Savienības nama pamatakmenim - 90

Mūsu draudžu Savienības nams tika atvērts 1934. gada 11. novembrī, taču tā pamatakmens tika likts divus gadus agrāk – 1932. gada 31. jūlijā.

Pamatakmens likšana bija liels un nozīmīgs, pat simbolisks, notikums mūsu draudžu tā laika dzīvē, kuru aizēnot varēja vien globālās ekonomiskās krīzes rašanās un fakts, ka tajā brīdī mūsu kopdarbs bija sadalījies divās savienībās.

Savienības nama celtniecības ideja un celtniecība ir liecība mūsu priekšgājēju ticībai. Faktiski to var sacīt par ikvienu dievnamu, jo katrs no tiem ir liecība ticībai, kopdarba nozīmei un spējai iet uz izvirzītajiem mērķiem. Aiz katra dievnama ir nodoms, lai tas būtu pulcēšanās vieta visiem, kuri, meklējot jēgu dzīvei, ir sastapušies ar aicinājumu ienākt un uzklausīt evaņģēlija vēsti. Aiz katra dievnama ir konkrēta draudze un cilvēku pašaizliedzība, katru darbu darot ticībā, ka īstā laikā būs nepieciešamie resursi tālākiem darbiem. Katrs dievnams ir liecība par cilvēkiem, kuriem rūpēja nostiprināt mūsu draudžu atpazīstamību un reputāciju sabiedrībā. Katrs dievnams aicina uz kopību un sadraudzību, pulcējoties ap evaņģēliju un Dieva Vārdu kopumā.

Mūsu Savienības nams nav izņēmums. Ideja par Savienības namu, kurā tiktu apvienotas mūsu darba nozares, seminārs, draudze, izdevniecība un vadība, tika izlolota jau gadus iepriekš. Mācītājs Jānis Aleksandrs Freijs ir bijis šīs idejas redzamākais virzītājs un atbalstītājs. Paša nama celtniecības gaita ir plaši aprakstīta tā laika “Kristīgās Balss” slejās. Nozīmīgu celtniecības vēstures apkopojumu ir aprakstījis brālis Alvils Sausiņš. Par Savienības nama celtniecību varam lasīt arī bīskapa Jāņa Tervita darbos un citos avotos. Tāpēc šī raksta mērķis nav pārstāstīt jau labi izpētīto, bet gan pievērst uzmanību vienam vēstures avotam, kurš liecina par celtniecības gaitu un par kura pastāvēšanu līdz nesenam laikam nebija ziņu, ka tas būtu saglabājies. Tā ir Savienības nama celtniecības kases grāmatu. Pateicoties mūsu draudžu cilvēku vērībai, uzzināju, ka tīmeklī tiek tirgota “Latv.Bapt. Draudžu Savienības nama Būvkomisijas kases apgrozījumi”. Šobrīd šis vēstures avots ir Latvijas baptistu vēstures biedrības rīcībā un papildina bīskapa Jāņa Tervita arhīva kolekciju. Iespējams, ka tas ir bijis Savienības nama cēlēja Pētera Kļaviņa darba materiāls, kurš bija Rīgas Krāšanas un Aizdošanas biedrības direktors un kopā ar Jāni Buividu Savienības nama būvniecības procesa vadītājs. P. Kļaviņa rūpes un darbs, un personīgais ieguldījums ir bijis arī pie Rīgas Mateja un Rīgas Āgenskalna dievnamu celtniecības.

Ko mums atklāj minētais avots? Tas apstiprina augstāk rakstīto un liecina par cēlēju ticību un paļāvību. Aiz lietišķiem ierakstiem par veiktajiem darbiem, iepirktajiem materiāliem un materiālu summām katrā lapā ir saskatāma viena būtiska iezīme, proti, katrā pārnesumā, summu kopsavilkumā par izdotajiem un ieņemtajiem materiāliem redzams, ka plānotās un faktiskās izdevumu summas vienmēr bija lielākas par reāli ieņemtajām summām. Taču darba beigās izdotās summas līdz pēdējam santīmam sakrīt un pat uzrāda atlikumu. Kases grāmata liecina, ka Savienības nama celtniecības izdevumi ir bijuši 225797,41 latu. Lai gan namu atklāja 1934. gada 11. novembrī, izdevumi par darbiem un rēķini ir tikuši apmaksāti pilnībā tikai 1935. gada vidū; pēdējais ieraksts kases grāmatā par celtniecību ir izdarīts 1935. gada 20. jūnijā.

Mūsu Savienības nama cēlēji ir bijuši atbildīgi un uzticami savu darījumu vešanā un saistību kārtošanā. Šis avots ir liecība mums, kura atgādina pateikties Dievam par šiem ļaudīm, par viņu veikumu un lūgt, lai mūsu skaistais Savienības nams vienmēr pilda to nodomu, kuram tas tika celts, kurā tik daudzi ielika savas lūgšanas, ziedojumus, ticību un pašaizliedzību. Šis avots atgādina, ka reti kad ir iespējams ar pilnām kabatām iesākt kādu no darbiem vai nodomiem, - tie vienmēr būs saistīti ar izsvērtu plānošanu, darbu organizāciju, kopības un ticības nozīmi.

Domājot par Savienības namu un mūsu dievnamiem kopumā, sargāsim un rūpēsimies gan par saviem sirmajiem dievnamiem, gan par katru dievnamu vai pulcēšanās vietu, kuru durvis ir atvērtas evaņģēlija vēsts sludināšanai un žēlsirdības darbam. Savienības nama pamatakmens likšanas atceres sakarā arī domāsim un lūgsim, kur un kad tiks likti jauni pamatakmeņi dievnamiem vietās, kurās vēlamies, lai tiek paplašināta evaņģēlija vēsts klātbūtne.

Oļegs Jermolājevs
LBDS mācītājs