"Izaicinājums 4" – nometne cilvēkiem ar invaliditāti

Ja starptautiskās kristīgās misijas organizācijas “Jaunatne ar misiju” (JAM) vārds daudziem nekādus komentārus neprasa, tad to pašu laikam vēl nevar teikt par vienu no tās kalpošanas nozarēm ar nedaudz noslēpumainu nosaukumu “Wings for Wheels” (Spārni riteņiem), jo tā radusies tikai pirms dažiem gadiem.

1999. gadā Dievs uzrunāja Evelyn Apinis un aicināja viņu būt par misionāri starp cilvēkiem ar invaliditāti. Pēc pievienošanās “JAM Latvija” un apprecēšanās ar Kasparu Apini Dievs atjaunoja savu aicinājumu viņu ģimenei, un pēc nelielas sagatavošanās viņi sāka spert pirmos soļus darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Kopš 2007. gada Dievs viņiem šajā darbā un aicinājumā pievienojis vēl citus cilvēkus, kuriem sāp tas, ka no apmēram 120 000 Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti tik maz ir to, kuriem ir bijusi iespēja dzirdēt Jēzus Kristus Evaņģēliju, un vēl mazāk ir to, kuri var regulāri apmeklēt kristīgo draudžu dievkalpojumus, iesaistīties kalpošanā un īstenot savu aicinājumu šajā pasaulē un laikā. Iemesls tam ne vienmēr ir tikai nepielāgotā vide. Bieži vien tas ir informētības un ieinteresētības trūkums, ko kliedēt ir viens no “Wings for Wheels” uzdevumiem.

“Wings for Wheels” mērķis ir aizsniegt cilvēkus ar invaliditāti, dot viņiem iespēju dzirdēt Evaņģēliju un iepazīt Jēzu Kristu, izrauties no vienmuļās un reizēm apātiskās ikdienas un pārliecināties par to, kā Dievs var mainīt viņu dzīves un darīt iespējamu šķietami neiespējamo. Viens no veidiem, kā mūsu komanda šo mērķi īsteno, ir vasaras nometnes cilvēkiem ar invaliditāti, kuras rīkojam kopš 2008. gada. Par nometni, kas notika šovasar, vēlamies pastāstīt arī jums, lasītājiem, jo ticam, ka daudzi priecāsies kopā ar mums par to, ko dara Dievs, un varbūt tas kļūs par iedrošinājumu kristīgajām draudzēm vairāk iesaistīties šajā vēl maz apgūtajā misijas laukā.

Šogad nometne norisinājās Raiskuma Speciālajā internātpamatskolā no 2.–9. jūlijam. Tajā, neskaitot organizatorus, asistentus un palīgus, piedalījās 23 dalībnieki – cilvēki ar dažādām invaliditātēm – no visas Latvijas. Nometnes nosaukums “Izaicinājums” nav mainījies kopš pirmā gada, jo katra nometne ir jauns izaicinājums ne tikai dalībniekiem, bet arī organizatoriem. Šogad nometnes organizēšanai bija nepieciešams daudz vairāk naudas nekā iepriekšējām nometnēm. Divas nedēļas pirms datuma, kad vajadzēja skolai ieskaitīt līgumā noteikto maksu, mums vēl nebija nekā, un mēs jau sākām domāt, vai nometni nevajadzēs atcelt. Bet tad kādu dienu mūsu kontā tika ieskaitīta liela naudas summa, kurai sekoja virkne mazāku summu, un nometnes beigās mēs bijām saņēmuši visu mums nepieciešamo finansējumu. Dievs atkal bija apliecinājis Savu uzticību!

Nometnes dienas kārtība un programma tiek plānota tā, lai mūsu dalībniekiem būtu iespēja pavadīt laiku interesanti un pilnvērtīgi, neuzbāzīgā, bet spēcīgā veidā piedzīvojot Dieva pieskārienu. Mums bija spēles prātam un ķermenim, orientēšanās pa apkārtni, dažādas mākslas darbnīcas, kurās savām rokām varēja darināt skaistas lietas. Lekcijās mēs šogad mācījāmies, kā dziedināt zemu pašapziņu, kā saprast Dieva aicinājumu savai dzīvei, ko darīt, kad dzīve met izaicinājumu mūsu ticībai, un kā caur grūtībām vairāk tuvoties Dievam. Dalībnieki ļoti novērtēja arī iespēju saņemt fizioterapeitu pakalpojumus.

Iespējams, lielākais izaicinājums bija “ekstrēmā diena”, kas sākās ar divu stundu ilgu mierīgu peldēšanu uz plostiem pa Gauju, bet pēc tam izvērtās “alpīnismā”. Mēs bijām brīdināti, ka būs pagrūti nogādāt cilvēkus ratiņkrēslos līdz nelielajam zoodārzam Rakšos, kas bija mūsu ceļojuma mērķis, tomēr nolēmām pieņemt šo izaicinājumu un neatkāpties. Kad no plostiem izkāpām krastā, tālāk vajadzēja tikt augšā pa smilšainu un ļoti šauru taku, kas veda gar dziļu, lietus izskalotu bedri. Daudziem no mums sākumā šķita, ka tas ir nepārvarams šķērslis, tomēr pēc rūpīgas plānošanas, nešanas, stumšanas, vilkšanas, sāpošiem muskuļiem un nogurušiem vīriem, visi dalībnieki bija nogādāti augšā krastā, un mēs devāmies uz zoodārzu skatīties lamas un kamieļus.

Kāda no dalībniecēm nometnes pēdējā dienā atsauksmju lapā rakstīja: “Paldies jums par jūsu lielajām pūlēm plostu braukšanas dienā! Jūs tiešām pacēlāt mūs uz spārniem, jo devāt mums iespēju piedzīvot to pašu, ko varēja piedzīvot citi.” Jā, tas bija traki, bet, kad uzveikti šādi izaicinājumi, ir gandarījums par to, ka nenobijies un ļāvi Dievam apliecināt Savu uzticību. Un tad tu zini, ka esi gatavs vēl lielākiem darbiem, vēl lielākām cīņām un uzvarām.

Tā bija nometne cilvēkiem ar invaliditāti, tomēr, šķiet, ka tieši invaliditāti mēs tur redzējām vismazāk. Tik daudz sirsnības, labestības, gaišu sarunu un smieklu, tik daudz dzīvesprieka, tik daudz savstarpējas izpalīdzības! Pavisam vienkārši – Kristus bija mūsu vidū, un Viņš mainīja sirdis un dzīves.

Kas ir “Wings for Wheels” – Spārni riteņiem? Laikam jau tā Mīlestība, kas apstājas, noliecas un palīdz otram izplest spārnus un lidot Dieva aicinājumā.