Latviešu baptistiem Īrijā

Mana dzīve ir izmainījusies. Pēc gadu desmitiem es atkal atradu Dievu. Es to atradu ne Latvijā. Tas notika Īrijā, kur dzīvoju jau vairāk kā 5 gadus. Interesanti ir tas, ka tas notika brīdī, kad man dzīvē sāka iet nevis sliktāk, bet labāk. Man bija sajūta, ka es stāvu malā un noskatos, kā Viens ņem un sakārto mani, manu dzīvi, kā tiek menedžētas manas lietas, kā nez no kurienes uzrodas visdažādākās iespējas. Radās nojausma, kas ir šis VIENS, kuram es tā klusu, zem „četrām acīm” vēl Latvijā esot, biju lūdzis man palīdzēt. Latvijā, kur visa mana darbošanās, bizness, attiecības, viss pēdējā laikā gāja smagi, arvien smagāk, kā pret sienu. Nu gluži kā daudziem. Vairs īsti neatceros kā – bet es aizbraucu. Man silti ieteica, visu to, kas es biju, ko es biju darījis, bet galvenokārt - savu lepnumu, atstāt Rīgas lidostā. Ar pēdējiem spēkiem – es to izdarīju – un lūdzu Dieva palīdzību sākt visu no nulles. Un tagad, pēc pieciem Īrijā nodzīvotajiem gadiem, kad tā dziļi un pa īstam esmu ar Viņa palīdzību sakārtojis prioritātes, es saprotu, ka atliek tikai viens – pateikt Viņam paldies.

Paldies par katru rītu, katru dienu, katru vakaru. Paldies par ģimeni, par bērniem. Paldies par apstākļiem. Paldies par sajūtu, ka viens es tālāk iet vairs negribu. Par saprašanu, ka esmu daudz ko nokavējis, ka ir tik daudz kas jāpaveic, ka ir tik daudz darbu, ka viens es to nu nekā to nevaru padarīt. Turpmāk es visu gribu darīt – gribu darīt kopā ar VIŅU. Un jo vairāk saku Dievam paldies, jo plašākas kļūst robežas. Dzīvojot Latvijā man šķita, ka Dievs ir latvietis, un viņš runā tikai latviešu valodā. Nu varbūt – viņš varētu mācēt vēl kādas dažas valodas. Kļūda! Izrādās, arī Īriju ir radījis tas pats Dievs. Izrādās – ne tikai Īriju. To es sapratu aizejot Dublinā uz baptistu Dievkalpojumu. Melni, brūni, dzelteni un balti cilvēki ar visdažādākiem sejas vaibstiem, ar niansēm, kuras norāda piederību rasei, kontinentam, zemei – visi slavē un pielūdz vienu Dievu – to pašu, kurš runā arī latviski. Manējo. Mūsējo. Dīvaini fantastiska sajūta. Šādos brīžos rodas apjausma, cik Dievs ir liels. Vēl lielāks Viņš ir, kad tev īru baptistu baznīcā apsēžas blakus cilvēks un latviski saka – „Sveiks! Mani sauc Jānis.”

Neilgi pēc šī notikuma, uz Īriju pēc latviešu luterāņu draudzes aicinājuma atbrauca Rīgas Jēzus draudzes jauniešu koris kopā ar Mateja draudzes kamerkori. Vārds pa vārdam ar Māri Dravnieku, un drīzumā tiek saņemts Pētera Sproģa uzaicinājums uz M4 kursiem. Vēl mirklis, un esot Apšuciemā, kur notiek M4 seminārs, rodas vīzija, ka ne jau es viens pats dzīvoju un strādāju Īrijā. Noteikti šajā zemē ir daudz latviešu baptistu. Vai vienkārši – cilvēki, kuri pazīst Kristu, kuri vēlas dzīvot kristīgu dzīvi. Pa vienam, kopā ar draugiem, kopā ar ģimenēm. Pārrunājot to ar Pēteri Eisānu, ar Pēteri Sproģi, ar Edgaru Godiņu, vēl ar daudz citiem jauniem un arī veciem paziņām, rodas vēlēšanās ko labu paveikt zemē Īrijā, kuras kļuvušas par mājām ne tikai man vien. Darīt lietas, kuras Dievs svētī. Šogad man priekšā vēl brauciens uz trīs M4 draudžu dibināšanas semināriem. Varētu izveidot Īrijas komandu, kura tur piedalās. Viena no vīzijas sākuma lietām noteikti būtu – veicināt apstākļus, lai latviešu baptisti, kuri dzīvo viens otram tuvāk, varētu sanākt kopā. Pirmajā reizē varētu saorganizēt vienu lielu Īrijas latviešu baptistu sabraukšanu kādā vienā vietā Īrijā, iepazīties, kopīgi pielūgt Dievu, slavēt to, padomāt un apspriesties par kādiem nākamajiem soļiem. Varētu pat uzaicināt kādus mums zināmos kristīgos dziesmu ansambļus, korus vai grupas no LV. Nenoliedzami – varētu uzaicināt uz šo pirmo pasākumu kādu no LBDS mācītājiem.

Pēc prakses un pieredzes zinu, ka šādu pasākumu reklāma Īrijā labi darbojas caur Latviju. Informācija vislabāk „aiziet” caur ģimenēm Latvijā, no kurām kāds ir izbraucis strādāt un dzīvot citur. Tēvs, māte vai brālis vai kāds cits radinieks piezvana vai uzraksta Skype vai „draugos.lv ” savējam, ka tur un tur Īrijā notiks tas, vai tas. Noteikti LBDS draudžu mācītāji arī zin, kurš no draudzes locekļiem tagad dzīvo un strādā Īrijā vai Ziemeļīrijā.

Par to – man ir lūgums visiem, kuri patlaban lasa šo rakstu. Lūdziet Dievu par mums, šeit, Īrijā. Savukārt mēs lūgsim Dievu par Jums Latvijā. Mēs gribam meklēt, atrast un izmantot visas iespējas, lai reāli palīdzētu Jums. Atsevišķi un kopā. Lai reāli, taustāmos darbos, nevis vārdos vien, mēs varētu palīdzēt arī mūsu tēvu zemei Latvijai. Vienkārši un no sirds, jo tādi tagad pienākuši ir laiki – palīdzēt.

Lūdziet Dievu, lai viņš palīdz mums atrast iespējas, kā sameklēt vienam otru Īrijā, kā sanākt kopā. Lai kopā arī ietu ceļu, ievērojot ceļazīmes, kuras mums Kristus ir atstājis. Viennozīmīgi – kopā ir vieglāk.

Es gaidīšu ziņas par tiem un no tiem kristiešiem, kuri dzīvo un strādā šeit, Īrijā uz e-pastu: imants.miezis@gmail.com. Droši varat zvanīt uz tālruni +353 86 2 641910. Padomāsim kopā, kā mēs varētu ne tikai paši reizēm satikties, un iet kopā pa šauro ceļu, bet arī kādus uzaicināt un paņemt līdz, kas īstenībā ir katra kristieša sūtība. Mums ir uzticēta vērtība, kura ir jānodod tālāk. Padomāsim, kā mēs varam būt par svētību Latvijai un Īrijai.

Ar vismīļākajiem sveicieniem un visas Dieva svētības vēlot – Imants Miezis
Dublina, Īrija
21.03.2011