Projekts "Piedzīvot baznīcu"

Latvijas baptistu draudžu darbība aizsākās Kurzemē. Par to liecina ne vien vēstures fakti, bet arī lielākas un mazākas baznīcas visā Kurzemes piekrastē. Kādās no tām joprojām aktīvi darbojas draudzes, pulcējot apkārtnes iedzīvotājus uz dievkalpojumiem. Tomēr vairākās baznīcās šobrīd draudžu darbs nenotiek. Miķelis Baštiks uzņēmies rūpi par kādām no slēgtajām baznīcām un atradis risinājumu, kā tās var tikt sakoptas, uzturētas un nest vēstures liecības par Dieva darbu, kas tur reiz piedzīvots.

Kas ir projekts “Piedzīvot baznīcu” un kā tas notiek?

“Piedzīvot baznīcu” ir kustība, kas darbojas, lai piešķirtu jaunu elpu tukšajām piekrastes baznīcām, dotu iespēju cilvēkiem no jauna tās piedzīvot, atkal atvērt reiz aizslēgto baznīcu durvis, lai caur šīm baznīcām turpinātos Dieva Vārda izplatība, lai baznīca kā ēka turpinātu kalpot arī tad, ja vietējā draudze vairs nepastāv. Tas tiek realizēts, piedāvājot baznīcas telpas cilvēkiem kā miera un naktsmāju vietu, un šis formāts ļauj baznīcām pašām sev “sagādāt” līdzekļus to darba turpināšanai.

Nu jau trešo gadu Jūrmalciema baptistu baznīcā vasaras sezonā ir iespējama nakšņošana. Tur ir pavisam vienkārša āra virtuvīte ar ierīkotu ūdeni, lai varētu nomazgāt traukus, seju, iztīrīt zobus, bet pašā baznīcā ir maza telpa, kas kādreiz bijusi noliktava, un tajā ir gulta, trauki, iespēja uzvārīt ūdeni, kādi virtuves piederumi. Baznīcā arī ierīkots grāmatu plaukts ar Bībelēm vairākās valodās un grāmatām, ko lasīt, atrodoties tur. Šajā pavasarī nojaucām veco šķūnīti, kas bija sabrucis, un uzbūvējām jaunu, uzlabojām labierīcības un ceram, ka vasarā būs iespēja lietot arī dušu. Tomēr, neskatoties uz jaunākajiem papildinājumiem, nemainīga paliek ideja, ka tas vienmēr paliks kā vienkāršs risinājums tiem, kas novērtē šāda veida piedāvājumu. Tas ir līdzīgi, kā ejot Santjago ceļu, kur iespējams apmesties baznīcās un pavisam vienkāršos apstākļos atpūsties.

Otra baznīca ir turpat netālu Bernātos – Skatres baptistu baznīca. Tur gan vēl ir daudz, daudz darba. Līdz šim esam nomainījuši un nokrāsojuši žogu, pamazām sakopjam visu pārējo. Bet baznīca ir pieejama, tur notikušas kāzas, nometnes, dažādi citi pasākumi.

Kā radās ideja par šādu projektu?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem kopā ar savu topošo sievu braucām pa Kurzemes piekrasti, mēģinādami atrast baznīcu, kurā laulāties. Vēlējāmies to darīt kādā no Kurzemes mazajām baznīciņām. Mēs piestājām katrā baznīcā, un daudzās no tām skats bija ļoti skumjš. Dažās vēl pavasarī varēja pa logu redzēt egli, kas nozīmē, ka neviens tur nebija bijis mēnešiem ilgi. Citas bija vēl bēdīgākā stāvoklī, jo durvis bija atvērtas, iekšā dzīvoja baloži, bet kādas bija vienkārši aizslēgtas, jo tur nekas vairs nenotika. Vienā no tām mēs laulājāmies. Redzējām, ka aktīvas draudzes tur vairs nav. Sākumā varbūt vēl daži cilvēki tikās reizi mēnesī, bet arī tas pamazām izbeidzās. Radās vēlme rūpēties par šīm baznīcām, tādēļ vienojāmies ar LBDS padomi, ka varam to darīt, nesaņemot atlīdzību, bet visus ienākumus ieguldot baznīcu uzturēšanā.

Paradokss ir tas, ka piekrastes zonā vasaras sezonā cilvēku ir ļoti daudz, bet baznīcas ir tukšas. Sirdī bija šo paradoksu pamainīt. Ja jau tās ir baznīcas, tad lai ir atvērtas un kalpo cilvēkiem, kas tur ir. Pat ja tur nenotiek svētdienas dievkalpojumi tradicionālā izpratnē, pati baznīcas ēka var kalpot cilvēkiem ar to vien, ka tā atrodas klusā vietā, ir atvērta un dod pajumti, un ļauj cilvēkiem piedzīvot mieru. Patiesībā, vasaras vakarā vienam vai ar kādu tuvu cilvēku ieiet baznīcā un vienkārši sēdēt klusumā, kad visa baznīca ir kā tāda kapela – tas ir diezgan brīnumains brīdis tiem, kas to saprot un novērtē.

Kādēļ par baznīcām izvēlējāties parūpēties tieši šādā veidā?

Iecere veidojās, iedvesmojoties no kalnu namiņiem Norvēģijā, kur ir mazas, ļoti vienkāršas kalnu mājiņas, kas ir vienmēr atvērtas. Namiņos ir vieta gulēšanai, kāds izdzīvošanas komplekts, konservi, segas, un viss notiek pēc uzticības principa. Cilvēki, kas tur ierodas un paliek, cenšas aiz sevis visu atstāt labākā kārtībā, nekā tur bija, viņiem ienākot. Namiņus neviens cits nesakopj, jo tie nav īres dzīvokļi vai viesnīca. Tas ir radīts ceļotāju kopienai, kas saprot un novērtē ideju – pabūt klusumā. “Piedzīvot baznīcu” ir Santjago ceļa baznīcu naktsmāju un Norvēģijas kalnu namiņu ideju apvienojums.

