Visjēgpilnākais dzīvē

Rīgas baptistu Vīlandes draudze 26. maijā svinēja īpašu svētdienu – LBDS sludinātāja licenci saņēma Raimonds Logins un Markus Rožkalns. Ceļš no Kristus iepazīšanas līdz sludināšanai draudzē, nākotnes ieceres un virziens, kurā augt kopā ar citiem – iepazīsimies ar Raimondu un Marku.

Lūdzu, pastāstiet par sevi, savu ģimeni, ikdienas darbu.
Markus Rožkalns: Gandrīz 15 gadus esmu precējies ar savu jaunības draudzeni Esteri, ar kuru iepazinos, kad vēl dzīvoju Vācijā. Tieši viņa bija viens no galvenajiem iemesliem, lai pārceltos atpakaļ uz dzīvi Latvijā, tādēļ vēl jo vairāk esmu Dievam pateicīgs, ka varu būt viņas vīrs un arī dzīvot Latvijā. Kopā audzinām četrus dēlus, kuru uzturēšanu nodrošinu ikdienā strādājot savā uzņēmumā Graftik par digitālo risinājumu dizaineri. Šo nodarbi mācu arī nākamajai dizaineru paaudzei Latvijas Mākslas akadēmijā. Vaļasprieku man ir daudz, bet kā pirmais noteikti jāmin Vācijā iemīlētais futbols.
Raimonds Logins: Esmu vīrs sievai Martai un tētis 3 meitiņām. Esam ģimene misijā. To cenšamies izdzīvot ļoti dažādos veidos. Ļoti daudz laika tiek veltīts, kalpojot organizācijā Jauniešu Virzība un Vīlandes draudzē. Šajā dzīves posmā fokusējos uz jauniešu darbu.

Kāds ir Jūsu ceļš līdz Vīlandes draudzei un lēmumam “LBDS sludinātājs”?
Raimonds Logins: Uzsākot studijas Rīgā, viens no svarīgiem jautājumiem bija draudze. Tika apmeklētas dažādas draudzes, pārsvarā baptistu. Centos iekļauties kādā no draudzēm, bet Vīlande bija tā, kurā spēju atrast mājvietu. Ne tāpēc, ka tā būtu vienīgā perfektā, bet gan pats savu dažādu aizspriedumu dēļ, arī citu draudžu atvērtības dēļ... Vīlande bija tā draudze, kur spēju iekļauties un tiku ļoti labi pieņemts. Kā mājās! Varu teikt, ka piedzīvojums ar Vīlandi sākās caur Metro jauniešu kalpošanu, bet ceļš uz sludinātāja amatu sākās jau manā pirmajā draudzē – Viesītē. Man ir ļoti paveicies. Abās draudzēs, kur esmu kalpojis, mācītāji ir ļāvuši sludināt arī citiem. Manā gadījumā tā nebija mana iniciatīva, bet gan mācītāju aicinājums kalpot, daloties īsās pārdomās dievkalpojumā vai vadot lūgšanu vakarus. Gan Viesītes, gan Vīlandes draudzē tas sākās pamazām, līdz pienāca brīdis, kad Vīlandes draudze aicināja gan mani, gan Marku kļūt par sludinātājiem. To arī ar lielu pateicību kā lielu pagodinājumu esam pieņēmuši, esam atsaukušies Dieva aicinājumam. Paldies Vīlandes draudzei par superīgu iespēju kļūt labākiem Dieva kalpiem Dievam par godu. Īpašs paldies arī manai sievai Martai par uzticēšanos un kopīgu piedzīvojumu, atsaucoties Dieva aicinājumam. Paldies mācītājiem Jurim Grigam un Ģirtam Ašnevicam par ieguldīšanu manī un uzticēšanos.
Markus Rožkalns: Uzaugot Vācijā, vecāki mani veda uz dažādām draudzēm, pārsvarā brīvi evaņģēliskām. To forma un saturs visvairāk līdzinājās baptistu konfesijai, tādēļ, atgriežoties Latvijā, sāku apmeklēt Rīgas Mateja baptistu draudzi. Bet drīz vien apprecējos ar Esteri, kura ir uzaugusi luteriskā vidē, esot Jēzus draudzes mācītāja meita. Kopīgi izlēmām, ka iesim uz viņas draudzi, kur arī pavadījām desmit gadus.
