Jēzus upuri atceroties - krāsojamās lapas

Jēzus upuris ir ļoti nozīmīgs. Cilvēki joprojām to dažādos veidos atceras.

Kristieši atceras Jēzus pēdējās vakariņas, kurās Viņš bija kopā ar saviem mācekļiem. Viņi lauž un ēd maizi, dzer no kausa jeb biķera – tāpat, kā to darīja Jēzus ar mācekļiem. To sauc par Svēto Vakarēdienu. Maize simbolizē Jēzus miesu, ko salauza nāve, bet biķerī esošais vīns – asinis, kas tika izlietas par cilvēku grēkiem.
     Par Jēzus pēdējām vakariņām kopā ar mācekļiem vari izlasīt Marka ev. 14:12-26.

Pēc vakariņām Jēzus ar trim mācekļiem devās uz Ģetzemanes dārzu lūgt Dievu. Atcerēties Ģetzemanes dārza notikumus palīdz lūgšanu naktis – kad cilvēki lūdz Dievu vairākas stundas pēc kārtas, dažreiz pat līdz rītam. Bieži vien draudzēs lūgšanu nakts notiek Lielajā Piektdienā – Jēzus nāves dienā.
     Par Jēzus lūgšanu Ģetzemanē vari izlasīt Marka ev. 14:32-42.

Lieldienās Rīgā un citās vietās Latvijā un pasaulē notiek krusta ceļš. Tas ir organizēts gājiens pa pilsētu. Krusta ceļā ir vairākas apstāšanās vietas. Tur lasa Bībeli, dzied, skatās, kā aktieri attēlo Lieldienu notikumus. Tas ir laiks, lai atcerētos Jēzus upuri un pateiktos Viņam par to.
     Par Jēzus ceļu uz Golgātu vari izlasīt Marka ev. 14:43-15:47.