Vieta ticībai - intervija

Danu un Mārtiņu sarunāt intervijai nav viegli. Te darbs, te Bībeles studija draudzē, te mācību dienas Baltijas Pastorālajā institūtā. Bet arī aizņemtībai cauri vīd liela pārliecība par aicinājumu, izvēlēto ceļu un drošība, ka Dievs vada un vadīs cauri visam!

Lūdzu, pastāstiet, ar ko daudzo Ozoliņu vidū ir īpaša jūsu, talsinieku Danas un Mārtiņa Ozoliņu ģimene?

Mārtiņš: Mēs neesam tīri Ozoliņi, mēs esam Ogles-Ozoliņi. Mūsu ģimenē aug divi brīnišķīgi bērni Patriks (11 gadi) un Sofija (8 gadi). Esam ģimene, kurai patīk basketbols – sekot līdzi un skatīties basketbolu, spēlēt basketbolu, bērni arī trenējas basketbolā. Mūsu ģimene jau vairākus gadus aizraujas arī ar disku golfu, kas ir lieliska laika pavadīšana ārpus ikdienas darbiem. Patīk ceļot. Dana ar Sofiju aizraujas ar šūšanu. Tāpat ģimenē visiem ļoti patīk lasīt grāmatas un vakaros spēlēt galda spēles.

Kādas vietas un notikumus Dievs lietoja jūsu dzīvēs, lai nonāktu līdz tai vietai, kur atzināt – Viņš ir vienīgais Dievs, Glābējs un jūsu dzīves Kungs?

Mārtiņš: Es esmu uzaudzis kristīgā ģimenē, bet, laikam ejot, sapratu, ka ar draudzi un Dievu īsti neko kopīgu negribu. Sekoja gadi, kad dzīvoju pēc savas sirds patikas. Līdz ar to mana dzīve bija ne tikai katastrofa sev pašam, bet arī cilvēkiem, kas bija man apkārt, jo cilvēka sirds tieksmes jau ir ļaunas. Atkarības un izlaidīga dzīve kopā radīja ļoti toksisku kokteili, ar kuru arī pats indējos. Kad biju tā dzīvojis pēc savas patikas, 2010. gadā nonācu vietā, kur nācās atbildēt par savām izvēlēm un stāties tiesas priekšā. Tas bija laiks, kad sapratu, ka pats ar savu dzīvi netieku galā. Pateicoties Latvijas Vasarsvētku draudžu bīskapam Modrim Ozolinkevičam, nonācu rehabilitācijas programmā, kur pagāju nost no ikdienas steigas un Dievs varēja sākt darboties pie manis. Šajā programmā arī piedzīvoju izmaiņas savā dzīvē un sapratu, ka bez Dieva manai dzīvei nav jēgas.

Dana: Mani audzināja mamma viena, kas tajos laikos bija finansiāli ļoti izaicinoši. Tas bija laiks, kad daudzi gāja uz baznīcām, jo varēja dabūt humāno palīdzību. Tā iemesla dēļ sākām apmeklēt Talsu baptistu draudzi. Laikam ejot, apmeklējām arī luterāņu draudzi, vēlāk vasarsvētku draudzi. Kad iepazinos ar Mārtiņu, tad arī mana ticības dzīve ļoti izmainījās.

Dana, Patriks, Sofija un Mārtiņš Ogles-Ozoliņi.

Dievs aicināja jūs nepalikt tajā vietā, kur bijāt, bet iet tālāk, dibināt jaunu draudzi. Kā nonācāt pie šāda mērķa?

Mārtiņš: Jau kādu laiku atpakaļ Dievs deva redzējumu par draudzi Talsos, kas var aizsniegt jaunus cilvēkus un kalpot viņiem, sludinot Kristus beznosacījumu mīlestību. 2023. gada februārī uzsākām Bībeles pamatu kursu, kas sastāvēja no 8 nodarbībām. Nācām kopā un vienkāršā valodā runājām par Bībeles pamatiem, uz kuriem varam veidot savu dzīvi. Paralēli tam ar vēl divām ģimenēm sākām nākt kopā arī svētdienās un sapratām, ka to varam pārvērst nevis par vienkāršu pāris ģimeņu mājas grupu, kur padzeram kafiju, paslavējam un parunājam par Dieva Vārdu, bet gan par dievkalpojumiem, kur nākam kopā un pielūdzam Dievu kā draudze. Tā nu spērām ticības soli un ar Misijas “PAKĀPIENI” un Viljama Šulca atbalstu izīrējām telpas un 2023. gada 16. aprīlī svinējām atklāšanas dievkalpojumu. Šogad 16. aprīlī svinēsim jaundibināmās Talsu baptistu draudzes “Vieta” gada jubileju. Gribu pateikt milzīgu paldies bīskapam Kasparam Šternam, kurš visā draudzes dibināšanas procesā ir bijis kā mentors un kā ļoti liels atbalsts.