Bet ap septīto gadu manā dzīvē notika kāds lūzuma, jeb pareizāk sakot – plīsuma punkts. Proti, spēlējot futbolu, kuru gandrīz vai fanātiski praktizēju, gadiem ilgi neizlaižot nevienu spēli un pat savā kāzu dienā pamanoties nospēlēt vienu puslaiku, saplēsu ceļa krusteniskās saites. Man tas bija liels trieciens. Tomēr tas atnesa labus augļus. Sāku izvērtēt savu dzīvi, pārcilāt akmeņus, nožēlot grēkus. Runāju un strīdējos ar Dievu, cenšoties izzināt iemeslus, kādēļ bija vajadzīgs šāds, futbolistaprāt, tik radikāls sods. Bet Viņa žēlastībā spēju beigās atzīt, ka esmu dzīvojis kā liels liekulis, kurš visiem stāsta, ka Dievs viņam esot pirmajā vietā dzīvē, taču laiku lūgšanām un Bībeles lasīšanai nav atradis. Tādēļ šajā plīsuma punktā devu solījumu Dievam – katru dienu izlasīt vismaz vienu nodaļu dienā. Un tā nu sāku to pildīt. Reizēm trijos naktī, pabeidzis dizaina darbus, ņēmu Bībeli un devos uz vannas istabu lasīt. Drīz vien šī mehāniskā apņemšanās sāka pāraugt mīlestībā. Acis atvērās un ieraudzīju, kas ir šis Dieva Vārds! Cik tas ir skaists. Cik dziļš, cik ass, cik darbīgs. Tas tiešām darbojās manā dzīvē, radot vēlmi izprast To, Kurš slēpjas aiz šī Vārda. Un tā nu sāku celt augšā doktrīnu aiz doktrīnas, jo vēlējos saprast to, kam es ticu. Vismaz tik daudz, lai varētu citiem paskaidrot. Katru rītu cēlos ar vārdiem no 119. psalma: “Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem.” Vēlējos saņemto dot tālāk, tādēļ sāku vadīt mazo grupu kopā ar Raimondu Loginu, ar kuru tajā laikā strādājām Graftik. Sāku nojaust, ka Dievam ir kāds plāns manā dzīvē attiecībā uz Viņa Vārda sludināšanu. Nonākot līdz kādām zināmām doktrīnām, nācās secināt, ka nevaru piekrist visam, ko māca manis tolaik pārstāvētajā konfesijā. Tādēļ pēc pusotra gada ilgām sarunām ar četriem draudzes vadītājiem, tai skaitā teologiem, nonācu pie secinājuma, ka ir jāsper sāpīgs solis – jāmaina konfesija. Šis solis man šodien ir viens no galvenajiem atgādinājumiem, cik nopietni man ir jāizturas pret šo Dieva aicinājumu, jo samaksātā cena bija augsta: manai sievai bija jāpamet draudze, kurā uzaugusi, kurā ne vien visa ģimene, bet pat gandrīz viss radinieku pulks mājo. Tomēr viņa, paklausot Kristus pavēlei, pakļāvās savam vīram. Par to viņu ļoti cienu, jo zinu, ka viņa to darīja ne tik daudz manis, kā sava Kunga Kristus dēļ.
