LBDS Nākotnes redzējums 2012

Latvijas Baptistu draudžu savienības 2012. gada kongresā 3 sesiju laikā tika prezentēts Nākotnes redzējums, kas atklāja, kā draudzes tiek aicinātas sasniegt mērķi – Evaņģēlija izmainītu Latvijas sabiedrību. Lai šo mērķi varētu īstenot, Dievs aicina būt kristocentriskiem, pavairoties spējīgiem un misionāliem kristiešiem. Ja Kristus ir katra kristieša un draudzes dzīves centrs, tad atkrīt mūsu pašu ambīcijas, mērķi un plāni. Kristus ir Evaņģēlija centrā, kurš saka, ka mēs esam grēcīgi un pazuduši, bet tomēr Kristū mēs katrs esam pieņemti, un tāpēc mēs paklausām.

LBDS bīskaps Pēteris Sproģis norādīja, ka strādājot aizvadītos 6 gadus viņš ar Dieva palīdzību sapratis, ka darba galvenais uzsvars jāliek uz diviem virzieniem – jaunu sludinātāju sagatavošanu un jaunu draudžu dibināšanu. Dievs šo darbu ir svētījis un virziens ir bijis pareizs. Šo darbu var veikt, ja mēs kā draudzes esam vienotas. Bīskaps apliecināja, ka viņam ir svarīgi, ka pēc iespējas daudzi to satver un atbalsta, bet tajā pat laikā viņam tas ir jādara, pat ja visi nesaprot, jo Dievs ir aicinājis. Dievs nekad Svētajos Rakstos neprasa darīt kaut ko, ko visi saprot un atbalsta.

Skatoties uz priekšu, mums no jauna jāļauj Evaņģēlija spēkam mūs izmainīt un atjaunot par dzīviem Dieva bērniem. Lai mēs varētu celties, Dievam mūs jāuzceļ. Bīskaps aicināja izvērtēt savu darbību, balstoties uz šīm trīs vērtībām, uz kurām tiek balstīta jaunā LBDS darba vīzija – 1) vai tam, ko darām, centrā ir Kristus; 2) vai tas, ko darām, nav balstīts mūsu pašu spējās, gaumē un tradīcijās; 3) vai tas, ko darām, ir vērsts uz ārpusi, misionāls?

Lai īstenotu mērķi, Dievs īpaši aicina koncentrēties uz 5 darbības jomām: bērnu kalpošanu, jauniešu darbu, garīdzniekiem un vadītājiem, draudžu atjaunotni un draudžu dibināšanu.

Mācītājs Ilmārs Hiršs runāja par pirmo no vērtībām - kristocentriskumu, kuras pamatā vispirms ir kristocentriska atziņa – lai netiktu priekšplānā izvirzīta dažādu reliģisku formu un dogmu ievērošana, bet Kristus. Jābūt arī kristocentriskai mācībai, lai svētruna nav Bībeles vēsturisko stāstu pārskats ar komentāriem. Un noteikti jābūt kristocentriskai dzīvei – ir jābūt augļiem. Atziņai jāsaskan ar praktisko dzīvi.

Vērtības

Kristocentriskums ir virziens uz Kristu, tas ir mūsu orientieris, taču virziens vēl nav mērķis. I. Hiršs norādīja, ka virzienam jātop par vidi, kurā dzīvojam un esam. Jāņa ev. 15. nodaļā Jēzus saka mācekļiem: ”Ja jūs paliekat Manī un Manā mīlestībā, tad jūs nesīsiet daudz augļu un varēsiet lūgt, ko jūs gribēsiet”. Tas norāda vairs ne virzienu, bet vidi, kurā mācekļiem jādzīvo. Lai mērķi varētu īstenot, nepietiek, ka kongresā par to lielākā daļa nobalso pozitīvi, bet pašiem ir jāceļas un jāceļ.

Mācītājs Kaspars Šterns dalījās atziņā par otro vērtību – pavairošanās spēju. Viņš norādīja, ka Jēzus stratēģija bija vērsta uz to, lai Viņa vēsts izplatītos un sekotāju skaits vairotos. Viņa mērķis nav pavairot jaunas, lielas draudzes un organizācijas, bet Kristus sekotājus. Draudze var pavairoties tad, ja to virza Dievs, ja apzinās, ka draudzes dibinātājs ir Jēzus.

Līdzīgi kā Barnaba veltīja laiku savam māceklim Pāvilam un Pāvils – Timotejam, tā ikviens kristietis ir aicināts veidot attiecības ar mācekli. K. Šterns uzsvēra, ka katram kristietim ir jābūt spējīgam nest augļus, kas pagodina Dievu. Katrs, kas turas pie Kristus, ir spējīgs garīgi pavairoties. Viss ir jāizvērtē Dieva Vārda gaismā un jāmācās klausīties Viņā, lai tad, kad priekšā ir nezināms ceļš, spētu paklausīt.

Mācītājs Mārtiņš Balodis runāja par trešo no apskatāmajām vērtībām – misionālu dzīvi un domāšanu. Viņš lika aizdomāties par to, ka Dievs pats ir misijas Dievs, misionārs. Mums jāsāk ar Dievu, nevis savu paša pieredzi, ja gribam saprast savu aicinājumu. Dievs bija tas, kurš meklēja Ādamu pēc grēkā krišanas, ne otrādi. Dievs sūtīja Jēzu tajā laikā, ko Viņš pats noteica, nevis cilvēki. Dievs glābj pasauli Sava Vārda un goda dēļ, tā ir mūsu vienīgā cerība.

