Sieviešu kora no Oklahomas viesošanās Latvijā

„Latvijas zilonis”

No 3. līdz 6. jūnijam Latvijas Baptistu draudžu savienība uzņēma ciemiņus - Oklahomas Baptistu draudžu sieviešu kori, kopumā 140 delegātu sastāvā. 4. jūnijā viesu delegācija tika uzticēta LBDS Sieviešu kalpošanas apvienībai. Zinot LBDS sadarbības plānus ar Oklahomas draudzēm un, pārdomājot iespēju, kā tik ierobežotā laikā pēc iespējas plašāk iepazīstināt viesus ar mūsu draudzēm un Latviju, man prātā nāca kāds stāsts:

 „Reiz trīs akli vīri nolēma doties iepazīt pasauli. Sastapuši ceļā ziloni, tie sāka to aptaustīt... Pirmais pieskārās tā sāniem un iesaucās: "O! Zilonis ir liela siena!". Otrs, satvēris snuķi, iebilda: "Nē! Zilonis ir līdzīgs čūskai!" Trešais, satvēris asti, pasmaidījis teica: "Jūs, ko, draugi? Zilonis ir nekas vairāk par parastu striķi!"”

Tāpēc šai dienai tika dots nosaukums „Latvijas zilonis”, ar mērķi iepazīt Latviju un LBDS draudzes pēc iespējas no dažādākām pusēm. Programmas ietvaros viesi apmeklēja gadatirgu Brīvdabas muzejā, bet pēcpusdienā nelielās grupās devās apciemot draudzes un bērnu namu. 

Viesi ieradās Mateja baznīcā uz pusdienām, kur viņus sagaidīja draudžu pārstāvji. Pasākumā piedalījās 26 grupas no 20 draudzēm  – Rīgā un Rīgas tuvumā. Piedalījās: Mateja, Āgenskalna, Vīlandes, Golgātas, Ogres Trīsvienības, Semināra, Siguldas, Līgatnes, Jelgavas, Misiones, Valdemārpils - Ārlavas, Bauskas, Cēsu, Valmieras, Jaunjelgavas, Saldus un Mazsalacas draudzes, jaunā Olaines draudze, topošā draudze “Pilsēta”, Misijas draudze Ropažos. Neliels ieskats no dažām draudzēm, kuras piedalījās viesu uzņemšanā.

Rīgas Vīlandes draudze

“Vai tas ir Tavs vīrs? Vai Jums ir bērni? Vai mēs neizjaucām Jūsu dienas plānus? Vai visi latvieši runā angliski?” šie bija pirmie jautājumi, ko saņēmām 4. jūnija pusdienlaikā, savās mašīnās iesēdinot četrus amerikāņu seniorus – divas draudzenes un pāri, kas drīz svinēs 55 gadu kopdzīves jubileju.
Izkāpjot pie baznīcas, neiztikām bez fotografēšanās. Gan viedtālruņos, gan “ziepju trauciņos” tika dokumentēts šis moments. Tā kā Vīlandes baznīca atrodas skaistu māju ielenkumā, arī tās tika apjūsmotas un saglabātas fotoaparātu atmiņās.
Baznīcas telpās bija patīkami patverties no vēja, kas tajā dienā bija izdomājis izvēdināt Rīgu. Jaunajiem draugiem mūsu Vīlande šķita ļoti skaista. Viņi gribēja zināt gan par tās vēsturi, gan šodienu – kādas ir draudzes kalpošanas, cik vecs ir mācītājs, kādi ir sapņi nākotnei… Tas, ka amerikāņu draugi varētu nākotnē palīdzēt ar finansiālu atbalstu draudzes sapņu īstenošanai, mums bija zināms, bet, man par pārsteigumu, sarunās ar viņiem es sapratu, ka ir kas daudz vairāk – viņu pieredze, viņu idejas, viņu cilvēku resursi, kas labprāt brauktu palīgā, un viņu iedrošinājums sapņus īstenot! Pēc katra mūsu stāsta, viņi dalījās pieredzē, kā tas notiek pie viņiem. Apskatot mūsu kafejnīcas telpu, kas izrotāta avīžpapīra virtenēm, stikla pudelēs saliktām svecēm un kaltētiem augiem, sievietes atzina, ka “latvieši zina, kā skaisti izdekorēt telpas par maziem līdzekļiem”.
Pēc baznīcas apmeklējuma turpinājām savu ceļu uz hruščovkas dzīvokli Sarkandaugavā, kurā dzīvojam mēs ar vīru. Daļa no mums, piedzīvojuma vārdā, uz turieni devās ar tramvaju. Kā cienastu galdā cēlām gan kūciņas, gan Laimas konfektes, gan Ādažu čipsus, gan kvasu. Pie galda sarunas vairāk raisījās ap mūsu pašu dzīvēm. Amerikāņi pastāstīja par sevi, savām ģimenēm, bērniem un mazbērniem.
Atpakaļceļā uz viesnīcu iebraucām Brāļu kapos. Šis varenais komplekss varens šķita arī mūsu amerikāņu draugiem. Māte Latvija, kas noraugās uz saviem kritušajiem dēliem, Mūžīgā uguns, visi Latvijas novadi, visi kritušie puiši… Ceļā uz izeju tika izpētīti uzraksti uz kapu plāksnītēm. Mūsu grupas vienīgais amerikāņu vīrietis, pētot plāksnītes, jautāja: “Ko nozīmē vārds “Jānis”, kas uz tik daudzām plāksnītēm ir uzrakstīts?” Es atbildēju: “Tas ir mūsu populārākais vīriešu vārds. Tā kā angliski Džons.” Viņš skumji pasmaidīja: “Tad viņu sauca tāpat kā mani.”

