Sirdsskaidrie Dievu redz – V.Baštika simtgades atceres koncerts

Uz koncerta programmas vāka redzot darba spara pilnu un radošās trauksmes pilnbriedā attēloto Viktora Baštika portretu, likās, ka laiks apstājies. Dažs droši vien atgriezās savās domās, sajūtās un piedzīvojumos jaunībā – pagātnē, atmiņās: vai tiešām simtgade? V. Baštika vārds no mūsu draudžu mūzikas varoņu galerijas ir neizdzēšams.

Dzīves gājums V. Baštikam aizsācies Liepājas apriņķa Pērkones pagasta Skatrē. Pirmās praktiskās iemaņas kora vadīšanā ieguvis, darbojoties Liepājas Pāvila baptistu draudzē kā ērģelnieks un draudzes Māsu pulciņa diriģents. Tad vada Jelgavas baptistu draudzes kori (1940–1941), bet kara laikā vada Rīgas Semināra draudzes kori (1941–1944), paralēli mācoties Konservatorijā pie Jāzepa Vītola. Bēgļu gaitās nonāk gan Vācijā, gan Anglijā, kur joprojām atrod iespējas sevi izteikt mūzikas laukā. No 1952. gada dzīvo Filadelfijā, ASV. Tur 36 gadus vada Filadelfijas latviešu baptistu draudzes kori. Ir ALBA dziesmu svētku organizētājs, bet no 1970.-1986. gadam Koru apvienības priekšnieks. 1992. gadā viesojas dzimtenē, kur diriģē Latvijas baptistu dziesmu svētku kopkori. Miris 2001. gadā Filadelfijā, ASV.

V. Baštika daiļradei veltītais koncerts notika Rīgas baptistu Semināra draudzes telpās tāpēc, ka šī draudze bija pēdējā viņa kā diriģenta kalpošanas vieta pirms došanās emigrācijā. Korī (skaitā ap 120) bija dalībnieki no Rīgas Āgenskalna, Golgātas, Mateja, Semināra draudžu koriem un Rīgas Senioru kora, dziedātāji no Jelgavas, Ogres, Talsu, Liepājas un Ventspils draudzēm. Kora priekšā stājās diriģenti Gunārs Knesis, Māris Dravnieks, Guntis Baumanis, Judīte Biķe, Edgars Šķerbergs, Marita Caune, Didzis Lauva, Lidija Ēce, Andrejs Tīss un Rudīte Tālberga. Pie klavierēm muzicēja Ritvars Knesis, Inguna Baštika un Guntis Baumanis. Kaut arī ar lielu atdevi ērģelnieks profesors Tālivaldis Deksnis piedalījās koncerta sagatavošanā, neveselības dēļ viņa vietu koncertā pie ērģelēm nācās ieņemt Ritvaram Knesim. Šī paša iemesla dēļ koncerta programmā paredzētā V. Baštika ērģeļu prelūdija “Rīts” izpalika.

Koncerta ideja pieder R. Tālbergai un M. Dravniekam, scenārijs – Laimai Dravniecei. Materiāli par V. Baštika dzīvi – Ralfam Augstrozem. Fotogrāfijas izvēlējās un sakārtoja, deva komentārus Gunta un Jānis Plostnieki. Fotogrāfiju montāža – Pēteris Tīss. Aizkadra balsis – Baiba Ustuba un Armands Gertners. Dizains – Gints Veilands. V. Baštika portrets – Anna Dārziņa. Tiešraide Internetā – Agris Dadzītis. Skaņa – Filips Tālbergs. Projekcija – Bruno Ailts.

Koncerts sākas ar svinīgām dziesmas “Teic Dievu, dvēsele” skaņām G. Kneša vadībā (klav. R. Knesis). Seko mācītāja Edgara Godiņa ievadvārdi un lūgšana. Pēc lūgšanas, paliekot kājās stāvot, klausītāji savās sirdīs pievienojas mūzikā ietērptajai lūgšanai “Mūsu Tēvs debesīs”, ko izjusti diriģē M. Dravnieks. Seko dziesmas “Teiciet, teiciet pasaules Glābēju Jēzu” kopīga dziedāšana gan korim, gan klausītājiem, lai atzīmētu jubilāra devumu arī dziesmu tekstu laukā, kas nebūt nav mazs, turklāt ar ļoti svaigu un mūsdienīgu valodas izteiksmi. Pēc kopējās dziedāšanas koncerta vadītāji Rute Kārkliņa un Mārtiņš Kleins visus aicina ielūkoties V. Baštika foto albumā, attēlus rādot uz zāles priekšējās baltās sienas, bet dziedātāju dēļ arī uz ekrāna zāles aizmugurē. Arī koncerta turpinājumā viņi starp dziesmām ved pa V. Baštika staigātajām dzīves takām visus klātesošos. Gaismai atkal iedegoties, koris atskaņo muzikāli ilustratīvo un vijīgo dziesmu “Es pinu dziesmu vainagu” ar K. Iņķa vārdiem, ko diriģē G. Baumanis. Seko dziesma “Vai zini tu?”(V. Dzelmīša vārdi) J. Biķes vadībā, enerģisku pacēlumu veidojot dziesmas vidusdaļā.

Kopējā M. Nistroma dziesmā “Tā kā briedis” atkal tiek akcentēts jubilāra talants tekstu labi atdzejot, ne tikai pārtulkot vai latviskot. Turpinājumā skan viens no tēlainākajiem Kristus ciešanu atspoguļojumiem skaņās; mūzika salejas ar teksta autora A. Jūrmalnieka izjūtām, korim atskaņojot “Krustā sistais Nācarieti” E. Šķerberga vadībā. M. Caune ar liriskiem un precīziem žestiem vada dziesmu “Kungs, piedod man” (A. Mētera vārdi). Viņas muzikālajai izjūtai koris labprāt atsaucas. Pazīstamo un niansēm bagāto, bet nemaz ne vieglo “Kas mūs gan šķirs?” dziedājumu ar Rakstu tekstu emocionāli diriģē D. Lauva. Jaunās diriģentes L. Ēces rokām padevīgi seko koristi dziesmā “Tēvs, Tavs prāts lai notiek” (V. Mežezera vārdi).