Misijas domāšana ir vērsta uz ārpusi, tā ir nesavtīga. Mēs atspoguļojam Dievu tad, ja esam misionāli, lai arī dažreiz tas nozīmē būt nesaprastiem, nesaprotamiem un neērtiem. Dieva skatījumam – ka pasaule ir misijas lauks – ir jābūt arī mūsu skatījumam. Mēs esam aicināti būt par sāli un gaismu, bez kādiem kompromisiem.

Draudzei misija nav pašmērķis, bet domāšanas veids- tā pazīst Dievu un vēlas par to stāstīt un iepazīstināt citus.

Otrajā kongresa dienā tikām aicināti vairāk domāt par 5 galvenajiem darbības virzieniem – bērniem, jauniešiem, garīdzniekiem un vadītājiem, draudžu atjaunotni un draudžu dibināšanu.

BPI Timoteja skolas vadītāja Estere Roze dalījās savā pieredzē par kalpošanu bērniem. Tas ir darbs ar bērniem, kuru centrā ir Kristus. Jēzus saka: ”Laidiet bērniņus pie manis!”, tāpēc tiek domāts, kā šo Kristus vēlējumu pildīt, kā attīstīt darbu ar bērniem. Kristocentriskums darbā ar bērniem izpaužas, ka centrā ir Dievs, kas piepilda Savu plānu caur Jēzu Kristu, ne kāds no Bībeles varoņiem. Pavairoties spēja- svarīgi, ka tiek aizsniegti bērni arī ārpus draudzes- pilsētā, ciemā, skolās. Misionāla dzīve – kad mēģinām palīdzēt bērniem izdzīvot misionālu ikdienu, apliecinot Kristus spēku, mīlestību un piedošanu.

LBDS Jaunatnes apvienības vadītājs Gatis Jūrmalis stāstīja par savu aicinājumu strādāt ar jauniešiem, jo šobrīd tikai 35 no 88 LBDS draudzēm ir jauniešu kalpošana. Draudzēs nepieciešami jauniešu vadītāji, kas meklē Dievu un ir gatavi veikt pārmaiņas. G. Jūrmalis darbojas biedrībā ”Jauniešu Virzība”, kuras mērķis ir apmācīt jaunus vadītājus Latvijā, piepildot Kristus doto pavēli caur vietējām draudzēm.

Mācītājs Pēteris Eisāns stāstīja par to, ko viņš redz garīdznieku un vadītāju vidē. LBDS ir 104 garīdznieki, taču vadītāju ir daudz vairāk. Svarīgi, lai mums būtu kristocentriski vadītāji, kuri redz, ka centrā ir Jēzus Kristus kā Kungs. Tādi vadītāji, kas pakļaujas Kristum ne tikai vārdos, bet ar visu savu dzīvi. Mums nepieciešami pavairoties spējīgi vadītāji, kuri spēj audzināt un pulcēt ap sevi nākošos vadītājus. Un mums vajadzīgi misionāli vadītāji, kuri nevis dara misijas darbus, bet viņu dzīve ir misija. ”Visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to dariet Kunga Jēzus Vārdā.” (Kolosiešiem 3:17)

Sludinātājs Mārcis Zīverts kongresa dalībniekus iepazīstināja ar ceturto virzienu – draudžu atjaunotni. Viņš atzina, ka ne visur darbs ir ritējis tā, kā vajadzētu, tāpēc nepieciešams izvērtēt, kur bijušas kļūdas, pārmeklēt sevi, vai Kristus nav izstumts no centra. M. Zīverts aicināja nemeklēt attaisnojumus, bet atzīt, ka nepieciešama atjaunotne, lai varētu notikt pārmaiņas draudzē.

Par draudžu dibināšanu savās Dieva atklātās atziņās ar mums dalījās mācītājs Kaspars Šterns, stāstot, ka jaunu draudžu dibināšana nepastāv atsevišķi no mātes draudzes. Tas nenotiek, lai šķeltos vai protesta dēļ, bet tāpēc, lai aizsniegtu cilvēkus tajās vietās, kur tie ir un tādā veidā, kā viņi saprot. K. Šterns iedrošināja nebaidīties, bet uzticēties, ka Dievs vadīs, jo tā ir Kristus draudze, ne mūsu.

Kristus bija gatavs atstāt 99, lai atrastu vienu. Uz ko tu esi gatavs, lai aizsniegtu 97% nekristiešus Latvijā? Mēs nedrīkstam gaidīt, ka cilvēki nāks pie mums, mums pirmajiem jāiet pie viņiem.

Mūsu lielākā vēlēšanās ir, lai arvien vairāk cilvēku iepazīst Dieva Tēva mīlestību, piedzīvo Jēzus Kristus žēlastību un Svētā Gara sadraudzību. Ne mūsu spējas un iegribas, ne pierunāšana un atrunas, ne ērtums un ambīcijas, ne samierināšanās un izpatikšana, ne ieradumi un stils. Tikai Jēzus.

Pēc kongresa materiāliem sagatavoja Dace Lektauere