Samīļot bērnus austrumos

No šī gada 19. februāra līdz 26. februārim akcijas “Zvaigzne austrumos” vadītājs Pēteris Eisāns devās uz Jordāniju, lai klātienē piedalītos dāvanu nodošanā bērniem, tiktos ar cilvēkiem un kalpotājiem partnerdraudzē. P. Eisāns stāsta par šajā reizē piedzīvoto un aicina mūs turpināt iesaistīties akcijā.

Katru gadu vēlos pēc iespējas vairāk iesaistīt cilvēkus, kas atbalsta akciju arī citās valstīs, lai viņi paši spētu piedzīvot un nodot šo sajūtu tālāk savās valstīs. Šoreiz man līdzi brauca Nelli Vassila, akcijas koordinatore Igaunijā, un Monika Kaušele, koordinatore Lietuvā. No Latvijas mūsu komandā bija arī fotogrāfs Andris Sproģis.

Jordānijā komanda piedzīvoja dāvanu izdalīšanu trīs formātos. Viens no veidiem ir pasākumi. Pasākuma programmā, kas ilga aptuveni pusotru stundu, iekļautas dziesmas, skeči, uzrunas, rotaļas, siltā maltīte un noslēgumā - dāvana. Šādus pasākumus organizē komandas dažādās Jordānijas pilsētās.

Otrais - mājas vizītes. Tikšanās ar konkrētām ģimenēm, runājoties, dzerot tēju, satiekot bērnus, dāvājot dāvanas. Šajā reizē viesojāmies pie divām ģimenēm. Kopumā redzot un dzirdot stāstus, novērojām pozitīvu tendenci – bērni sākuši iet skolās. Sākotnēji Jordānijas sabiedrība bija izolējusi bēgļus. Ģimenēs, kurās viesojāmies, nemaz visus bērnus mājās nesastapām, jo kādi bija skolā, kā arī vizīte bija jābeidz konkrētā brīdī, jo piebrauc skolas autobuss un bērni dodas prom. Vizītes ģimenēs ir īpašas ar to, ka var vairāk un personīgāk parunāties ar bērniem par to, kas patīk, kā iet skolā. Apciemojot ģimenes, atklājas arī viņu skaudrie stāsti. Gandrīz katrā ģimenē kāds ģimenes loceklis ir pazudis, ļoti bieži nav tieši tēvu un palikušas tikai sievietes ar bērniem. Iemesls pazušanai ir vai nu Sīrijas valdošā režīma aresti vai iesaistīšanās kara darbībā ar pretējiem grupējumiem.

Trešais veids bija bēgļu nometnes apmeklējums. Cilvēki šādās nometnēs dzīvo teltīs. Braucot uz telšu pilsētiņu, viss tika saskaņots ar varas iestādēm un komandai līdzi bija policija. Konkrētā nometne, uz kuru devās akcijas pārstāvji, atradās pie pašas Sīrijas robežas, - noslēgta kopiena ar aptuveni 50 ģimenēm. Dzīve teltī ir ļoti lielā vienkāršībā un nabadzībā. Bērni staigā basām kājām vai plastmasas iešļūcenēs. Jordānijā ziemas sezonā naktīs temperatūras stabiņš noslīd pat zem nulles. Lai gan pa dienu ārā spīd saulīte un ir silts, iekštelpās, īpaši jau teltīs, valda vēsums un drēgnums.

Nometnē mūs uzņēma ļoti laipni. Uz vietas dzīvo viena skolotāja, kas māca bērnus. Viņa nostādīja bērnus rindiņās pie mūsu busiņa, kurā bija dāvaniņas, un viņi tur visu laiku kārtīgi bez dauzīšanās un ālēšanās nostāvēja. Ne gluži miera stājā, bet apbrīnojami rāmi! Cilts vecākie pie teltīm puslokā novietoja krēslus un mūs tur apsēdināja. Obligātais rituāls - cienāšana ar kafiju - uz visiem ir viens porcelāna trauciņš, kurā ielej ļoti stipru kafiju, burtiski vienu malciņu. Ja viesim ar to ir gana, tad, dodot krūzīti atpakaļ, tā rokā ir jāpakrata. Ja to nepakrata, tad ielej vēl, taču vairāk par trīs reizēm prasīt jau skaitās nepieklājīgi. Pēc tam cienā ar tēju, kur nu jau katram savā krūzītē ielej ļoti saldu melno tēju. Mūs cienāja ar kafiju un tēju, cilts vecākie aprunājās ar policiju un mācītāju. Pēc tam tika nosaukts katra bērna vārds un vecums, un mēs iedevām dāvaniņu. Šajā vietā redzējām bērnos prieku, bet tas bija prieks ar tādu skumju pieskaņu, ko mēs nepamanījām iepriekšējos pasākumos un vizītēs. Mums ir patiesi ļoti liels prieks, ka dāvaniņas varēja nonākt arī šādā vietā.

