Uzticības skolā

Kad šogad LBDS bīskapa amata pienākumus uzņēmās līdzšinējais DRAFTS vadītājs Kaspars Šterns, Aleksandrs tika aicināts nākt viņa vietā. Uzticīgs, ar plašu sirdi, gatavs jauniem izaicinājumiem, kuros piedzīvot Dieva rūpes, turpināt pieaugt pašam un palīdzēt puišiem kļūt par atbildīgiem vīriem, kas mīl Dievu un cilvēkus.

Iepriekš jau bijusi intervija ar Tevi “Baptistu Vēstnesī”. Tiem, kuri to nav lasījuši, varbūt vari pastāstīt par to, kā kļuvi par kristieti?

Esmu dzimis un audzis Talsos. Mēs esam seši bērni ģimenē, un mēs uz baznīcu negājām. Es augu bez jebkādam zināšanām par Jēzu Kristu līdz brīdim, kad aizgāju mācīties uz arodvidusskolu. Tur kāds sens draugs, nu jau bijušais BPI students Māris Popmanis, mani aicināja kopīgi apmeklēt sporta zāli. Tā nu es sāku trenēties kopā ar viņu un vēl pāris džekiem.

Par kristieti kļuvu, pateicoties Dievam, kurš lietoja šos džekus - cilvēkus, kuri šobrīd dibina draudzi Rojā. Redzēju īpašu draudzību un mīlestību viņu vidū, ar kuru viņi dalījās un ieaicināja tajā arī mani. Viņi ar mani pavadīja daudz laika kopā, ļaujot man iepazīt viņus un Dievu.

Divus gadus pēc kristībām es sapratu, ka vēlos mācīties Baltijas Pastorālajā institūtā. Par BPI biju ļoti daudz dzirdējis no tiem pašiem džekiem, kas tagad dibina draudzi Rojā. Sapratu, ka BPI man spēs dot zināšanas, prasmes un veidot manu raksturu, lai es varētu labāk kalpot Dievam un cilvēkiem. Jau šajos divos gados, kopš tur mācos, es un citi redz manī lielas izmaiņas, kuras ir veicis Dievs.

Pamatā puiši, kuri mācās Baltijas Pastorālajā institūtā, jūt aicinājumu kļūt par sludinātājiem un mācītājiem. Vai arī Tu jūti šādu aicinājumu?

Es domāju, ka Dievs var aicināt jebkuru vīrieti jebkurā brīdī kļūt par sludinātāju, ja vien tu esi tam atvērts. Es esmu tam atvērts, bet šajā dzīves posmā sevi vēl nesaredzu kā draudzes vadītāju.

Un kā Tu nonāci līdz BPI DRAFTS nometnēm?

Vīri, kas dibina draudzi Rojā, man piedāvāja iespēju piedalīties BPI DRAFTS nometnē - tas bija 2013. gadā. Viņi man nedaudz pastāstīja, kas mani tur sagaida. Es ar motivāciju, ka “parādīšu, kā tie fiziskie uzdevumi jādara”, aizbraucu. Dievs mani otrajā dienā “salauza”. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka DRAFTS nav tikai par fizisko sagatavotību, bet arī par tavu sirdi un dvēseli. Dievs lietoja šo nometni tā, ka nolēmu sekot Jēzum Kristum un 2013. gada oktobrī kristīties.

BPI DRAFTS vidē esmu piedzīvojis to, cik svarīgs ir komandas darbs, cik ļoti svarīgs ir tavs raksturs un attieksme, ar kādu tu dari uzticētos uzdevumus. DRAFTĀ pirmo reizi pats atvēru, šķirstīju un meklēju Bībelē atbildes uz jautājumiem, kas bija doti pārdomām no rītiem. Man tas bija viens no grūtākajiem uzdevumiem pirmajā nometnē.

Vai aicinājums kļūt par BPI DRAFTS vadītāju nāca negaidīti?

Es gribētu teikt, ka šis aicinājums nāca negaidīti, bet īstajā laikā. Īstais laiks tāpēc, ka, man kā BPI studentam esot praksē Limbažu baptistu draudzē, Dievs ir īpaši licis sirdī būt kopā un kalpot jauniem vīriešiem.  

Kā Tu jūties, uzņemoties vadītāja lomu?

Es jūtos patīkami satraukts, priecīgs un ļoti pateicīgs Dievam par šo iespēju. Man tas ir ļoti labs izaicinājums, kuru es nebūtu gatavs pieņemt, ja Dievs nedotu pārliecību, ka man tas jādara. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir pieminēt to, ka BPI DRAFTS nenotiek, pateicoties tikai vienam vadītājam, bet tikai tāpēc, ka Dievs aicina iesaistīties arī citus vīrus - veltīt tam savu laiku, enerģiju un resursus. Paldies ikvienam, kas atbalsta BPI DRAFTU ar savu iesaistīšanos!

Tev drīzumā gaidāms vēl viens nozīmīgs notikums dzīvē! Kāds ir jūsu stāsts?