Tā kā caur mazo grupu biju jau satuvinājies ar Vīlandes draudzi, kādu dienu saņēmu aicinājumu no mācītāja Ģirta Ašnevica sludināt svētdienas dievkalpojumā. Tā bija mana pirmā svētruna. Sešu gadu laikā tai sekojušas daudzas citas, nu jau kā draudzes diakonam, līdz draudze izvirzīja mani kā kandidātu LBDS sludinātāja amatam. Man nekad nav bijis svarīgs amats un allaž esmu uzsvēris, ka vēlos, lai cilvēki mani vērtē pēc vārdiem, kas nāk no manas mutes, nevis vārdiem, kas rakstīti mana uzvārda priekšā. Tomēr, esmu priecīgs pakļauties LBDS garīdznieku brālības autoritātei, lai arī caur to pārbaudītu un apliecinātu šo Dieva aicinājumu. Lai Dievs palīdz, ka spēju šo aicinājumu turēt kā visaugstāko savā dzīvē. Kā Čārlzs Sperdžens ir teicis: “Kad Dievs tevi aicina par sludinātāju, neskaties vairs lejup uz karaļa troni.” Es nekad nebiju plānojis kļūt par sludinātāju vai mācītāju, sākotnēji pat stājos pretī šai domai. Kad sāka ienākt pirmie signāli par to, teicu Dievam, ka man vajag vismaz trīs cilvēku mutisku apliecinājumu, ka viņi redz šādu aicinājumu manī. Kad bija sasniegti trīs, paaugstināju latiņu līdz pieciem. Tagad zinu, ka tā ir Dieva griba. Un apzinos, ka nest Viņa Vārdu pasaulei ir vislielākais, vistālejošākais, visjēgpilnākais, ko varu darīt šajā dzīvē. Manis veidotie dizaina darbi, kurus pēc pāris mēnešu vai gadu lietošanas izmet miskastē, ir pupu mizas, salīdzinot ar darbu Dieva druvā. Laicīgais darbs ir kā krēslu pārkārtošana uz grimstošā Titānika klāja. Bet ar laicīgo darbu uzturu Mūžības darbu. Un cenšos to mācīt arī citiem, jo tieši šādā kombinācijā cilvēks spēj vislabāk atrast savu īsto vietu dzīvē. Savu patieso aicinājumu.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni, virzieni, jomas draudzē, kas jo īpaši nozīmīgas?
Markus Rožkalns: Kad ierados Vīlandes draudzē, vēlējos iedzīvināt trīs lietas: mazo grupu darbu, svētrunu sērijas un mājaslapu ar filtrējamu svētrunu arhīvu. Manuprāt, mazās grupas ir kā mazas draudzītes, kurās iespējama kvalitatīvāka sadraudzība, spējot gan uzticēt personīgākas rūpes, sāpes un priekus un lūgt vienam par otru, gan aizsniegt tuvākos apkārtējos. Taču mazās grupas ir pakļautas riskam atsvešināties no lielās draudzes, kā arī iedzīvoties maldu mācībās, ja izmanto sazin kādus mācību materiālus. Tādēļ otrā sastāvdaļa – svētrunu sērijas. Tās ļauj draudzei kopā augt vienā virzienā, vairākas nedēļas vai pat mēnešus domājot par vienu Bībeles grāmatu vai vēstuli un esot vienotā domas plūsmā. Svētdienā dzirdi Vārdu, pa nedēļu mazajā grupā to pārrunā un izstudē detalizētāk, meklējot arī praktiskus pielietojumus. Tā mums tapa vairākas sērijas, kurām gatavojām arī mazo grupu materiālus. To visu apkopojām mājaslapā, kurai pieejams filtrs, kas ļauj atlasīt svētrunas pēc sērijām, Bībeles grāmatām utt. Mūsu draudzes mājaslapā vilande.lv top šāds arhīvs, tai skaitā ar mazo grupu materiāliem. Šīs trīs komponentes atspoguļo to, kas, manuprāt, ir visas kristietības pamats – proti, Dieva Vārds. Ne tikai saukļos un vārdos, bet arī rīcībā.