Spītējot nogurumam un vecumam, viņi tomēr spēja izstarot dzīvesprieku un mīlestību mūsu virzienā. Tiešām, kaut gan kopā pavadījām tikai četras stundas, gribas šos amerikāņus saukt par “mūsu jaunajiem draugiem”. Nojaušu, ka vēl ilgi gan mēs, gan viņi atcerēsimies viens otru, atgriežoties savās prāta un fotokameru atmiņās. Undīne Vegnere

Saldus draudze

Viena jauka sestdiena ir pagājusi, un piedzīvotais šajā dienā noteikti paliks atmiņā. Mūsu ģimenei kā Saldus draudzes pārstāvjiem bija prieks iepazīties un uzņemt savā pilsētā dziedošās dāmas Linda Cooper un Charlene Clark. Ar prieku parādījām mūsu viešņām draudzes telpas. Runājām par mūsu draudžu dzīvi un, kā par brīnumu, saskatījām kopīgas iezīmes ar Lindas un Charlene draudzēm, līdz ar to bija ļoti viegli saprast vienam otru, esošos problēmjautājumus, par ko arī vēlāk kopīgi lūdzām. Sadraudzību turpinājām mājīgā atmosfērā pie tējas tases, kur varējām iepazīties vēl tuvāk. Pavisam noteikti bijām vienisprātis - būt kopā šādā sastāvā bija Dieva darbs. Dienu turpinājām ar nelielu ekskursiju mūsu pilsētā. Laiks pagāja tik ātri, ka īsti pat nepaspējām parādīt visu iecerēto. Būt kopīgā sadraudzībā un izjust savstarpējo brāļu, māsu mīlestību bija vislielākā svētība! Ieva Geislere

Rīgas Mateja draudze

 Mateja draudzes ietvaros Oklahomas viesi ciemojās kursa Īsta Brīvība vadītāju grupā. Kopā bijām astoņi no Īsta Brīvība un četri Oklahomas viesi. Bijām pārsteigti par to, cik dziļi viesi gribēja zināt par katru no mums personīgi: ģimenes stāstu, sāpi (ļoti liela interese bija par izsūtīšanu, par PSRS laiku, par ticību Dievam, Jēzum, Svētam Garam), apmierinātību ar dzīvi un ar kādām problēmām cilvēki strādā Īstā Brīvībā, kā arī interesi par Mateja draudzi. Diena bija piepildīta ar ļoti dziļām un sirsnīgām sarunām, – apbrīnojami, jo mēs bijām kopā tikai 6 stundas. Anda Zukule

Viesiem tika lūgts dalīties ar saviem iespaidiem par Latviju. Man bija liels pārsteigums, ka viesiem bija tik daudz iespaidu – pavisam uz 11 lappusēm –, bet vēl vairāk mani pārsteidza tas, ko viņi par Latviju domā un raksta. Dievs mums ir devis brīnišķīgu zemi, un mums šeit Latvijā ir brīnišķīgas draudzes.

Ko par Latviju saka mūsu viesi?

Šeit neliels ieskats arī jums.

