ALBA Koru apvienības 65. Dziesmu diena Čikāgā

Amerikas latviešu baptistu draudžu koru 65. Dziesmu diena 2014. gada 27. aprīlī Ciānas ev. lut. dievnamā Čikāgā bija pulcinājusi dziedātājus no Bostonas, Bukskauntijas, Čikāgas, Filadelfijas, Klīvlandes un Toronto draudzēm, kā arī dziedātājas no Sanfrancisko un Losandželosas Kalifornijā, un Mineapoles.

Pirmajā Dziesmu dienā 1950. gadā Ņujorkā piedalījās 40 dziedātāji, vienpadsmitajā, kas notika 1960. g. Filadelfijā, piedalījās lielākais dziedātāju skaits – 145. Ja ievēro, ka pašreiz visu latviešu baptistu draudžu kopējais aktīvo locekļu skaits Amerikā ir tikai ap 100, tad 31 dziedātāju koris un 20 atbraukušie baptistu viesi kopā ar vietējo draudzi bija puse no visiem latviešu baptistiem Ziemeļamerikā.

Koncerta programmas ievadā Dāvida Šmita spēlētā ērģeļu prelūdija – Helmera Pavasaŗa „Intermezzo”. Viņa, pirms beidzamās dziesmas spēlētais, ērģeļu solo bija ļoti saistošā un muzikāli bagātā Paula Dambja „Toccata alla Fantasia”. Latviešu komponisti, izcili atskaņoti!

Tad klausītāju priekšā stājās koris, dziedot no F. Mendelsona „Lauda Sion” „Slavas dziesmu” un „Dieva rokā visi esam”. Diriģēja Ralfs Augstroze, klavieres skandināja Sarma Aļļe, Dāvidam ar ērģelēm piepalīdzot.

Ievada vārdus un lūgšanu teica Čikāgas baptistu draudzes mācītājs Oļģerts Cakars. Ciānas ev. lut. draudzes sveicienus un laba vēlējumus nesa draudzes mācītāja Gundega Puidza.

Guntas Plostnieces vadībā koris dziedāja a capella dziesmas: T. Ķeniņa „Kristus roze” (K. Kundziņš), gaiši skanīgo P. Dambja „Vai tu vari izskaitīt?” (E. Rumba) un Ē. Ešenvalda „Mūžības mirdzums” (V. Lācekle).

Izpildot Ē. Ešenvalda dziesmu „Pie Tava krusta” (V.Lācekle), kori pavadīja klavieres un stīgu trio: vijoles – Augustīns un Aija Tighe, čells – Linda Aļļe-Murphy. Dziesmas solo dziedājumi bija Jūlijas Plostnieces ziņā. Korim komponists ir atvēlējis vairāk it kā piedziedātāja, pavadītāja lomu.

J.F. Wilson aranžēto tradicionālo melodiju „Vai austrumi, vai rietumi” (V. Baštiks) dziedāja kamerkoris Vairas Gertneres vadībā, Benjamiņam Aļļem pavadot ar trompeti un Dāvidam Šmitam ar klavierēm, jo piāniste Sarma Aļļe un kopkora diriģents Ralfs Augstroze bija koristu rindās. Vaira Gertnere diriģēja arī J. Rutter „Dievs svētīt grib mūs” (G. Deksnis), ko koris dziedāja Dāvida Šmita klavieru pavadījumā.

Ļoti interesants skaņdarbs bija S. Martin „Aleluja”, maza četru taktu melodija, rakstīta piecām sieviešu vai vīru balsīm bez pavadījuma, ieteicot sākumā dziedāt tikai pirmai balsij, tad pievienot nākošo un nākošo. Kad sasniegts piecbalsīgs dziedājums, balsis atkal noņem, un dziedājums beidzās ar pirmās balss dziedāto Aleluja. Dagnijas Murray vadītās kamerkora sieviešu balsis to arī iespaidīgi izdarīja, sākot ar klusināto pirmo, pastāvīgi pieaugot līdz spēcīgam piecbalsīgam dziedājumam, kas atkal noplaka līdz klusinātam pirmās balss dziedātam nobeigumam. Neparasti, skaisti un iespaidīgi! Dievu var slavēt arī klusā nopūtā!

D. Kallman Sonata trompetei un klavierēm „Il Andante sereno”, ko latviski varētu tulkot „lēnā mierā”. Tā to arī spoži nospēlēja Benjamiņš Aļļe, kurš tikai pirms nedēļas bija aizstāvējis savu doktora disertāciju Minesotas universitātē, iegūstot doktora grādu mūzikas mākslā – Art of Music. Klavieru pavadījumu izpildīja viņa māte Sarma Aļļe.

