dienā viņiem kalpoja 32 mūsu draudžu darbinieki: jaunieši, māsas, brāļi, svētdienskolas skolotāji un mācītājs Oļegs Jermolājevs ar ģimeni."

Šajā vasarā piedzīvojumu nedēļā Pelčos - nometnē “Ceļotāju klubs” septiņas dienas kopā bija 50 bērni ar īpašām vajadzībām un viņu draugi, kā arī 13 viņu māmiņas. Nenogurstoši 24 stundas dienā viņiem kalpoja 32 mūsu draudžu darbinieki: jaunieši, māsas, brāļi, svētdienskolas skolotāji un mācītājs Oļegs Jermolājevs ar ģimeni.

Katru rītu Pelču pils lidostā nometnes dalībniekus sagaidīja nometnes aviokompānijas pilots  Mārtiņš Kleins un četras smaidīgas stjuartes - Monta Nātriņa, Joana Dārta Anškena, Paula Zveja un Justīne Pūre. Nometnes dalībnieki tika sadalīti 5 grupās, un pilots katru rītu deva norādes, uz kādu pasaules vietu katrai grupai jādodas. Tā nedēļas laikā visi bērni tika aizvesti “Džungļos” (Zenta Svara un Tabita Runce), “Viduslaiku pilī” (Ilze un Ričards Mosi un Līga Rozenštoka), “Vulkānā” (Iveta Jermolājeva un  Kristīne Barkeviča), “Laboratorijā” (Irīda Ņenāhova un Daina Cinkmane), “Ērgļu ciematā” (Mārtiņš Kleins, Monta Nātriņa un Justīne Pūre). Klausoties un vērojot interesantos uzskates materiālus par šīm vietām, bērni iemācījās 10 baušļus, iejutās kā tēli dažādās Bībeles epizodēs, mācījās Bībeles pantus un slavēja Dievu dziesmās.

Māmiņām katru dienu tajā pašā laikā notika nodarbība, kuru vadīja kapelāne Aina Briede – “Atbalsta grupa sievietēm, kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām”. Grupu audzinātājiem un viņu palīgiem Lāsmai Belovai, Rebekai Skujai, Lidijai Saulītei, Armandam un Lienei Brūveriem un Dacei Ružānei septiņas dienas bija jāiejūtas to vecāku lomā, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Pēcpusdienās kustību aktivitātes vadīja rehabilitātores Evita Brensone un Agnese Krūmiņa - Krūma. Katru vakaru nometnē ciemojās kāds īpašs viesis, bet programmu vadīja un dienas kopsavilkumu apkopoja Zanda Lūse.

"Tādus brīnumus vēl neesmu redzējusi! Es zinu, ka meitenes un sievietes rūpējas par slimniekiem - mazgā, guldina, aptīra, maina pamperus, bet nekad nebūtu domājusi, ka to dara jauni zēni un vēl ar tādu mīlestību un rūpīgi!"

Kāda no māmiņām sacīja: “Tādus brīnumus vēl neesmu redzējusi! Es zinu, ka meitenes un sievietes rūpējas par slimniekiem - mazgā, guldina, aptīra, maina pamperus, bet nekad nebūtu domājusi, ka to dara jauni zēni un vēl ar tādu mīlestību un rūpīgi! Tādus vajadzētu ieteikt “Latvijas lepnumam”.” Bez šiem mūsu puišiem – Ivara Trubņikova, Ernesta Cinkmaņa, Timoteja Baloža, Artūra Ozola, Lata Belova - un viņu vīrišķīgā spēka (jo pusaudži ratiņkrēslā ir nemitīgi jāpārcilā) nometne nevarētu notikt. Viņi bija nenovērtējami palīgi gan sanitārei Vilmai, gan audzinātājiem, gan pie tehnikas un apskaņojuma.

Ļoti izjutām arī aizlūgšanu spēku. Pateicos jums visiem, kuri aizlūdzāt! Īpaši pateicos Mētras Celmiņas aizlūgšanu komandai, kura vairākus mēnešus lūdza katru vakaru. Pateicos Esterei Rozei par padomiem, idejām un materiāliem programmas izveidei.

Katram nometnē bija uzticēts kāds īpašs pienākums, bet daudzas lietas darījām nešķirojot, visi kopā. Nometnes oficiālie organizētāji ir Māsu apvienība, bet es varu teikt, ka tas bija KOPDARBS. Tā ir kopīga kalpošana mīlestībā slimajiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem. Tas ir arī veids, kā pasludināt mūsu Kunga Jēzus Kristus mīlestību. Lai gan nedēļas nogalē kalpotāji jūtas fiziski noguruši, viņu acīs redzēju īpašu mirdzumu un prieku.

Noslēguma dienā dalībnieki un darbinieki runāja par tikšanos nākamajā gadā. Vēlēšanās piedalīties ir tik liela, ka dalībnieki nometnei sāk pieteikties jau ziemā. Šāda veida nometne notika jau ceturto gadu. Trīs gadus galvenie nometnes sponsori ir Amerikas latviešu baptistu māsas un brāļi. Bez viņu materiālā atbalsta šo nometni mēs nevarētu rīkot. Vienam nometnes dalībniekam nometne izmaksā Ls 70. Latvijā ģimenēm, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, nepietiek naudas ārstēšanas izdevumiem, tāpēc samaksāt Ls 140 par bērnu un māmiņu ir vienkārši neiespējami. Benita Ukstiņa koordinē līdzekļu vākšanu, viņa gatavo bukletus, lai rādītu un stāstītu par nometnes norisi. LBDS māsas izsaka sirsnīgu paldies visiem ziedotājiem!

Domājot par nākamo vasaru, aicinu ikvienu: “Lūdz un izvērtē – varbūt tieši šī ir tava kalpošana. Kalpot tu vari trīs veidos – iestāties pastāvīgā aizlūgšanā, ziedojot naudu vai piesakoties kalpot nometnē.”

Elita Lapiņa
LBDS MA vadītāja

Dvēselē
Kad vēji logā sitas
Un pulkstens rītu rāda,
Es lēni veru plakstus,
Kaut nakts man atņem visu spēku.
Ābeļziedu smarža tuvina man stāstu,
Par tavām bērna rokām
Un dienu smieklu rotām.
Tu, ābeļziedu pumpurs,
Saules gaismā celts,
Tu, mīlestības auglis,
Un manā dvēselē tas austs.
Mirdz rīta saules stars,
Pa taciņu kurp iesi,
Trauks tauriņi tev līdzi
Un jutīs,
Kāpēc tu dzīvo īsti.

Sandra Priedola
28.05.2011.