• Latvija cīnās, lai atgūtu savu nacionālo identitāti. Tā ir spērusi lielus soļus, palīdzot savai tautai atgūt cerību. Ir vēl tik daudz vajadzību, kas nav apmierinātas.
• Latvija ir skaista zeme ar laipniem, pieklājīgiem cilvēkiem. Ekskursiju laikā bija redzams nacionālais lepnums – mākslā, mūzikā, nacionālā virtuvē, kā arī draudzes sapulcēs. Mani patīkami pārsteidza pozitīvā apņemšanās iet uz priekšu, par spīti pārdzīvotajiem Padomju varas spaidiem. Tas liecina par jūsu spēku un apņēmību, kas sakņojas ticībā un cerībā, kuras jums piemīt lielākā mērā nekā pārējām pasaules tautām.
• Skaisti meži. Sirsnīgi cilvēki. Senatnīgas baznīcas. Visnozīmīgākā sadraudzība manā mūžā. Mana profesija ir atjaunot ēkas. Redzēju vairākas vecas ēkas, kuras labprāt iegādātos un restaurētu. Latvijai ir izcila virtuve! Upe, kas plūst cauri Rīgai, ir īsts dārgums – mierīga, dziļa un tajā ir interesanti kuģi.
• Latvija ir skaista zeme. Koki, ziedi, augļi, dārzeņi. Viss tik labi smaržo. Mīlestība uz arhitektūru un kultūru. Cilvēki šķiet ļoti patīkami, bet vienlaicīgi stoiski. Viņi ir izslāpuši pēc pieskāriena, pēc mīlestības, pēc Jēzus.
• Latvija ir zeme, kura ir pilna ar cerību uz nākotni. Tauta, kurā ir skaisti cilvēki; viņi no visas sirds pieņem savu nacionālo mantojumu. Es gribētu, lai vairāk cilvēkiem mūsu zemē būtu tāda pati sirds attieksme kā latviešiem.
• Cilvēki, ar kuriem sastapāmies, bija laimīgi un vienmēr gatavi kalpot. Mani pārsteidza tas, cik daudz cilvēku draudzēs bija gatavojušies mūsu apciemojumam.
• Cik svarīgs viņiem ir draudzes nams, – milzīga vēlme atjaunot un uzturēt savus dievnamus.
• Bērnu nama bērni bija labi aprūpēti, – acīmredzams, ka aprūpētāji uztver savu darbu ļoti nopietni un mīl bērnus. Tas viņiem ir vairāk nekā vienkārši darbs.
• Tiek veikta ļoti laba kalpošana krievvalodīgajiem trūcīgajiem iedzīvotājiem. Mani svētīja viņu mīlestība uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
• Es biju grupā, kas devās uz bērnu namu, un šis apciemojums bija brīnišķīgs. Es nekad iepriekš nebiju bijusi valsts bērnu namā, – mani patīkami iespaidoja gan telpas, gan arī plāns pāriet uz mazākām, ģimeniskākām grupām.
• Es redzēju cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši tik lielu apspiešanu, bet ir gatavi dzīvot un augt no jauna atgūtajā brīvībā. To var redzēt viņu acīs. Jaunie kristieši ir gudri savā ticībā, un tas bija liels iedrošinājums. Viņi dod cerību nākotnei.
• Latvijas baptisti kalpo mūsu Kungam; viņi ir mani jaunie brāļi un māsas Kristū! Slava Dievam par viņu neatkarību! Es lūdzu svētību pār Latviju!
• Latvijas iedzīvotāji ir tik veselīgi! Svaigi augļi. Grillēts ēdiens, ne cepts. Viņi nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm – visur iet ar kājām vai brauc ar velosipēdu. Amerikāņiem no tā ir jāmācās.
• Jauno mācītāju un viņu sievu optimisms. Viņu prieks par kora mūziku bija lielāks, nekā es sagaidīju.
• Mēs bijām pilnīgi sveši cilvēki, bet viņi uzaicināja mūs savās mājās un izlēja pār mums mīlestību. Bija tik brīnišķīgi sastapt tik lieliskus brāļus un māsas Kristū. Es biju pārsteigts, cik ļoti latvieši daudzina mākslu un radošumu – tik daudz koru, mākslas muzeju, opera, skulptūras – pat mazākajās pilsētās.
• Man patika, ka Latvijā ir tik daudz vēsturisku vietu. Ir apbrīnojami, ka ēkas, kuras ir no 1200.-1300. gada, joprojām tiek lietotas. Ir labi priecāties par pagātni un izturēties ar cieņu pret to, kas vēl ir saglabājies. Latvijai ir izcila sabiedriskā transporta sistēma.

Tekstus apkopoja Rasa Cirvele
SKA projekta vadītāja