Mēs sludinām Bībeli ekspozīcijas veidā, tas ir, izskaidrojot Bībeles tekstu. Tāpat sludinām cauri Bībeles grāmatām, lai nevarētu izvairīties no nepatīkamajām rakstvietām. Es ticu, ka viss Dieva Vārds ir vajadzīgs Draudzei. Populārāka pieeja ir tematiskā sludināšana, kur mācītājs pats izvēlas tēmas, bet tur ir risks nodarboties ar cherry picking (no angļu valodas – ķiršu nolasīšana no tortes). Izvēlēties pārsvarā tikai patīkamās tēmas vai sludinātāja jājamzirdziņus. Manuprāt, mācītājs, lai arī cik labi pazītu savu draudzi, tomēr nespēs nekad tik labi pabarot to kā Virsmācītājs Jēzus. Tādēļ sludināt Vārdu, izskaidrojot to – kā Jēzus to darīja sinagogās, nolasot Bībeles tekstu un uzreiz pēc tam izskaidrojot to – ir viena no pamatvajadzībām šodienas draudzei. Kā nekā par mācekļiem nav bieži rakstīts, ka viņiem degtu sirds, bet kad Jēzus ceļā uz Emavu izskaidroja viņiem Rakstus, viņi tika aizdedzināti. Un aizdedzināts, tas ir, Bībeles pārliecināts (nevis kāda mācītāja vai sludinātāja pārliecināts) kristietis gribēs doties tālāk Dieva darbā.
Raimonds Logins: Arvien vairāk apzinos, ka Dievs man devis misionāra sirdi. Šobrīd tas ir cieši saistīts ar jauniešiem. Ļoti daudz laika paiet domās un centienos mācekļot citus. Vīlandes draudzi vēlos redzēt kā draudzi, kura spēj vadīt cilvēkus pa māceklības ceļu. Katru individuāli un draudzes nozares kopumā. Vēlētos, ka Vīlandes draudze ir vieta, kur tiek sagatavoti jaunie vadītāji, un ar to domāju, sagatavoti zināt, sludināt un liecināt Dieva Vārdu. Man tas ir svarīgi, jo Jēzus ikvienam sekotājam ir devis pavēli, iet un darīt par mācekļiem visas tautas.

Kā Jūs saredzat, sajūtat, sadzirdat – kādai ir jābūt draudzei, lai tā uzrunātu mūsdienu dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkus?
Markus Rožkalns: Katrs gadsimts Draudzei ir bijis izaicinājumiem bagāts. Bet šodienas laikmetā izaicinājums, manuprāt, ir vēl lielāks, jo papildu fiziskajai realitātei klāt nākusi virtuālā realitāte. Internets. Un caur to piedāvājums ir kļuvis tik ļoti plašs, ka pieprasa Draudzei jaunu domāšanas veidu. Pirmkārt, izklaides veidi nu ir tik daudzveidīgi, ka cilvēkam nav laika domāt par garīgo. Tāpat samazinās spēja koncentrēties, analizēt un iedziļināties. Internetā ir brīvi pieejamas arī visdažādākās maldu mācības. Līdz ar to šī digitālā vide kļūst par arvien lielāku platformu, kurā – gribam vai nē – uzturas mūsu mērķauditorija. Ir jāmeklē veidi, kā aizsniegt cilvēkus šajā vidē. Mums ir jāpielāgo forma ārpusē esošo uzrunāšanai, tomēr vienlaikus jāuzmanās, ka neizmainām pašu saturu. Vēsti pielāgot nedrīkstam. ASV ir draudzes, kuru mācītāji ir atteikušies runāt par grēku, jo tas bremzējot jaunu cilvēku ienākšanu draudzē. Šāda draudze drīz vien pārstāj būt par draudzi. Tāpat nedrīkstam vadīties pēc pragmātiskām biznesa metodēm, lai tikai palielinātu draudzes locekļu skaitu. Draudze nav bizness. Biznesā rezultāts ir izmērāms. Draudzē ne vienmēr. Dievs prasa iet pie pasaules un darīt par mācekļiem. Tur nav nekas minēts par skaitļiem. Tādēļ nedrīkstam paši sevi padarīt par skaitļu vergiem. Kvantitāte ir otršķirīga, nozīme ir kvalitātei.
