Lilija Pētersone (1920 – 2014)

Zīmīgi, ka Lilija seko Alfrēdam tieši 22 gadus pēc mācītāja aiziešanas mūžībā.

Lilija Pētersone (dzim. Stirna) piedzima 1920. gada 26. jūlijā, Rīgā. Tur sāktas skolas gaitas, kas vēlāk turpinājušās Talsos. Vecāki trīsdesmito gadu vidū pārcēlās uz Ārlavas apriņķa Cīruļiem, kur nopirka un iekopa jaunsaimniecību „Līvi”.

Apmeklējot vietējo baptistu draudzi, Lilija iepazinās un salaulājās ar mācītāju Alfrēdu Pētersonu, kuram tā bija pirmā draudze pēc semināra pabeigšanas.

Liliju mēs atcerēsimies kā lielisku stāstītāju, kura interesanti un ar labu humora piedevu atcerējās garajā mūžā piedzīvoto, arī iepazīšanos ar jauno mācītāju. Optimisms palīdzēja arī tad, kad darbs turpinājās Liepājas Pāvila baptistu draudzē grūtajos pēckara gados. Ģimenei bērnu nebija, varbūt tieši tāpēc viņi ar lielu mīlestību un atdevi darbojās bērnu un jaunatnes vidū. Padomju varai tas nepatika, un mācītājam uz laiku atņēma sludināšanas tiesības. Lilija ar smaidu stāstīja, ka viņa kļuvusi par galdnieka sievu. Vēlāk, kā mācītāja labā roka, viņa kalpojusi par ērģelnieci, dziedātāju Priekulē, Talsos, Rīgā Āgenskalnā, Ventspilī.

Ikdienas darbs Lilijai bija aptiekās par kasieri, farmaceita palīgu.

Pēc vīra aiziešanas mūžībā (1992. gadā) viņa pārcēlās uz Talsiem. Pēc laulībā aizvadītiem 50 gadiem Lilija bija par svētību Talsu baptistu draudzē un māsu pulciņā. Viņai nebija par grūtu ikdienas kāpt uz savu dzīvokli 5. stāvā. Esmu liecinieks, ka vēl savos astoņdesmit piecos sirmgalve kopā ar pārējiem kāpa Talsu pilskalnā no stāvās puses. Palīdzēja Dieva žēlastība un ceļot prieks

Lilijas dzīvē labs palīgs un aprūpētājs bija viņas brāļa dēls Pēteris Stirna. Viņš arī nokārtoja, ka pēdējos 2 gadus Lilija, paēdināta un aprūpēta, varēja pavadīt Laucienes pansionātā. Pat no turienes viņa, ne reizi vien, ieradās draudzes vidū savā baltajā dievnamā.

Saulainā vasaras dienā, vasaras vidū, varēju piepildīt aizgājējas un viņas brāļa dēla Pētera lūgumu izvadīt ceļinieci mūžības ceļā. Daudz izvadītāju, draugi, brāļi un māsas no visas Kurzemes bija apkārt šķirstam Talsu baptistu dievnama sētā. Atvadu svētrunu sacīja draudzes mācītājs Miervaldis Lindmanis. Lūgšanā vienojāmies, LBDS bīskapa vietnieka Edgara Godiņa vadīti. Kopīgi dziedājām: „Ak, Tēva nams, tu miera vieta..” un „Tuvāk pie Dieva kļūt.” Tad ceļš uz Ventspili.

Ventspils kapos blakus vīram, tāpat kā septiņiem citiem baptistu mācītājiem, nu atdusas arī mācītāja A. Pētersona dzīvesdraugs – Lilija.  No vairāk nekā simts mutēm skanēja: „Augšā aiz zvaigznēm..”. Tad atvadu sveicieni, vainagi un ziedi.

Bija piepildījies arī Lilijas pēdējais lūgums: „Gribu mājās.”

Uz redzēšanos Godībā!

Aivars Šķuburs, LBDS mācītājs