Sieviešu retrīts Mazirbē

Šī gada augustā Mazirbē norisinājās otrais LBDS Sieviešu kalpošanas apvienības organizētais retrīts, kas pulcēja 42 sievietes no dažādām Latvijas draudzēm.

Arī šajā gadā sievietes ieskatījās savos dzīvesstāstos – katrai tas ir unikāls un īpašs, un katrā no tiem var ieraudzīt arī Dieva pieskārienu. Tāpat ikkatra domāja par to, kas ir sievietes patiesā identitāte. Vai tas, ko par viņu domā citi, vai tas, ko viņa pati par sevi domā? Vai sievietes patiesā identitāte tomēr ir tas, ko Dievs par viņu domā?

Šajās trijās dienās sievietēm bija iespēja piedzīvot klusumu, Dieva klātbūtni, lekcijas un uzrunas, dzirdēt citu dzīvesstāstus, ļauties sarunām, atpūtai, smiekliem un arī asarām. Paldies mūsu Debesu Tētim par visu piedzīvoto!

Elīna no Valmieras draudzes: “Domājot par sieviešu retrītu, prātā nāk jūra, smiekli, asaras, izaicinājums, sarunas ar Debesu Tēvu, miers, garšīgs ēdiens, skaista vieta, interesantas un vērtīgas uzrunas, stiprinoši un unikāli sieviešu stāsti un liecības. Ļoti novērtēju šo laiku un tur īpaši piedzīvoto Dieva tuvumu, pieskārienu un mieru. Piedzīvoju, cik Viņš ir pacietīgs uzklausot un maigs, mīlestībā atbildot.”

Nora no “Misijas” draudzes Ādažos: “Tās bija trīs dienas pilnas miera, savstarpējas pieņemšanas, nenosodīšanas, sapratnes un atbalsta. Dienas, kad katra sieviete varēja justies apčubināta (paldies lieliskajai komandai), pārsteigta un saņemt Dieva dziedinošo pieskārienu. Līdz šim nekad savā dzīvē tā nebiju jutusies – tik saprasta, pieņemta un atbalstīta. Tas bija neaizmirstami.”

Evelīna no Užavas draudzes: “Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka šī gada augustā varēju piedalīties trīs dienu sieviešu retrītā Mazirbē. Kad nokļuvu pasākuma vietā un ieraudzīju visas brīnišķīgās sievietes, man bija sajūta, ka esmu ieradusies salidojumā – vairākas jau pazinu, citas iepazinu. Satiku arī sievietes, ar kurām pēdējo reizi ceļi bija krustojušies pirms 20 gadiem. Cik daudz nokavētā mums bija jāatgūst! Abus vakarus gulēt aizdevos stipri vēlāk kā ierasts.  Uz Mazirbi braucu bez kādām ekspektācijām, nebiju apzināti meklējusi atsauksmes no iepriekšējā gada pasākuma un biju atvērta pasākuma programmai. Klausījos lekcijas, liecības un piedalījos aktivitātēs, kas bija tik dažādas – gan nopietnas, pārdomas raisošas, gan tādas, kurās bija jāsmejas līdz asarām. Katru gardo ēdienreizi (šo tiešām vēlos izcelt, ēdināšana bija lieliska!) baudīju kopā ar citām sievietēm, tā bija lieliska iespēja sadraudzībai. Retrīta galvenā doma bija – mums katrai ir savs dzīvesstāsts. Klausoties lekcijas un liecības, retrīta dalībnieces tika aicinātas domāt par savu stāstu un Dieva lomu tajā. Paldies vadītājām un dalībniecēm par atklātību, atvērtību un, jā, arī ievainojamību, atklājot kādas detaļas no savām dzīvēm. Retrīta organizatoru komanda bija tik jauka un viesmīlīga, arī vieta – tik īpaša, un saturs piepildošs. Vairākas retrītā piedzīvotās lietas paņēmu līdzi savā ikdienā un izmantoju, esot kopā ar savu ģimeni, piemēram, atgādinājumu par vārda spēku – arī nepateikto labo vārdu neīstenoto spēku. Paldies organizatoriem, paldies manai ģimenei un paldies Dievam par šo iespēju!”

Karīna Liepiņa
Sieviešu kalpošanas apvienības vadītāja