Bēgļi pārstāv dažādus sociālos slāņus - ir gan turīgie, gan vidusslānis, gan nabadzīgie. Ir cilvēki, kas bija turīgi savā valstī, arī te ir spējuši paturēt savu bagātību un spēj būt nosacīti turīgi jaunajā vietā. Satikām arī šādus bēgļus, kas nenāk pēc dāvanām, bet ir kā kalpotāji, - tie bija Irākas kristieši. Sastapām kādu arhitektu, kas bija bagāts Irākā un spēja savu bagātību paturēt. Viņš dzīvo normālā dzīvoklī, labā rajonā un pārtiek no iekrājumiem. Šobrīd savu brīvo laiku velta, kalpojot citiem bēgļiem. Ir vidusslānis, kas piedzīvo zināmas grūtības un neērtības. Un ir nabadzīgie, kuriem ir briesmīgi dzīves apstākļi. Iepriekšējā akcijas reizē bijām vizītē pie sievietes, kura viena audzina bērnus un mitinās īrētā pagrabā, kur valdīja aukstums, drēgnums un pustumsa. Viņa burtiski raudāja un sauca: “Palīdziet man!” izmisusi, jo visi iekrājumi beigušies, ikdienā var sagrabināt līdzekļus pārtikai, bet par īri saimniekam nākas maksāt ar miesu. Tik bezpalīdzīgs nekad agrāk es nebiju juties ...
Mēs, protams, neesam vienīgie, kas palīdz Sīrijas un Irākas bēgļiem Jordānijā. Ammānā, mūsu sadarbības draudzē, brauc mediķu grupas, jauktās komandas no dažādām valstīm. Tur ir gan terapeiti, acu ārsti, fizioterapeiti, gan arī zobārsti. Mums ir ļoti specifiska niša – dāvanas bērniem. Tas, ko mēs darām, tiek ļoti novērtēts un draudzes līderi saprot, ka Latvija nav bagātā ASV, ka tas, ko latvieši dod, to viņi dod ar mīlestību, no visas sirds un daudzi pat no nabadzības.

Nākamais solis līdz jaunai akcijai ir ceļojošā fotogrāfiju izstāde. Tādēļ arī šoreiz iesaistījām profesionālus fotogrāfus. Ēģiptē “Izdari manā vietā” kastīšu izdalīšanā piedalījās Billijs Locs un Jordānijā - Andris Sproģis. Mēģināsim fotogrāfijas izstādīt iepirkšanās centros, skolās, bibliotēkās, muzejos, baznīcās. Fotogrāfiju izstādes mērķis ir pateikties tiem, kas piedalījušies, kā arī norādīt uz to, ka tāda iespēja atkal būs. Paralēli mēģināsim izstādi organizēt arī Igaunijā un Lietuvā.

Noslēgumā vēlos novēlēt katram darīt to, ko Dievs liek uz sirds. Darīt to ar prieku un mīlestību. Ar akciju “Zvaigzne austrumos” mēs palīdzam tiem bērniem, kas, visticamāk, Eiropu neieraudzīs, un mēs varam palīdzēt viņiem tur, kur viņi ir. Svarīgāk par vārdiem ir darbi. Lai katrs, kas vēlas palīdzēt, dara to ar reāliem darbiem vai nu bērniem Latvijā vai citur. “Zvaigzne austrumos” ir viena no labākajām iespējām, ja jūs gribat samīļot bērnus austrumos.

Līdzbraucēju atsauksmes:

Andris Sproģis: “Degsme, ar kādu Ammānas kristiešu draudze izmanto katru iespēju kalpot bēgļu ģimenēm, ir pārsteidzoša. Turklāt viņi to dara ne tikai savā pilsētā, bet daudzās vietās visā Jordānijā. Dziļu iespaidu atstāja beduīnu bēgļu nometnes apmeklējums Sīrijas pierobežā. Tie ir cilvēki, kas ne no viena neko nepieprasa, dzīvo piespiedu nabadzībā un tomēr cenšas paši nodrošināt savu iztiku, taču vislabprātāk atgrieztos savā dzimtenē.”

Nelli Vassila, akcijas koordinatore Igaunijā: “Katra dāvaniņa, kas tiek nosūtīta, ir milzīga bagātība kādam bērniņam. Tai līdzi nāk arī vietējās draudzes ieguldījums, tātad pati dāvaniņa ir kā misija. Jordānijā sapratu, ka apstākļi tur ir daudz sliktāki, nekā biju iedomājusies. Tādēļ, ja vien nemainīsies situācija pasaulē, Igaunija noteikti piedalīsies arī nākamajās  „Zvaigzne austrumos” akcijās.”

Monika Kaušele, akcijas koordinatore Lietuvā: “Brauciens uz Jordāniju palīdzēja man labāk izprast situāciju. Brīnišķīgie brīži, ko piedzīvoju, redzot bērnu mirdzošās acis un platos smaidus, saņemot dāvaniņas, ir nenovērtējami. Pat neatvērta, pati dāvaniņa jau sagādāja milzīgu prieku! Bērni visur ir vienādi, un visiem patīk saņemt dāvanas. Es ļoti ceru, ka bērni dziedināsies no piedzīvotajām šausmām, bet gribētos, lai viņi patur atmiņā to, ka šajā grūtajā brīdī kāds par viņiem ļoti domāja ar beznosacījuma mīlestību. Tā arī ir mana motivācija turpināt piedalīties akcijā.”

Sagatavoja Silva Atvara
Rīgas Vīlandes draudze