Jā, 1. septembrī man būs kāzas ar brīnišķīgāko meiteni manā dzīvē! Īsumā - pagājušā gada septembrī es kā BPI students atnācu praksē uz Limbažiem. Tajā pašā laikā mana mīļā līgaviņa Baiba no Liepājas atnāca uz Limbažu baptistu draudzi kā organizācijas “Jauniešu Virzība” misionāre, lai palīdzētu draudzē ar jauniešu darbu. Tā mēs abi - es no Talsiem, viņa no Liepājas - satikāmies Limbažos. Pirmās nedēļas mēs komunicējām tikai caur sarkasmu - tā bija kā aizsargreakcija tam, ka jutām, ka cilvēki cenšas mūs “savest”. Tas beidzās brīdī, kad ar draugiem aizbraucām ekskursijā uz Cēsīm. Baiba iesāka dziedāt kādu muļķīgu dziesmu, un es to paturpināju. Tajā brīdī mēs “sadziedājāmies”. Kaut kas mainījās, arī mūsu komunikācija. Mums sanāca pavadīt kopā ļoti daudz laika - kalpojot draudzē, palīdzot pieskatīt draugu bērnus, piedaloties spēļu vakaros mācītāja dzīvoklī un arī man palīdzot Baibiņai iegūt autovadītāja apliecību. Ar laiku viens otru iepazinām, sagājām kopā, saderinājāmies un nu gaidām kāzas.

Ko Tava līgava saka par to, ka esi BPI students un ka būsi BPI DRAFTS vadītājs?

Mana līgaviņa ļoti lepojas ar to, kur es mācos un ko es daru. Viņa lepojas, ka man būs iespēja vadīt DRAFTU. Baiba mani atbalsta tajā, ko daru - palīdz un izaicina mani. Esmu ļoti pateicīgs Dievam par to, ka viņa var būt man līdzās.

BPI DRAFTS nometnēs piedalās nākamie vadītāji. Bieži vien vislielākais izaicinājums ir būt labam vadītājam savās mājās, ģimenē. Nometņu dalībnieki pēc dažiem gadiem būs vīri, tēvi. Vai DRAFTS viņus sagatavo arī šai atbildībai?

BPI DRAFTA mērķis ir sagatavot vadītājus, kas spēj uzņemties atbildību un vadīt - vadīt sevi, savu ģimeni un jomas, kuras Dievs uztic. Mēs viņus mācām un sagatavojam tam, lai viņi mīlētu Dievu un cilvēkus, lai viņi izaugtu par labiem vīriem savām sievām un labiem tēviem saviem bērniem.

Kāda bijusi tēva nozīme Tavā dzīvē?

Manam tētim ir bijusi liela loma manā dzīvē, dažādos veidos. Esmu daudz no viņa mācījies. Atceros, ka tētis, dodoties iepirkties un neskatoties uz to, ka mājās bija vecāks brālis un māsa, atstāja mani par dzīvokļa atbildīgo. Tas lika man justies, ka man ir uzdevums - lai mājās viss būtu kārtībā. Viņš nebaidījās man uzticēt lielas lietas, jo biju parādījis, ka viņš var man uzticēties un uz mani paļauties. Septiņu gadu vecumā es biju iemācījies, kā uz gāzes plīts pagatavot omleti. Mācījos 2. klasē un vedu uz skolu savu labāko draugu, kurš mācījās 1. klasē. Uz skolu bija jāiet vismaz 3 kilometri. Vienpadsmit gados piestrādāju katlu mājā par kurinātāju. Esmu ļoti pateicīgs tētim par to, ka viņš man uzticējās un paļāvās uz mani. Tas ir palīdzējis veidot to, kāds es esmu šodien.

Kā pats esi piedzīvojis Dievu kā Tēvu?

Dievu kā Tēvu piedzīvoju tajā, kā Viņš mani ir veidojis un turpina veidot. Dievs par mani rūpējas - īpaši šajā laikā, kamēr esmu praksē Limbažu baptistu draudzē. Man bija liels izaicinājums doties kalpot uz Limbažiem, jo likās, ka neesmu gatavs, esmu par jaunu, lai dotos kaut kur projām, lai stātos pretī nezināmajam. Bet Dievs zināja, ka man tieši tas ir nepieciešams - uzdevums, izaicinājums, kas mani veidos un pārveidos, lai es kļūtu par labāku vīru. Dievs, aicinot mani, neatstāja mani vienu. Viņš parādīja un vēl aizvien parāda savu klātbūtni un mīlestību caur cilvēkiem, ar kuriem es esmu kopā Limbažos. Viņš kā mīlošs tēvs ir par mani gādājis un svētījis tā, ka varu patiesi izbaudīt laiku Limbažos. Es esmu neizsakāmi pateicīgs Dievam, ka Viņš mani aicināja uz šo vietu, jo pateicoties Viņam, es šeit, Limbažos, sastapu savu mūža mīlestību.