Vislielākais prieks - septembris 2022

Priecīgi notikumi, priecīgas satikšanās, priecīgi svētki. Dzīvotprieks, lasītprieks, dziedātprieks. Prieks par uzvarām, prieks par sasniegto, prieks par ikdienišķo. Kas ir mans vislielākais prieks? Apustulis Jānis, rakstot vēstuli Gajam, atzīst, ka “viņam nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka viņa bērni dzīvo patiesībā” (3. Jāņa 1:4). Dzīvot patiesībā – tas nozīmē ne vien patiesību zināt, bet izdzīvot. Bērniem, garīgiem vai miesīgiem, kas dzīvo patiesībā, ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu, lai paustu visus Viņa darbus (Psalmi 73:28), viņiem ir prieks dzīvot pēc Dieva prāta un Viņa likumi ir ierakstīti dziļi viņu sirdīs (Psalmi 40:9), viņi priecājas par Dieva liecībām un tur iegūtajiem padomiem (Psalmi 119:24). Dievs dara viņiem zināmu dzīvības, patiesības ceļu, un piepilda viņus ar prieku, sniedzot jaukas un svētību pilnas dāvanas (Psalmi 16:11). Dzīvot patiesībā nozīmē arī atzīt, ka esi kļūdījies, lūgt piedošanu un saņemt to, atzīt savu nespēku un Dieva spēku, būt kopā ar tiem, kas grūtībās un sāpēs, nenoliegt tās, kad tās tiek piedzīvotas savā dzīvē.

Lielākais prieks ir, ja “dzīvot patiesībā” bijis mūsu lūgšanu sarakstā un redzam, ka tas tā patiešām notiek. Vecāki par saviem meitām un dēliem, svētdienskolotāji par savas grupas bērniem, draudzes kalpošanas nozaru vadītāji par kalpotājiem, mazo grupu vadītāji par grupas dalībniekiem, mācītāji par draudzi. Ir prieks to redzēt, bet vēl liekāks prieks – dzirdēt, jo tas nozīmē, ka to saskatījis vēl kāds, ka viņu dzīvē patiesība nav apslēpta, bet darbojas. Lai mana lūgšana ir par lielāko prieku un mana dzīve ir kā atbilde kāda cita lūgšanai, lai es staigātu patiesībā!

Estere Roze
LBDS Svētdienskolu apvienības vadītāja