Lielirbes baznīca – uz brīvdabas muzeju

Paraksta līgumu par Lielirbes baptistu baznīcas ēkas pārcelšanu uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju.

Svētdien, 2011. gada, 13. februārī, Ventspils baptistu draudzes namā dievkalpojuma laikā tika parakstīts līgums par Lielirbes baptistu baznīcas ēkas pārcelšanu uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju. Dāvinājuma līgumu parakstīja Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča. Līgums paredz Lielirbes baptistu baznīcas ēkas, kas pašlaik atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, pārcelšanu uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju.

Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē un baptistu baznīcas askētiskā koka arhitektūra un celtniecības formas ir radušās un attīstījušās tieši piekrastes joslā, Lielirbes lūgšanu nams ir nozīmīgs novada kultūrvēstures mantojums, skaidro muzejā. Pārceļot lūgšanu namu uz Piejūras brīvdabas muzeju, tiks nodrošināta gan tā saglabāšana, gan muzejā sāktā Baltijas jūras piekrastes 20.gadsimta kultūrvēsturiskās vides rekonstrukcijas tālāka attīstība.

Atsaucoties uz LBDS kongresa 2010.gada 28.augusta lēmumu par Lielirbes baptistu baznīcas ēkas dāvinājumu izvietošanai Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja teritorijā, 2010.gada 21.septembrī Ventspils pilsētas dome nolēma atbalstīt šo iniciatīvu un veikt nozīmīgā kultūrvēsturiskā objekta pilnvērtīgu saglabāšanu, uzturēšanu un restaurāciju. Lielirbes baptistu baznīca ir gandrīz 100 gadus sena celtne - tās iesvētīšana notikusi 1913.gadā.

"Ņemot vērā to, ka baptistu kustība Latvijā aizsākusies Ventspils apkārtnē un baptistu baznīcas askētiskā koka arhitektūra un celtniecības formas ir radušās un attīstījušās tieši piekrastes joslā, Lielirbes lūgšanu nams ir nozīmīgs novada kultūrvēstures mantojums."

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj. Vēlāk to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara, daļu materiālu iegūstot, noplēšot zivju cehu, daļu sarūpējot no jauna, draudze baznīcu atjaunoja un 1922.gadā iesvētīja vietā, kur tā atrodas tagad.

Latvijas piekrastē saglabājušies vien nedaudzi šāda veida koka arhitektūras lūgšanu nami, kas, ņemot vērā piekrastes zemo apdzīvotību un izmantoto materiālu, izzudīs tuvāko gadu desmitu laikā, pastāstīja muzejā.

Celtni pēc pārcelšanas uz Piejūras brīvdabas muzeju plānots izmantot ekspozīcijas izveidei par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā, tradicionālo konfesiju laulību, piemiņas, atceres, iesvētes, ekumēniskiem un citiem dievkalpojumiem, kā arī svētku pasākumiem, mākslas un krājuma izstādēm, koncertiem, literāriem un līdzīgiem pasākumiem, kuri nav pretrunā ar kristīgām vērtībām.