Publicēts Kārļa Matisona dzejas krājums

Mēdz notikt, ka interese pret dzejnieka vai rakstnieka darbiem pieaug tad, kad autors jau pāriet mūža un Mūžības robežas slieksni. Uz Kārli Matisonu to var attiecināt daļēji: viņa dzejas manuskriptu vākšana, to kopēšana un pārrakstīšana ir sākusies pirms vairākiem gadiem, kad dzejnieks vēl ir bijis mūsu starpā, bet šīs darbs kļuvis aktīvāks pēc viņa aiziešanas Mūžībā.

Tātad, Kārļa Matisona mūža darba lielāko daļu tagad var redzēt un lasīt. Par to pienākas pateicība Pāvilostas vidusskolas skolotājai Vijai Gabaliņai un skolniekiem Annai Afanasjevai, Dacei Beihmanei, Renātei Citskovskai, Ivitai Goguadzei, Ģirtam Ģēģerim, Ievai Kangīzerei, Ilzei Kangīzerei, Ritai Kreicbergai, Valdim Leimanim, Vizmai Noreiko, Mārtiņam Petrovam, Jānim Zandbergam, kuri „Projekta nedēļas” ietvaros (darba tēma bija veltīta novada dzejniekiem) 2006.gadā pārdrukājuši lielu daļu K.Matisona dzejoļu manuskriptu. Palīdzību šo tekstu savākšanā un kopēšanā ir sniegusi Jeļena Doroņina; tāpat par datorsalikuma pārrakstīšanas darbu gribas sacīt „Paldies!” Pāvilostas draudzes loceklēm Evai Grigorjevai, Tabitai Rasiņai un Sanitai Grigorjevai. Par cik revidēšanas darbs noritēja tad, kad neskaidrību jautājumos nevarēja griezties pie paša autora, konsultēšanas palīdzību literāros jautājumos ir sniegušās  Biruta Vitenberga (Pāvilostas dr.) un Ināra Vilemsone (Aizputes dr.), arī viņām par to – sirsnīga pateicība.

Kā jau minēts, šīs salikums ir Kārļa Matisona mūža darbs, vismaz lielāka tā daļa. Iepriekš internetā publicēto autora dziesmu un šī jaunā atvēruma dzejoļu teksti dažreiz pārklājas, taču nedublējas pilnībā.

„Ieejot iekšā” piedāvātās dzejas domās, iespējams, vienam-otram lasītajam radīsies interese par autora dzīves gājumu un viņa paša personību. Šīm nolūkam krājuma noslēgumā ir pievienota Autobiogrāfija, ko pēc draudzes lūguma Kārlis Matisons ir uzrakstījis apmēram gadu pirms savas aiziešanas Mūžībā. Papildus tam nelielu interviju ar dziesmu un dzejas autoru var redzēt video-formātā Pāvilostas draudzes mājas lapas sadaļā „Kārlis Matisons – dziesmas / Dziesmas dievkalpojumā 08.03.2009.”

Dzeja ir īpaša dvēseles valoda. No vienas puses, tā var būt radniecīga „rožainam” patosam, no otrās – dažreiz tā daudz dziļāk spēj izsacīt dzīves realitātes skarbumu un skaistumu, uz ko ne vienmēr ir spējīga proza. Kārlis Matisons pieder pie šī otrā dzejas tipa saliecējiem.

Mums, kā cilvēkiem, bieži ir gan kopīgs, gan daļēji – atšķirīgs skats uz dzīves piedzīvojumu gammu, un no tā bieži ir atkarīgs, vai cita cilvēka atziņas atbilst mūsu gaumei, vai – nē. Tas pats attiecās arī uz dzejas uztveri. Taču mums jāpatur prātā, ka jebkuram no mums piemīt savas stiprās un vājas garīgās un fiziskās dzīves puses, un tieši tāpēc mums tās jāuztic Dievam, kā Glābējam, visa Uzturētajam un Pārveidotājam. Svarīgi pie tā censties būt patiesam – cik tālu tas ir mūsu ierobežotajos spēkos. Kārlis Matisons arī ir bijis cilvēks ar saviem uzskatu akcentiem, objektīviem un subjektīviem, bet viņš atbilda tikko minētajām kritērijam – centās būt godīgs - cik tālu tas viņam izdevās - sevis, cilvēku un Dieva priekšā.

Gribas ticēt, ka lasot šo dzeju, mēs spētu labākā asumā ieraudzīt dažas mūsu dzīves nianses, kas, savukārt, palīdzētu mums piedzīvot ikdienas gaitas dziļāku piepildījumu. Līdz brīdim, kad daudziem ticīgajiem līdzi, kas pirms mums ir gājuši, ar Kristus palīgu būsim pārgājuši (=pilnīgi iegājuši) Patiesības pasaulē.

Tuvāka informācija atrodama šeit: www.lbds.lv/pavilosta/kmatisonsdzeja/ievads