Tad – solo dziesma. D. Dravniece un R. Knesis pie ērģelēm no balkona visiem sapulcētajiem ļauj iejusties muzikālajā tēlojumā “Vientuļais koks” no kantātes “Draudze”. V. Baštika dziesmu pērli “Skaidram būt” ļoti niansēti un emocionāli vada A. Tīss.

Seko Rīgas Mateja draudzes mācītāja Ainara Baštika uzruna un lūgšana. Uzrunā viņš akcentē trīs vārdus, trīs jēdzienus: Atklāj! Lieto! Godini! Atklāj to, ko Dievs tev devis, atklāj savus talantus. Lieto to, ko Dievs tev ir devis, lieto savus talantus. Godini nevis sevi ar savu talantu, bet godini Dievu. Tāda sirds ir pazemīga, tīra. Tas pārliecina un nepazūd, kas tiek dots Dieva godam.

Pēc kopīgas lūgšanas R. Tālbergas pārliecinošā tvērumā izskan grūtsirdīgi elēģiskā “Svētceļnieku dziesma” no kantātes “Draudze”; soprāna solo – D. Dravniece un vijoles solo – Lija Augstroze. Dziesmas “Vakars logos lūkojas” sapņainais un lēnais šūpļa dziesmas skanējums ir G. Kneša izlolots un dziedātāju centīgi atbalstīts (rīdziniekiem šī dziesma ir jaunatklājums). Pie klavierēm R. Knesis. M. Dravnieks enerģiski garīgo skatu augšup vērst aicina gan dziedātājus, gan klausītājus dziesmā “Mirdz zvaigzne austrumos”. Tad atkal skan kopējais apliecinājums jubilāra atdzejošanas talantam, kopīgi dziedot pazīstamo “Man žēlastība dāvāta” (teksta autors Dž. Ņūtons).

Kora pēdējais sniegums šajā vakarā ir lieldziedājums, korim sadaloties 2 koros “Viens Kungs un viena ticība” no kantātes “Draudze”, kurā atkal pilnībā izskan svētās lūgšanas vārdi “Mūsu Tēvs debesīs”. Atbildība par kopskaņu un vadību šajā fināla dziedājumā ir prasmīgajās R. Tālbergas rokās.

Noslēguma vārdos mācītājs E. Godiņš vēl ietver domu par to, cik liela starpība ir starp komponistu un mācītāju. Ja mācītājs kādreiz savu sprediķi atkārto, tad ļaudis viņu neuzskata par veiksmīgu runātāju, bet cilvēki dziesmas iemīl un grib, lai tās atkārto vēl un vēl, pie tam neko tajās neizmainot ...Vēl pēdējā kopīgi dziedātā dziesma “Esi, Kungs, gaisma” (īru melodija, V. Baštika atdzejojums), tad svētīšanas vārdi.

Vai ar to viss beidzās? Nē, nebeidzās. Kā jau tas baptistu vidē ierasts, dziedātājiem un klausītājiem saplūstot vienā pulkā, sekoja smaidi, sveicieni, sarunas, iespaidu salīdzināšana ...

Apkopojot diriģentu, dziedātāju un klausītāju viedokļus par redzēto un dzirdēto, vērtējumi būtu šādi: Koncertā tika iekļauts plašs V. Baštika daiļrades spektrs no mierīgās un rāmās “Vakars logos lūkojas” līdz monumentālajam dubultkora skanējumam “Viens Kungs un viena ticība”. Diemžēl nedzirdējām atsevišķi nevienu vīru kora dziesmu. Dziesmas skanēja ar prieku un aizrautīgi. Patīkami, ka atkal kopā sabraukšana izdevās, priecēja dažāda gadagājuma kora sastāvs. Jauki bija dzirdēt komentārus no jaunajiem dziedātājiem, ka arī viņiem šāda kopīga sadziedāšanās ir ļoti patikusi, turklāt ar vēlmi atkal mācīties grūtāku repertuāru. Tā bija iespēja satikt kolēģus no citiem novadiem, izdzīvot mazam korim nesasniedzamas dziesmas, iepazīt citu diriģentu darbu un interpretāciju. Korim un diriģentiem bija jāpārvar zināmas tehniskas grūtības, lai īstenotu komponista ieceres, kas visumā izdevās labi. Bija arī grūtākas vietas skaņu rakstā, kur koriem un diriģentiem vēl būt bijis jāpiestrādā, bet, kā vienmēr, laika trūkums to neļāva. V. Baštika mūzika ir aktuāla visiem laikiem, tā nenoveco, taču daudz ko nosaka paši diriģenti, kuri savos koros vai nu izvēlas, vai neizvēlas V. Baštika dziesmas. Patīkami pārsteidza koncerta uzbūve ar saistošiem dzīves stāstiem starp dziesmām. Vairākām dziesmām bija jūtama tās interpretācijas respektēšana, kādu to izveidojuši Jānis Ezeriņš, Arvīds Kauliņš u. c. cienījami mūsu draudžu korvadoņi aizvadītajos gados. Un beidzot – pats jubilārs būtu priecīgs un pagodināts par to, ka viņa darbs tiek augsti vērtēts, turpināts un galvenais – viņa dziesmas joprojām mīl un dzied.

Guntis Baumanis,
Rīgas Semināra draudzes kora diriģents