"Patiesības dārzs" - svētdienskolotāju mācību-atpūtas nometne 2015

23.-25. oktobrī svētdienskolotāji bija aicināti piedalīties mācību-atpūtas nometnē “Patiesības dārzs”. Par nometnē notikušo un piedzīvoto tapa dalībnieku pašu rakstīta kopīga dienasgrāmata. Ar fragmentiem no tās iepazīstinām arī jūs.

Piektdiena, 23. oktobris

Ceļš, lietus, nogurums... Ierodamies Rāmavas muižā, kur šinī nedēļas nogalē tiks kopts “Patiesības dārzs”. Mīļas atkalsatikšanās, vakariņas, sarunas un tad laiks, kurā BPI Timoteja skolas dalībnieču Lauras Kļaviņas un Lāsmas Kozlovskas vadībā iepazīstam un iepazīstot analizējam – kāds ir Gara auglis, kas aug Patiesības dārzā, kad esam atzinuši Kristu un patiesības evaņģēliju.  Sirdis ir atvērtas saklausīt, pārdomāt, strādāt, lai bērniem svētdienskolā ir vadītājs, kura Patiesības dārzs un tā augļi pagodina tā Radītāju!

Sestdiena, 24. oktobris

Rīts sākas ar tikšanos mazajās grupās un Bībeles studiju par 1. psalmu – kā būt kokam, kurš nes augļus īstajā laikā? Baudām garīgās brokastis, pēc tam arī fiziskās brokastis - Dieva žēlastībā bagātīgi klātu galdu. Mācītājs Mārtiņš Balodis lekcijā uzrunā mūs, skaidrodams Patiesības dārza Gara augļa veidošanos mūsos, kas ir Dieva darbības rezultāts.

Sestdienas plāns piedāvā divas reizes izvēlēties vienu no četrām interešu grupām. “Mans Patiesības dārza stāsts” – Arta Platace atgādina, cik svarīgi ikdienā liecināt, ka mūsu stāsts var būt daļa no Dieva lielā stāsta, kuru mācām bērniem. Praktizējamies sava stāsta veidošanā un stāstīšanā. Pārrunājot “Patiesības dārza labas ražas priekšnosacījumus”, Inese Drēska iepazīstina ar dažādiem cilvēku temperamentiem, kas salīdzināti ar lauvu, bebru, roni un zelta retrīveru – tik dažādus Dievs radījis mūs un arī bērnus. Pārrunājam arī četrus vecāku un skolotāju piekoptos audzināšanas stilus – nevērīgo, pielaidīgo, autoritāro un autoritatīvo.

Ieraudzīt Dieva darbu bērnā un norādīt uz to bērnam–kopīgi atzīstam šo kā labāko veidu, kā palīdzēt bērnam sadzirdēt Dieva balsi un paklausīt tai.

“Patiesības dārza pārraudzība” – Esteres Rozes vadībā velkam paralēles dārza pārrauga un svētdienskolas vadītāja raksturojumā, atbildībās un pienākumos. Par “zaļajiem pirkstiņiem” un pašizaugsmi, komunikāciju un organizatora spējām, gatavību strādāt jebkuros laika apstākļos un piedzīvojot arī paaugstināta stresa situācijas. Par kalpošanas mērķa izpratni, vīziju, tās uzturēšanu, realizēšanu un pilnveidošanu. Par sadarbību ar citām dārzniecības struktūrām – citām kalpošanas nozarēm draudzē un citām dārzniecībām – citām draudzēm savā pilsētā un draudzēm visā Latvijā. Tiekam iedrošināti katrā ābolā saredzēt ābeļdārzu, katrā bērnā un katrā svētdienskolā to milzīgo potenciālu, kuru Dievs tur ielicis. “Patiesības dārza veidošana” – Sandra Žogota vada interešu grupu, kurā varam darboties praktiski, dažādās tehnikās veidojot kokus. Bībelē tik daudz notikumu ar kokiem, zem kokiem, pie kokiem – noteikti noderēs kādā no nodarbībām, veidojot uzskates materiālu vai arī piedāvājot bērniem pagatavot koku, kurā, piemēram, uzkāpa Caķejs.