Tādēļ vislabākais veids, kā draudzei aizsniegt visas paaudzes, tai skaitā ticīgos un neticīgos, ir darīt to, ko darīja Jēzus. Mateja ev. 4:23 ir apkopota visa Viņa zemes dzīves kalpošana: “Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.” Tātad, Jēzus mācīja, sludināja un dziedināja. Ja draudze koncentrēsies uz šīm trim nozarēm, piedomājot par šodienas cilvēkam saprotamu formu, tad Dievs lietos to Savam godam. Mācīšana ir attiecināma uz draudzi, ticīgajiem. Mācīt uzticīgi, iet dziļumā, neizvairīties no nepatīkamajiem Rakstu tekstiem. Sludināt Valstības evaņģēliju ir adresēts pasaulei. Tas nozīmē visupirms iedrošināt draudzes cilvēkus apzināti meklēt veidus mācekļošanai. Kaut vai ar vienu cilvēku tikties regulāri un mācīties no Bībeles. Dot tālāk to, ko esi saņēmis. Un dziedināt slimos ir tas praktiskais mīlestības darbs. Ja arī mums vairs nav tās Gara dāvanas, kādas bija apustuļiem, tomēr mums ir daudz lielāka un efektīvāka dāvana – draudzes lūgšanu spēks. Ja draudze koncentrēsies uz šo trīs uzdevumu uzticamas pildīšanas, neatstājot novārtā nevienu no tām, neatšķaidot saturu un meklējot veidus, kā to pasniegt šodien saprotamā formā un cilvēkiem pieejamā vidē, tad Dievs spēs bagātīgi lietot to Savam godam un cilvēkiem par svētību.
Raimonds Logins: Jēzus saka, ka mūs pazīs kā Kristus sekotājus, ja mīlestība būs brāļu un māsu starpā. Pirmkārt, draudzei ir jābūt tai vietai, kurā mēs mīlam viens otru. Vietai, kurā ikviens ienācējs sāktu uzdot jautājumu, kas tas ir, kas šo draudzi tik ļoti vieno? Draudzei ir jābūt ar skaidru Dieva Vārda sludināšanu. Cilvēkus neuzrunā moralizēšana, tas, ko viņi par sevi jau zina. Ir jāsludina Dieva Vārds, kas ir aktuāls šodienas klausītājam, kas izaicina, aicina, iedrošina un maina sirdi, ne tikai emocijas. Draudzēm ir vajadzīgi Svētā Gara pārpildīti sludinātāji! Vēl draudzei ir jābūt draudzei sabiedrībā. Jābūt cilvēkos. Jāsaprot sabiedriskie notikumi un tajos jāiesaistās, cīnoties par taisnību, aizstāvot vājākos.

***
Jaunos sludinātājus sveica un par viņiem aizlūdza LBDS bīskaps Kaspars Šterns, bīskapa vietnieks un Garīdznieku brālības priekšsēdētājs Edgars Godiņš, Dr. Ilmārs Hiršs, Viesītes draudzes mācītājs Juris Grigs, Rīgas ev. lut. Jēzus draudzes mācītājs Erberts Bikše un Vīlandes draudzes mācītājs Ģirts Ašnevics.
Ģirts Ašnevics par jaunajiem sludinātajiem saka: "Esot kopā ar Raimondu un Marku, izbaudu šo laiku, daudz mācos no viņiem, cenšos savu pieredzi nodot tālāk. Uzklausām viens otru, lūdzam viens par otru, cenšamies kopīgi izrunāt svētrunu tēmas. Draudzē kalpotāji nerodas paši no sevis, tie izaug draudzē. Tāpēc ir svarīgi turēt acis vaļā un ar mīlestību katru pieņemt un ieraudzīt sfēras, kur katrs var būt noderīgs. Sākt ar mazām lietām. Un nebaidīties, ka var arī kļūdīties. Svarīgi tad būt blakus, iedrošināt, varbūt pat uzņemties citu kļūdas uz sevi. Darīt kopā – esmu pārliecināts, ka tikai tā var izaugt jauni kalpotāji draudzē. Un ikvienam draudzes loceklim novēlu – mīliet Dieva Vārda sludinātājus, nekad nebeidziet lūgt par viņiem!"

Sagatavoja
Dace Šūpule
Rīgas Vīlandes draudze