Dziesmu dienu tradīcijā ir arī garīdznieka uzruna. To darīt bija aicināts ALBA priekšsēdis, māc. Dr. Uldis Ukstiņš. Kā jau nedēļu pēc Lieldienām, viņš izmantoja 16. psalma pravietojumu par mūsu prieku, zinot, ka Kristus ir augšāmcēlies.

Zviedru komponista G. Strandsjo „Brīnišķīgais Dievs” diriģēja Ralfs Augstroze ērģeļu pavadījumā. Skanēja labi, bet P. Vaska „Golgātas krusts” (E. Treimanis-Zvārgulis) šķiet bija īsts pacēlums klausītājiem un dziedātājiem. Sāpīgais krusta tēls dziesmā parādās astoņbalsu a capella dziedājumos, panākot skaudru, tekstam atbilstošu, neparastu skaņu gammu, tik raksturīgu P. Vaska mūzikai.

Vai lai izrautu klausītāju un dziedātāju no skumjajām un grūtajām noskaņām, diriģents bija izraudzījies dzīvo un priecīgo A. Purva „Dievs jaunību devis” (Z. Dzenīte)? Dziesma un koris gavilēja.

V. Baštika „Dieva draudze” (V. Brīvnieks) – sieviešu korim, diriģēja Ralfs Augstroze Sarmas Aļles klavieru pavadījumā.

Tradicionāli vienu kopkora dziesmu diriģē rīkotājas draudzes diriģents. Čikāgas draudzei kora vairs nav, bet ir laba diriģenta aizstājēja: Ciānas draudzes kora pianiste, arī Čikāgas vīru kora koncertu pavadītāja – Sarma Aļļe, arī šīs Dziesmu dienas klavieru valdītāja. Sarma bez pavadījuma diriģēja V. Baštika „Kungs, piedod” (E. Vankina). Lūgšana par Kristus ciešanām izskanēja iespaidīgi, Baštikam raksturīgi zemie basa gājieni.

V. Baštika tulkotā Velsiešu garīgā dziesma „Visvarens, visspēcīgs un mūžīgs ir Dievs” bija draudzes dziesma ērģeļu, klavieru un trompetes pavadījumā.

Kora ilggadējā tenora Dr. Jāņa Plostnieka piemiņai, kas aizgāja mūžībā 2013. g. novembrī, bija veltīti četri V. Baštika „Rekviēma” dziedājumi, kam pamatā ir Svēto Rakstu teksti. „Es redzēju jaunas debesis” solo dziedāja astoņdesmitgadīgais baritons, klīvlandietis Valdis Ūsis. Lieliski un iejūtīgi dziedāja. Bija interesanti redzēt, kā Gunta Plostniece diriģēja solistu, pianisti un ērģelnieku, jo, saprotams, ja solists dzīvo Klīvlandē, pianiste Čikāgā, ērģelnieks Toronto, - sadziedāšanās vienā pēcpusdienā nav pietiekama drošai sadarbībai. Dziedājumu nobeidza koris, dziedot a capella „Kungs, kas mājos Tavā dzīvoklī?”, kas ir arī nākamā kora dziedājuma nosaukums.

Šajā dziedājumā ir soprāna solo un kora saskandēšanās. Solo balsis dziedāja Maija Alksnīte, Dagnija Murray un Velta Nama klavieru un ērģeļu pavadījumā. Trešo dziedājumu „Es zinu, dzīvs mans Glābējs” iesāk trompetes uzgavilēšana, īsts instruments augšāmcelšanās vēsts pasludināšanai. Tad nobeigumā lūgšana „Mūsu Tēvs debesīs”, katra cilvēka lūgšana, intīma, bez pavadījumiem, – ir tikai cilvēks un viņa Tēvs debesīs.

Koncertu nobeidzot, dzirdējām W. A. Mocarta slavas dziesmu „Gloria” – „Liels lai ir, liels Tavs vārds, ak, Varenais!” Diriģēja Gunta Plostniece, klavieres žilbināja Sarma Aļļe un ērģeles Dāvids Šmits. Varens un skaists koncerta nobeigums, slavējot mūsu Kunga lielo vārdu un mīlestību.

Aplausi, pateicība, aicinājums visiem palikt uz sadraudzības maltīti ēdamzālē, kur saimnieces bija klājušas galdus 120 viesiem un tikai nedaudz vietas palika tukšas. Sadraudzību nobeidzām ar tradicionālo dziesmu „Šī saite mūžu dien”.

Oļģerts Cakars, 
Čikāgas baptistu draudzes mācītājs

Foto: A. Kalnmals