Reģionālā tikšanās Cēsīs 2016

Kaut arī pieteicos braukt uz reģionālo tikšanos Cēsīs, tomēr daudz domāju - doties vai palikt labāk mājās.

Jutos nogurusi pēc nedēļas darbiem un problēmām, tik maz biju mājas, tik daudz vēl darāma, un gribējās arī atpūsties. Prātā neviļus zagās domas: „Bet vai tas būs tā vērts? Vai tikai izniekota diena?” Tomēr, neskatoties uz visu, jautāju Dievam pēc Viņa gribas.
Šķiet, ka manu uzticību Dievs „atalgoja” vēl pirms ierašanās Cēsīs. Brīnišķie ziemas skati caur aizsalušo mašīnas logu rosināja dziļu pateicību sirdī par Dieva varenību un Viņa darbu.

Kaspara Šterna iesākumā teiktais lika aizdomāties:

„Dievs ne vien ir radījis visu, ko redzu, bet Viņš ir radījis arī mani un piešķīris man neizsakāmu vērtību. Cik nopietni es izturos pret to aicinājumu, kuru Dievs man ir devis? Vai Viņš mani aicina uz ko vēl vairāk? Varbūt ko jaunu?”

Bīskaps Pēteris Sproģis, savukārt, pastāstīja par sadarbības iespējām ar Oklahomas Baptistu draudžu savienību. Tas bija aicinājums ikvienai draudzei domāt par savām draudzes vajadzībām un kalpošanas iespējām un resursiem, kas nepieciešami šo mērķu realizēšanai, un kā kristieši no Oklahomas varētu palīdzēt. Šie projekti var būt visdažādākie – svētdienskolas telpu izveide, ierakstu studijas izveide, vasaras nometņu rīkošana, konkrētas kalpošanas iespējas vietējiem cilvēkiem u.c. Kaspars Šterns aicināja domāt par projektu kā vienreizēju iespēju, kur Oklahomas kristieši var pievienoties un palīdzēt un kuru pati draudze var turpināt, lai kalpotu apkārtnes cilvēkiem, lai stiprinātu draudzi.

Tāpat arī bija vērtīgs laiks, ko kopīgi kā draudze pavadījām pārrunājot, kas mums ir nepieciešams. Bija ļoti skaidra Limbažu baptistu draudzes vajadzība – svētdienskolas telpu izveide, par to jau mēs labu laiku domājām. Bet tik pat svarīgi mums bija pārrunāt, ka telpas neatrisinās problēmu, mums arī jādomā par svētdienskolas skolotājiem: kas varētu būt skolotāji, kā mēs viņus apmācīsim, kā viņiem palīdzēsim?  Tas bija tā vērts.

Un kā es varēju piemirst, ka reģionālās tikšanās laikā var satikt draugus no citām draudzēm, iepazīties ar jauniem cilvēkiem?! Tas ir laiks, kad satikt nozaru pārstāvjus un uzzināt par to, kas notiek citās draudzēs, uzzināt noderīgu informāciju, gūt jaunu iedrošinājumu. Kad bīskaps Pēteris Sproģis runāja par talantiem un to, ka Dievs mums katram ir ko uzticējis un mēs katrs varam dot savu ieguldījumu, tīri neapzināti paskatījos uz citiem zālē. Kaut bija tikai daži no katras draudzes, kopā mēs bijām tik daudz. Tas neviļus atgādināja Bila Haibelsa vārdus:

„Vietējā draudze ir pasaules cerība.” Nav svarīgi, vai liela vai maza draudze – Ainažos, Mazsalacā, Cēsīs vai jebkurā citā vietā – mēs atstarojam Kristus gaismu un spīdam pat vistumšākajā naktī!

Palikt mājas vai doties uz reģionālo tikšanos? Gan kādu citu rītu izgulēšos, arī tie darbi nekur jau nepazudīs… Man šī bija ļoti vērtīga Diena!

Dace Cīrule
Limbažu baptistu draudze