Reģionālā tikšanās Viesītē 2016

Ievietots: 17.03.2016 / LBDS ziņas

Jau otro gadu pēc kārtas mūsu draudzei ir tā lieliskā iespēja rīkot Reģionālo tikšanos un uzņemt viesus no dažādām draudzēm, lai veidotu savā starpā sadraudzību, domātu par kādām lietām, dalītos savā pieredzē un iedrošinātu viens otru. Šogad kopā bijām astoņas draudzes – Viesītes, Jēkabpils, Krustpils, Daugavpils, Rēzeknes, Jaunjelgavas, Ogres un Pļaviņu.


Ar lielisku iespēju šogad iepazīstināja LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, kurš mūs aicināja izteikt savas vēlmes un iespējas iesaistīties projektā sadarbībai ar Oklahomas draudzēm (ASV), lai attīstītu kalpošanu savā draudzē, pilsētā un apkārtnē.
„Bieži vien ir tā, ka mums patīk, ka visu iedot uz „paplātes” un mums nekas daudz nav jādara. Mums vieglāk ir izvēlēties tās ikdienas rutīnas, nevis sākt ko jaunu vai pieņemt kādu izaicinājumu. Katram mērķim, lai to sasniegtu, vispirms ir mazāki uzdevumi, kas jāizpilda. Ja mēs no paša sākuma uzreiz pildīsim pēdējo uzdevumu, kas ir visgrūtākais un lielākais, tad mums nekas neizdosies, mēs atkritīsim atpakaļ, un būs atkal viss jāsāk no sākuma.

Svarīgi ir sākt ar kaut ko mazu, lai pēc tam spētu darīt arī lielākas lietas. Ir arī dažādi uzdevumi, kuru priekšā mēs jūtamies mazi, nevarīgi, bezspēcīgi. Jā, mēs nevaram izdarīt visu, bet ir lietas, uz kurām mums vajag saņemties un to izdarīt”, teica P. Sproģis.

Mēs katrs spējam tik, cik spējam, un ir jāspēj saredzēt mūsu iespējas, pat tad, ja ir jāsāk ar mazām lietām. Kā lielisks piemērs, ar ko dalījās Pēteris Sproģis, ir līdzība par talentiem, kas rakstīts Mateja ev. 25:14-29. Saimnieks katram strādniekam izdalīja talentus pēc viņu spējām. Kādam to bija vairāk, kādam mazāk, bet katram bija tik, cik viņš ir spējīgs ar tiem darboties. Tāpat ir arī kalpošanā draudzē. Tev ir jābūt uzticamam savā draudzē. Ja mēs noliekam malā kādas lietas un necenšamies ar tām darboties, paliekam pie tā, kas ir, un necenšamies neko darīt, lai to pavairotu, tad nekā arī nebūs. Līdzīgi kā ar šiem talentiem, ja mums tiek dots, tad ej un izmanto to, pavairo, nevis aproc zemē. Ir ļoti svarīgi, ka mēs nepadodamies. Ar to, kas mums ir, lai mēs ejam uz priekšu un tiecamies uz mērķi, kuru mēs esam nosprauduši.

Inga Kalnieša
VIesītes draudze

← Citi raksti