Žēlsirdības skaistums - oktobris 2023

Būt svētītam nozīmē piedzīvot laimi, gandarījumu un mieru, ko var dot tikai Dievs. Vēlot svētību, pirmkārt, mēs domājam – vēl vairāk mīli savu Kungu, vēl vairāk iepazīsti Dievu, uztver un neliedzies Dieva plānam savā dzīvē.

Kristus mācīja: “Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” Jēzus pats vārdos un darbos izrādīja patiesu, sirsnīgu žēlsirdību. Ko gan Jēzus neatdeva, ar ko nedalījās!? Laiku atvēlēja, draudzību neliedza, vērtīgos vārdos dāsns, spēku citu dēļ netaupīja… savas asinis izlēja, dzīvību atdeva, Garu deva un pat Savu vārdu deva, lai Viņa vārdā var lūgt Tēvu… Lūk, tāds ir mūsu Pestītājs un Kungs!

Žēlsirdība ir skaista! Tā ir viena no visvairāk uzsvērtajām Dieva īpašībām Svētajos Rakstos. Dievam ir svarīgi, ka mēs atdarinām Viņa žēlsirdību. Mēs visi klūpam žēlsirdības jautājumā, bet, pasargājot mīlestību uz To Kungu, mēs varam arī nākt Viņa priekšā ar nožēlu par savu grēcīgumu un nespēku un lūgt palīdzību. Ticībai jāiet kopsolī ar žēlsirdības darbiem, tikai tad tā ir dzīva un top pilnīga.

Žēlsirdība ir skaista! Tā ir viena no visvairāk uzsvērtajām Dieva īpašībām Svētajos Rakstos. Dievam ir svarīgi, ka mēs atdarinām Viņa žēlsirdību.

Arī šodien mūsu pienākums un atbildība ir atcerēties un rūpēties par grūtdieņiem. Svētie Raksti skaidri nosaka ticīgo savstarpējo kalpošanu un aprūpi. Kristiešu vienotība un līdzjūtība atklās pasaulei dievišķās žēlastības krāšņumu. Katra draudze savā lokālajā vietā sniedz savstarpējo labo attiecību un mīlestības liecību. Apustuļu darbos minēto draudzes dzīvi, kur viss visiem bija kopīgs, kas bieži pulcējās kopā un kurai arvien piepulcējās daudz nabagu, mēs neuzdrošināmies kritizēt, bet tā gan šķiet tāla no mūsējās. Nabagie, slimie, vājie, bāreņi, atraitnes, bēgļi, dažāda veida grūtdieņi ir bijuši vienmēr, arī šodien, un, šķiet, to skaits atkal strauji palielinās. Bet kā tas nākas, ka grūtdieņi vairs nedrūzmējas draudzes tuvumā? Vai draudzei izdevies noslēpt savu misiju no grūtdieņiem? Vai mūsu savstarpējā mīlestība ir kļuvusi tik izsmalcināta, ka visu protam paveikt svētdienā vienas stundas laikā? Draudzei ir jākļūst par gaismu caur liecību un caur kalpošanu, Dievs mums uz to palīdzēs! Neviens pasauli neglābs, tikai Kristus! Neviens pasaulei neizrādīs tādu žēlsirdību, ar kādu Kristus savā žēlastības bagātībā apveltījis draudzi.

Ievērot un rūpēties par grūtdieni – tam jābūt gan draudzes kopīgam pienākumam, gan katra ticīgā personīgai atbildībai.

Ievērot un rūpēties par grūtdieni – tam jābūt gan draudzes kopīgam pienākumam, gan katra ticīgā personīgai atbildībai. Mums visapkārt ir grūtdieņi. Katram var pienākt ļauna diena, kā 41. psalmā atzīst Dāvids. Grūtdieņus jāciena, jāsveicina, jāuzrunā, jākomunicē, jāiedrošina, jāiepriecina, jāuzmeklē… Ja apgalvojam, ka Dieva žēlastība pārbagāti skārusi mūs caur Kristu, bet šī žēlastība neaizdedz sirdi mīlestībā, tad jāatzīst, ka piedzīvojam garīgu vārgumu, pagrimumu vai pat miršanu. Mēs pārāk viegli nonākam “garīgajā nabadzībā”, domājot, ka vairāk lietu padarīs mūs laimīgus, tajā pat laikā atstājot novārtā žēlsirdības darbu.

Mēs neesam aicināti kalpot un būt žēlsirdīgi cerībā, ka vajadzības gadījumā kāds parūpēsies arī par mums. Nē, iespējams, neparūpēsies, iespējams, atņems to, kas vēl ir, varbūt pat nicinās un vajās… Bet mēs zinām par mūsu Kunga klātnību un Viņa mūžīgajiem apsolījumiem. Un, ja arī nezied vīģes koks, ja nepiepildās cerības, ja nebūs nodrošinājuma – “tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu” (Habakuka 3:18).

Lai tā ir mūsu izvēle – mīlēt grūtdieņus ar Kristus mīlestību. Viņu ir daudz vairāk, nekā varam iedomāties – slimnīcās, pansionātos, vecuma nespēkā, invalīdi, bāreņi, apsmietie, sāpinātie, apzagtie, apmelotie… Mums patīk domāt par apgaismotām Gara acīm, kas vajadzīgas, lai ieraudzītu Dieva žēlastību pār mūsu dzīvi. Neierobežosim šo redzi, meklējot grūtdieņus un ieraugot, kā varam izturēties pret viņiem kā pret Jēzu, jo, “ko jūs esat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs esat Man darījuši” (Mateja 25:40).

Mēs esam svētīti, lai būtu par svētību. Kāda apbrīnojama privilēģija – būt Dieva lietotiem Viņa darbam pasaulē!

Andris Jūrmalis
Piltenes draudzes mācītājs