Jānis Ābols licencēts par LBDS sludinātāju, David Michael Carrillo par LBDS misionāru

Brocēnu draudzē 30. jūnijā notika ilgi gaidīti svētki. Draudze jau 7 gadus bija lūgusi un gaidījusi savu garīdznieku. Nu draudze vienlaicīgi tika uzreiz pie diviem LBDS licencētiem garīdzniekiem – sludinātāja Jāņa Ābola un misionāra David Michael Carrillo.

Dievkalpojumu vadīja LBDS Garīdznieku brālības vadītājs Edgars Godiņš, kalpoja BPI Studentu izaugsmes vadītājs Tomass Šulcs un Saldus draudzes sludinātājs Dāvids Viskupaitis, svētrunu teica Āgenskalna draudzes mācītājs Edgars Mažis, atgādinot jaunajiem garīdzniekiem un draudzei, ka tās mērķis ir pieaugt patiesā mīlestībā, gūt vienotību ticībā un atziņā.

Jānis Ābols ar sievu Rudīti un jaunākiem bērniem – Ansi Timoteju un Letīciju dzīvo Skrundā. Viņi bija Saldus baptistu draudzes locekļi. Abi pēc profesijas ir skolotāji, taču Jānis strādā arī citos darbos. 2019. gadā Jānis uzsāka mācības Baltijas pastorālajā institūtā (BPI).

Jāni, kas pamudināja tevi sākt mācības BPI? Tev bija sakārtota dzīve: ģimene, darbs un draudze. Pastāsti, kā tas sākās?

Ja jāatbild, kas bija tas, kas pamudināja, tad viennozīmīgi – tas ir Dievs. Jau kādu laiku biju domājis un lūdzis par mācībām. Saldus draudzē ilgāku laiku nebija pastāvīga garīdznieka, tika aicināti viessludinātāji. Tas bija laiks, kad varēju izsvērt sevī dažādus skatījumus. Lielākā daļa sludinātāju, kas pie mums viesojās, bija beiguši vai vēl mācījās BPI. Kaut kur klusiņām sadzirdēju aicinājumu arī pašam mācīties, bet, tā kā BPI tajā laikā bija tikai klātienes studijas, tad sev iestāstīju, ka tas nav man. Attaisnojumam vēl teicu – ja būtu kāda iespēja mācīties neklātienē, tad gan ietu. Dievam ir brīnišķīga humora izjūta. Viņš zina mūsu domas, Viņš arī pārbauda mūsu uzticību. Kādu reizi bīskaps Kaspars Šterns, ciemojoties Saldus draudzē, teica, ka BPI eksperimentālā kārtā veidos grupu neklātienes studentiem. Ko tad es vēl varēju darīt? Dievs man skaidri saka – redz, kur tev ir tas, ko vēlējies – šajā gadījumā neklātienes mācības BPI. Paklausīju, un ne mirkli nenožēloju. Dievs ir uzticams. Viņš aicina, Viņš pakārto visus apstākļus, un Viņš ir tas, kurš vada. Mūsu atbildība ir sadzirdēt un paklausīt.

Brocēnu draudzē viesojās un kalpoja vairāki BPI studenti, kuri atrada savas kalpošanas vietas Liepājā, Grobiņā un citur. Mēs gaidījām cilvēku, kuram Brocēni iekritīs sirdī. Tāpēc tu bija viens no tiem, kurš tiki personīgi aicināts pievienoties mūsu draudzei. Kā tu saprati, ka tava vieta šobrīd ir Brocēni? Kā uz to reaģēja tava ģimene?

Tas atkal ir jautājums par saklausīšanu un paklausīšanu. Kad pirmo reizi ciemojos Brocēnu draudzē, mani ļoti uzrunāja ģimeniskās mīlestības sajūta, kas šeit bija ne tikai sajūtama kaut kādā netveramā līmenī, bet konkrēta, redzama Dieva mīlestība starp brāļiem un māsām Kristū. Man nepatīk runāt tādos augstos toņos, kā, piemēram, “Dievs man teica”, bet kopā ar sieviņu turpinājām lūgt par kalpošanas iespējām, un Dievs vadīja un pakārtoja visu tā, ka šobrīd ar prieku un pateicību kalpojam Brocēnu draudzē.

David Michael Carrillo jau 14 gadus dzīvo Latvijā, kalpo Striķu sākumskolā, Svētā Gregora izglītības centrā un nu jau 9 gadus arī Brocēnu draudzē.

Kā tavs ceļš veda uz Latviju? Kā tu nonāci līdz Brocēnu draudzei?

Es esmu dzimis un audzis Indianapolē, Indianas štatā, ASV. Mana mamma bija kristiete un, pateicoties viņas ticības dzīvei, es sešu gadu vecumā pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Es piederēju pie “Calvary chapel association”.

Dievs 2006. gadā ieplānoja man ceļojumu uz Ziemeļeiropu. 2007. gadā kļuva skaidrs, ka tā būs Latvija. Atbraucu 2008. gada jūnijā kopā ar jauniešu misijas grupu “Sun network”, lai organizētu bērniem angļu valodas nometni Striķu sākumskolā. 2010. gada martā es biju Izraēlā, sēdēju pie Galilejas jūras, un Dievs mani uzrunāja, teikdams, ka mana dzīve mainīsies, man būs jauna misija, es būšu tētis. Toreiz es par to smējos, jo tas šķita neticami. Tā paša gada jūnijā es devos uz Latviju, lai atkal piedalītos tajā pat jauniešu nometnē. Tur es vēlreiz sastapu Kristapu un viņa mazo māsu Līgu. Braucot atpakaļ uz ASV, mana sirds kļuva smaga. Es tiku uzrunāts, ka man vajadzētu rudenī atgriezties uz ilgāku laiku. Nu jau ir pagājuši 14 gadi, un es esmu vēl joprojām šeit. Viens no iemesliem ir tas, ka Kristaps, Līga un arī Marks ir kļuvuši par maniem “bērniem”. Viņi mani ir adoptējuši par tēti.

Brocēnu draudzi sāku apmeklēt 2015. gada septembrī, šeit es tiku iesaistīts gan muzikālajā kalpošanā, gan sludināšanā. 2017. gadā, kad draudze palika bez mācītāja, turpināju kalpot kā sludinātājs. Es sajutu, ka man ir jāiet kopā ar šo draudzi cauri grūtajam atjaunošanās posmam. Šobrīd mana loma ir atbalstīt Jāni un kopā piepildīt draudzes vīziju.

Brocēnu baptistu draudze ir pateicīga LBDS, ka 2015. gadā uzņēma mūs savā ģimenē, Edgaram Godiņam, kurš grūtā brīdī parūpējās, lai mūsu draudzē netrūktu viessludinātāju, un BPI, kur sagatavo vīrus ar kalpotāja sirdi. Pateicībā Dievam esam piedzīvojuši, kā piepildās 1. Jāņa 5:14 rakstītais: “Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta.” Dievs ir uzticams!

Gita Kudiņa
Brocēnu draudze