Kalpošanu Kuldīgas draudzē uzsāk mācītājs Mārtiņš Anševics

Kuldīgas draudzē 8. oktobrī notika mācītāja Mārtiņa Anševica amatā ievešanas dievkalpojums.

Anševicu ģimeni draudze iepazina jau pagājušā gada laikā, jo, pieņemot draudzes aicinājumu kalpot Kuldīgā un solot pārcelties pēc gada, viņi reizi divos mēnešos mēroja ceļu no Limbažiem, lai piedalītos dievkalpojumos Kuldīgā. Gaidīt, zinot gaidīšanas ilgumu, no vienas puses, bija vieglāk, bet, no otras puses, tik ļoti gribējās pasteidzināt šo laiku, jo Kuldīgas draudzei nav bijis ordinēta mācītāja vairāk nekā desmit gadu.

Laiks bez sava mācītāja draudzei ir bijis grūts un izaicinošs. Kādu laiku sludināšanu uzņēmās draudzes priekšnieks, tomēr viņš nebija gatavs kļūt par licencētu LBDS sludinātāju un pēc vairākiem kalpošanas gadiem pārgāja uz citu draudzi, līdzi aizgāja arī kādi draudzes locekļi. Paldies draudzes brāļiem un mācītājiem, kas uz maiņām nenogurstoši kalpoja mūsu draudzē!

Saņemot mācītāja Edgara Godiņa un citu mācītāju atbalstu un iedrošinājumu, draudzes pārstāvji nolēma uzrunāt mācītāju M. Anševicu. Viņš atceras: “Visu deviņu gadu laikā, kamēr bijām Limbažos, draudzes maiņas jautājums bija klātesošs, jo ik pa brīdim kāda draudze meklēja mācītāju, un šajās sarunās mēs bieži bijām pieminēti kā iespējamie kandidāti. Katru reizi, kad tā notika, mēs ar sievu to uztvērām nopietni, bet likās nedabiski doties prom no Limbažiem jau pēc 4–6 gadiem. Ap 2021. gada beigām un 2022. gada sākumu bija vairāki aicinājumi no draudzēm, bet vislielākais miers mums abiem bija par Kuldīgas draudzi. Turklāt, ja vienīgais arguments, kāpēc neatsaukties, ir mūsu ērtība, tad mums tā parasti ir zīme, ka aicinājums ir jāpieņem.”

Oktobra otrā svētdiena mūsu draudzē bija ļoti gaidīta, kaut Anševicu ģimene uz Kuldīgu bija pārcēlusies jau jūlija vidū. Mēs svinējām mācītāju! Savu mācītāju! Tik ilgi lūgtu un gaidītu! Tie pavisam noteikti bija visas draudzes svētki!

Bīskaps Kaspars Šterns amatā ievešanas dievkalpojuma svētrunā atgādināja par Izraēla tautu, kas sāka kurnēt uz Mozu un pašu Dievu. Dievs solīja parūpēties, un Viņš Savu solījumu pildīja. Vakarā zeme tika noklāta ar paipalām, savukārt no rīta to klāja baltas zvīņas. Kā Izraēla tauta reaģēja? Viņi piecēlās no rīta un sacīja: “Kas tas tāds?” Viņi taču bija gaidījuši maizi! Svarīgi atcerēties, ka Dievs kaut ko mums iedod, lai mēs radītu paši. Mūsu rokās tiek ielikta maza sēkliņa, lai mēs būtu daļa no Dieva valstības. No kaut kā maza var rasties kas liels un iespaidīgs, bet sēkla ir jāiesēj, jālaista, jānovāc, jāsalasa graudi, tie jākaltē un tad vēl maize jāizcep. Mēs varam uzzināt, cik sēklu ir ābolā, bet mums nav ne jausmas, cik sēklā ir ābolu. To varam uzzināt tikai tad, kad mēs šo potenciālu izmantojam. Dievs dod sēklu un apdāvina ar idejām, spējām, dod pieredzi, paver iespējas, dod zināšanas. “Mārtiņš draudzē ir kā Dieva dota svētība. Tas nav tāds mazs eļļas trauciņš. Tajā jau ir ļoti liela bagātība, pieredze, mīlestība uz kalpošanu un atbildība par aicinājumu.”

“Mana dzīve ir pilna ar dažādiem posmiem. Katrs iepriekšējais posms ir palīdzējis būt lietderīgam un spējīgam tam, kas vēl ir priekšā,” savā uzrunā atzina M. Anševics. Pateicībā cilvēkiem, kas bijuši līdzās, un Dievam, kas nav noņēmis Savu roku no viņa, Mārtiņš pauda cerību, ka attiecības ar Kuldīgas draudzi būs ilgtermiņa attiecības.

Sēkla ir iedota. Lai Dievs dod, ka Kuldīgā būtu daudz ābolu!

Liene Jūrmale
Kuldīgas draudze

Foto: Ģ.Miksons