Atceroties un veidojot vēsturi

Septembris ir ražas novākšanas mēnesis un skolas gaitu sākuma un turpinājuma laiks. Septembris ir arī ziedu un pirmo salnu mēnesis. Rudens piesaka sevi septembrī. Baptistu draudzēm Latvijā septembris ir arī vēstures mēnesis. Draudžu sākuma punkts Latvijā iezīmēts 1860. gada 2. septembrī, kad Klaipēdas (toreiz Mēmeles) vācu baptistu draudzē pagremdējot tika kristīti deviņi latvieši. Šis notikums vainagoja garīgu cīņu un skaidrības meklējumu periodu un ievadīja baptistu draudžu kustības tālāku izaugsmi.

Šī gada septembrī draudzēs dažādos veidos tiek atzīmēta baptistu draudžu 160 gadu darbības jubileja Latvijā. Centrālais svētku dievkalpojums notika 13. septembrī Rīgas Mateja draudzē, kas ir pirmā latviešu baptistu draudze Rīgā, un kuras telpās 1953-1992 gadā atradās arī Latvijas baptistu draudžu kopdarba vadības vieta. Dievkalpojuma tiešraide bija redzama arī Latvijas Televīzijā. Viena stunda gan šķita par īsu svētku svinēšanai. Dievkalpojumu vadīja, lūdza un Dieva vārdu lasīja Mateja draudzes garīdznieki Ainars Baštiks, Edgars Deksnis un Matīss Babrovskis.

Svētku svētdiena bija arī Tēva diena, kurā domājam un pateicamies par saviem tēviem ģimenē un garīgajiem tēviem, pieminot arī mūsu ticības tēvus. Uzrunā bērniem tētis Ričards Roziņš atzina, ka sava tēva brīdinājumus viņš, būdams zēns, ne vienmēr ņēmis vērā. Izrādās, ka viņa dēliņš arī ne vienmēr ir paklausīgs. Tomēr tēvus raksturo pacietība un piedošana. Tāds ir Dievs – mūsu Tēvs debesīs. Viņa mīlestība un piedošana ir neizmērojama.

“Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!”

Sludinot svētku Dieva Vārdu, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns minēja novēlējumu, reiz ierakstītu viņam dāvātā grāmatā par vēsturi: “Lasi, bet vēl vairāk – veido vēsturi”. Kā mēs varam kļūt par vēstures veidotājiem? Labu padomu mums dod pravieša Mihas grāmatā vēstītais: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:8) To centušies īstenot gan mūsu ticības aizsācēji un garīgie tēvi iepriekšējās paaudzēs, gan arī brāļi un māsas gluži nesen, uz to esam aicināti arī šodien. Redzot netaisnību dzīvē un izjūtot svēto neapmierinātību, aizsākušās vairākas iniciatīvas un kalpošanas, kuras atstājušas iespaidu visā tautā. Reizēm mums šķiet, ka neko īsti nevaram darīt, lai vairotu taisnību un žēlastību. Viens cilvēks nespēj izmainīt visu pasauli. Bet, pat ja izmainām tikai vienu lietu, iespējams, kādam cilvēkam ar to būs mainījies viss.

Svētkos un dzimšanas dienās parasts saņemt draugu un kolēģu apsveikumus. Arī 160. gadadienā (jeb dzimšanas dienā, kā vēstīja titri TV kadros) baptistu draudzes sveica tradicionālo konfesiju vadītāji un pārstāvji. Latvijas Pareizticīgās baznīcas un metropolīta Aleksandra vārdā sveicināja virspriesteris Jānis Dravants. Līdzībā par ķēniņa dēla kāzu mielastu viņš aicināja saskatīt Dieva lielo aicinājumu un mūsu uzdevumu meklēt Kungu, iemīlēt Viņa baušļus, iet šauro ceļu un mīlēt draudzi, atsaucoties Viņa aicinājumam un kļūstot par izredzētajiem. To saņēmām kā vēlējumu arī turpmākajam ceļam. Latvijas Romas katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis pateicās par tām mūsu draudžu iniciatīvām, kuras bagātinājušas konfesiju kopīgo darbu, un, pasniedzot Svētā Vakarēdiena attēlojumu, kurā Jēzus ir kopā ar visiem saviem mācekļiem, novēlēja vienotību mācekļu starpā kā skaistāko dāvanu, ko piedzīvot. Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs turpināja domu par vēstures veidotājiem un aicināja visas konfesijas kopīgi uzturēt spēkā kristīgās vērtības, kuru esamība valsts pamatos ir apstiprināta arī mūsu valsts Satversmē. Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sveicot novēlēja nepazaudēt to, kas apspiestības laikā paša pieredzēts: baptistu vārds bija kļuvis par zīmolu – viņus uztver kā drosmīgus, viņi nebaidās paust savu ticību un prot par to pastāstīt, un viņu draudzēs ienāk jauni cilvēki. Visu labo nepazaudēt, bet vairot nākotnē – tas bija arhibīskapa Jāņa Vanaga vēlējums mūsu draudzēm.

Mūzika un dziesmas arvien ir mūsu svētku sastāvdaļa. Tā tas bija arī šajos svētkos. Draudzi pielūgsmē vadīja Mateja draudzes kori un ansambļi, pielūgsmes grupa un stīgu ansamblis. Savukārt viņus visus ar iedvesmu un noteiktību vadīja diriģenti Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks.

Simt sešdesmit gadi – ko mēs izjūtam, par tiem domājot? Vai mūžības priekšā tie nozīmē daudz vai maz? Kāda ir mūsu paaudzes un mana daļa Kunga atklāsmē un pavēles piepildīšanā? Ikviena diena var būt nozīmīga un piepildīta, ja meklējam Dieva tuvumu.

Laima Dravniece
Rīgas Mateja draudze

Foto: Justīne Zonne