Sestdien pēc izcili garšīgām, ar mīlestības piedevu gatavotām pusdienām nedaudz laika atpūtai. Un tad tiekamies ar psiholoģi Kristinu Bardill no Šveices. “Patiesība par mani” – kāda tā ir garīgajā, psiholoģiskajā un praktiskajā realitātē? Esam vienots veselums – ķermenis, gars, dvēsele, tomēr grēka salauzti, kas ietekmē visa veida attiecības – attiecības ar sevi, ar līdzcilvēkiem, ar Radītāju un arī ar radību. Atzīstot to, ieraugām Dieva mīlestību, mācāmies mīlēt sevi, lai varētu tāpat mīlēt arī savu tuvāko. Mācāmies nevainot sevi, kad piedzīvojam neveiksmes, bet pieņemt tās kā mācību stundas. Patiesība par mani Dieva vārdā – tā mums tiek atgādināta skaistā pastaigā pa muižas parku lekcijas turpinājumā.

Rudens zeltainie koki atgādina par Dieva varenību, bet pie tiem piestiprinātie Bībeles panti saka – tu esi brīnišķi radīts, tu esi mīlēts, tu esi izredzēts, Es tevi neatstāšu un nepametīšu, nekas nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības...

Vakariņas mijas ar pārrunām, dalīšanos pieredzē, telefona zvaniem uz mājām. Dalībniekiem iespēja arī līdzdalīt pašu gatavotus materiālus. Patiesību izdzīvojam arī sarunā ar Elīnu un Andu, klausoties liecības no jauno misionāru dzīves un kalpošanas Indijā un Zambijā. Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība arī tur!

Sestdienas noslēgumā – nometnes Lielā vakara spēle Ivetas Rudovičas vadībā. “Apmaldīšanās mežā” – skriešana pa kāpnēm augšā, lejā, aplokšņu meklēšana, uzdevumu pildīšana. Gaisā virmo komandas saliedētības un sacensību gars. Kulmināciju tas sasniedz, kad, priecīgi izglābušies un tikuši ārā no “meža”, komandas prezentē priekšnesumu. Atklājas apslēptie talanti, un esam izsmējušies līdz asarām. Bībelē lasāmās līdzības redzam komandu operas, pantomīmas, baleta un operetes priekšnesumos. Fantastiski priekšnesumi, lieliski aktieri un nebeidzama jautrība, kas turpinās ar svētku pīrāgu un naksnīgām sarunām līdz pat rīta gaiļiem.

Svētdiena, 25. oktobris

Pēc nakts, kurai tikai reizi gadā piešķirta papildus stunda, rīts sākas ar nesteidzīgām brokastīm. Tad katram klusais laiks ar Dievu – pārdomās un lūgšanās par sevi, par bērniem, visas nastas atdodot Dievam, saņemot Viņa mīlestību, izlūdzoties gana sirdi un atjaunotu degsmi un nodošanos kalpot Dievam, bērniem un viņu ģimenēm.

Svētdienas dievkalpojumā esam kopā ar Mateja draudzes sludinātāju Miroslavu Tumanovski, pielūgsmē mūs vada Lība Ēce-Kalniņa un Gatis Brediks no Rīgas Āgenskalna draudzes.

Palikt pie Vīna koka, turēties pie Kristus – to vēlamies darīt, lai varētu nest augļus.

Par Dieva darbu un Gara augļa nobriešanu savās dzīvēs liecina Aija Grīnberga, Maija Bite un Inga Plūmīte. Esam kopā Svētajā Vakarēdienā – atzīstot Kristus patiesību un mūsu nepieciešamību pēc Viņa.

Šinīs dienās esam jutušies kā lecektī (t.i. dobītē piesaulītē), kur, piesegti no vējiem, augi atgūstas no nakts aukstuma, lai stiprinātu saknes un jo vairāk augļu nestu. Novēlam šādā “lecektī” pabūt arī citiem svētdienskolotājiem.