Vislabākā gaidīšana - decembris 2020

Es atceros 1990. gadu vidu, kad viesojos māsu draudzē Teksasas vecākajā pilsētiņā Nakadočē. Pēc nedēļas devos atpakaļ uz Latviju. No Nakadočes uz Dalasu lidoju ar ļoti mazu lidmašīnu. Lidostas telpā bijām trīs pasažieri. Kāda kundze, sirms kovbojs un es. Vērojām, kā tiek sagatavota lidmašīna. Redzējām, kā tiek iekrauta bagāža, kas sastāvēja no maniem trim milzīgiem koferiem un kastes ar grāmatām. Jā, toreiz nebija tāda drošības kontrole un bagāžas ierobežojumi. Tā skatoties, es pie sevis nodomāju un liekas, ka arī lūdzu, lai visa mana mantība laimīgi aizceļo līdz mājām. Taču tieši tajā brīdī ierunājās sirmais kovbojs. Un to, ko viņš sacīja, atceros vēl šodien: “Kā es esmu noguris no šīs pasaules!  Kā es gaidu Mājas un satikšanos ar savu Kungu!”

Mēs turpinājām sarunāties, bet mani neatstāja kauna sajūta. Jā. Ko es gaidu?
No Ziemassvētkiem. No nākamā gada. No savas dzīves. Un vēl jo svarīgāk – ko es gaidu pēc tās?

Vēsture, Bībele un katra cilvēka dzīve ir pilna ar gaidīšanu. No vienas puses, gaidīšana nav patīkama. Īpaši jau šodienas ātrajā laikā gaidīšana padara mūs nervozus un dusmīgus. Taču, no otras puses, vienmēr ir prieks un spēks dzīvot, ja ceram sagaidīt kaut ko jauku un labu. Tādēļ aplūkosim dažas domas par gaidīšanu.

Skaidrība. Neviens vējš nav labs, ja nezini, kurp vēlies nokļūt. Dzīve ir nestabila un grūta, ja nezini, ko gribi. Cilvēkam ir dota spēja domāt un plānot. Īstenot un gaidīt rezultātu. Tāpēc jau ir tik daudz kā laba, ko gaidīt.

Tomēr ir jāsaprot vissvarīgākais – ko es gaidu? Vai es vislabāko gaidu no šīs pasaules? Vai arī es gaidu Radītāju? Kristu. Ja es esmu radīts Mūžībai, kāpēc vislabāko gaidu no šīs zemes iznīkstošā? Ja Kristus ir mans Kungs, tad gaidi uz Viņu!

Ticība. Gaidīšana ir pārliecība par to, kas būs. Šodien ir liela neskaidrība un līdz ar to arī nedrošība par nākotni. Tāpēc vēl jo vairāk uzticies Tam, kas ir nemainīgs savā labvēlībā.

Gaidīšana uz To Kungu ir pārliecība, ka es esmu Dieva bērns nevis tāpēc, ka esmu kaut ko darījis priekš Viņa, bet gan tāpēc, ka Dievs ir visu izdarījis priekš manis. Tāpēc, gaidot un mīlot Dievu, viss man nāks par labu.

Pacietība. Nekas nenotiek uzreiz. Vairums izgudrojumu ir saistīti ar ātrumu. Ātrāk saražot. Ātrāk informēt. Sarunāt. Nosūtīt. Lietot. Mums vajag te un tūlīt. Taču gaidīšanas vērtība ir mācīties pacietību. Pacietība norūda raksturu un gribu. Pacietība ļauj nepārsteigties. Pacietība māca saskatīt kopsakarības. Pacietība uzveic visstiprāko pārspēku.

Tas Kungs ir mana daļa,- saka mana dvēsele, tādēļ gaidīšu uz Viņu.
Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas gaida uz Viņu,- tādai dvēselei, kas Viņu meklē.
Ir labi būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Ir labi jau jaunībā mācīties savu jūgu nest un savā atstātībā būt pacietīgam, ja kas ļauns gadās, un pat krist uz sava vaiga pīšļos, bet tomēr vēl cerībā gaidīt.  
Raudu dziesma 3:24-29

Ainars Baštiks
Rīgas Mateja draudzes mācītājs