Kas ir jūsu komanda, ar kuru kopā darbojaties?

Idejai veidojoties, Dievs interesantā veidā svētīja, savedot kopā cilvēkus. Kādā pavasarī bijām ar ģimeni tīrīt baznīcu un sakopt tās apkārtni, un tieši tad man piezvanīja brālis Andris Drēska, sakot, ka viņam ar sievu ir tradīcija brīvdienās apbraukāt mazās lauku draudzes un, esot Jūrmalciemā, šī vieta iekritusi sirdī. Tajā pavasarī viņi regulāri devās tur kopā ar ģimeni un draugiem, nomainīja žogu, sakopa vecos krūmus, iestādīja jaunus. Tā katrs, kam ir sirdī padarīt šīs baznīcas atvērtas, kaut kādā veidā atrod, kā palīdzēt. Piemēram, Jūrmalciemā ir Laimas kundze, kas vienmēr rūpējas, lai baznīca būtu apdrošināta, lai viss ir kārtībā. Ja ir kādi cilvēki, kam Dievs liek sirdī iesaistīties un darboties, ieguldot savas spējas, resursus un zināšanas, tad vienmēr priecāsimies kopīgiem spēkiem darbu virzīt uz priekšu.

Pastāstiet, lūdzu, par nākotnes plāniem, vai būs iespējams piedzīvot vēl kādu baznīcu?

Vēl joprojām ir ļoti daudz darba turpat Jūrmalciemā. Šobrīd pamazām strādājam pie Skatres baznīcas sakopšanas, kuras galā kādreiz bijis, es pieņemu, mācītāja dzīvoklis ar trim istabām. Tā būtu piemērota vieta lielākām ģimenēm, kas vēlētos atpūsties jūras piekrastē un nevar samaksāt standarta cenu, kas vasaras sezonā ir šajā apvidū.

Lielā vīzija, ja Dievs dos spēku un enerģiju, ir soli pa solim sakārtot visas tukšās piekrastes baznīcas. Varētu izveidot tādu kā Latvijas vai Baltijas Santjago ceļu. Varbūt tas būtu Baltijas jūras ceļš, kur var iet ar kājām vai braukt ar velosipēdu, vai ar mašīnu un palikt vienu nakti Jūrmalciemā, nākamo Bernātos, tad braukt tālāk un piedzīvot citas baznīcas. Katra no tām ir ļoti skaista, katrai ir savs šarms. Ikdienā cilvēki tur neiegriežas, bet ja tās būtu atvērtas un pieejamas, varētu piedzīvot tās visas līdz pat Kolkai un varbūt pēc tam gar jūras līci, iespējams, tālāk līdz pat Igaunijai. Bet tas jau ar Dieva vadību. Redzēsim, kur tas viss tālāk aizvedīs.

Kādas atsauksmes par projekta “Piedzīvo baznīcu” piedāvājumu saņemtas līdz šim?

Viena no pirmajām, kas palika Jūrmalciema baznīcā, bija daudzbērnu māmiņa, kas covid gadus kopā ar bērniem bija nodzīvojusi dzīvoklī, un viņai izmisīgi vajadzēja vietu, kur vienkārši pabūt vienai klusumā. Tā bija skaista iespēja – to piedzīvot.

Pirmajā gadā arī nejauši satikti ceļotāji, senioru pāris, kas ar kājām staigāja pa Eiropu, bija iemaldījušies Jūrmalciemā Līgo dienas pēcpusdienā, kad jau visi veikali ir slēgti, visi gatavojas svētkiem, un naktsmājas vairs nav atrodamas. Viņi bija pārguruši un izmisumā, ko darīt, kad līdz Liepājai jāiet vēl 30 kilometri. Uzzinājuši, ka tepat blakus ir baznīca, kur var palikt, viņi bija pārlaimīgi un neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams.

Apstākļi šajās baznīcās ir visai specifiski – te ir mazliet lielāks komforts nekā teltī, bet ne trīs zvaigžņu komforts, kur tiec apčubināts. Ūdens un labierīcības ir ārā, maza lauku virtuvīte, nav papildus siltuma, jāseko līdzi laika apstākļiem, jo vasaras mēdz būt arī vēsākas, un jāņem līdzi viss, kas ir vajadzīgs, it kā dotos ceļojumā ar telti. Ir cilvēki, kas meklē šādu vienkāršību. Un te viņi var to piedzīvot – baznīcu, mieru, klusumu, Dieva klātbūtni. Uzlādēties, atjaunoties, atspirdzināties un pēc tam atkal doties tālāk.

Kur meklēt informāciju tiem, kas vēlas šovasar “piedzīvot baznīcu”?

Rezervācijām visērtāk izmantot airbnb.com, meklētājā ievadot “Jūrmalciems”. Nākotnē plānota arī mājaslapa. Baznīcu atjaunošanas darbiem iespējams sekot līdzi vietnē Instagram (@theopenchurchproject).

Vēlam izdošanos turpmākajos darbos! Lai šīs baznīcas ir vieta, kur daudzi piedzīvo, ka “viena diena Dieva pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas!”
 

Sagatavoja
Elza Brauna
Rīgas Vīlandes draudze

 

Foto: Lilita Baumane