Dana: Jau skolas laikā zināju, ka mans vīrs būs kalpotājs. Brīdī, kad Mārtiņš pieņēma lēmumu dibināt draudzi, mana izvēle bija sekot savam vīram. Šis lēmums ir bijis par milzīgu svētību, un varu redzēt, kā Dievs darbojas gan mūsu, gan citu cilvēku dzīvēs.

Kas, atskatoties uz šo laiku, kopš esat iesaistīti draudzes dibināšanā, bijis tāds, par ko varat ar prieku teikt – tas ir labi!

Mārtiņš: Vislabākā lieta ir redzēt izmainītas cilvēku dzīves. Viens ir prieks redzēt, kā cilvēki atsaucas glābšanas Vēstij un nodod savas dzīves Kristum. Bet ir arī otra cilvēku grupa, kas savā ticības ceļā ir kaut kur pakrituši vai apmaldījušies, iespējams, pat zaudējuši ticību tam, ka Dievs viņus mīl. Tāpēc ir neaprakstāms prieks redzēt, kā šie cilvēki atkal notic Dieva beznosacījuma mīlestībai un tam, ka, neskatoties uz kļūdām un kritieniem, Dieva mīlestība pret viņiem nav mainījusies. Man patīk teiciens, ka “draudze nav svēto muzejs, bet slimnīca grēciniekiem”. Tā ir kultūra, kuru cenšamies izveidot arī draudzē, ka uz draudzi nenāk tikai tad, kad viss ir labi un tu “jūties” svēts un pareizs, bet gan vēl jo vairāk tajos brīžos, kad tu jūties visvairāk izgāzies savā dzīvē. Draudze ir tā vieta, kur tev palīdzēs, kur tevi iedrošinās, kur par tevi aizlūgs, kur tevi nenosodīs, jo mēs visi klūpam un krītam. Kāds ir teicis: “Nenosodi citus tikai tāpēc, ka viņi grēko savādāk nekā tu”. Es gribu teikt, ka labi ir tad, kad mēs redzam, ka cilvēki ierauga Dieva mīlestību un notic tam, ka Dievs spēj darboties ne tikai kaut kur tālu prom aiz okeāna un tikai tur, pie tiem “svētajiem”, bet gan jebkurā situācijā mūsu katra dzīvē – arī dzīves zemākajos punktos. Es bieži saku, ka Jēzus Kristus vārdā ir ielikts arī Viņa “amata apraksts” – glābt, un glābšana mums ir nepieciešama tad, kad mēs esam vajadzībā pēc tās.

Dana: Man ļoti patīk cilvēki mūsu draudzē, kas ir atsaucīgi un pretimnākoši. Labi ir tas, ka draudzē katrs, kurš atnāk, var atrast savu vietu, kur būt piederīgam un kalpot, neviens nejūtas lieks. Ļoti priecē, tas, ka draudzi apmeklē daudz bērnu, kas jau no mazām dienām dzird Labo Vēsti un to var nest tālāk. Tāpat draudzi apmeklē daudz jauniešu, kas var būt par gaismu savās skolās un starp citiem jauniešiem.

Draudzes pielūgsmes vakarā.

Ceram drīzumā LBDS sarakstā redzēt – Talsu baptistu draudze "Vieta". Kā jūs katru no šiem vārdiem paskaidrotu?

Mārtiņš: Jā! Pašreiz esam draudzes reģistrēšanas procesā.

Talsi – tā ir vieta, kur mēs dzīvojam, un Dievs šo VIETU un laiku mums ir devis, lai kalpotu šeit.

Baptistu – tā noteikti ir piederība, jo pirms draudzes dibināšanas jau zinājām, ka gribam būt daļa no Baptistu draudžu savienības. Kā jau esmu minējis - Savienības ietvaros draudzi redzu kā centrālo zobratu un tad ir mazie zobrati, kas palīdz griezt šo mehānismu – BPI, DRAFS, M4, u.c. Kad dibinājām draudzi, gribējām, lai mūsu draudzei ir piederība, ka mēs neesam “neatkarīgie”, bet lai cilvēki, kas apmeklē mūsu draudzes dievkalpojumus, zina, kam mēs piederam, ka mēs esam arī pakļauti autoritātei, kas ir bībeliski.

Jauniešu Bībeles studijas draudzē "Vieta".

Draudze – tā ir ģimene. Kad lasām Jauno Derību, mēs redzam, ka draudze ir visa centrā. Es ticu, ka draudze ir atbilde šodienas pasaulei, kur visa centrā ir cilvēks. Draudze ir tā vieta, kur mēs varam kalpot cits citam, ieraudzīt viens otra vajadzības, draudze ir tā vieta, kur mēs varam svinēt cits cita uzvaras. Draudze ir tā vieta, kur piedzīvojama uzvara. Jēzus ir teicis: “Es celšu savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Šo Jēzus teica par atklāsmi, kas bija Pēterim atklāta no Tēva debesīs. Mūsu galvenais uzdevums ir uz šīs nemainīgās atklāsmes, ka Jēzus ir Dzīvā Dieva Dēls, veidot draudzi Talsos un to nodot nākamajām paaudzēm.

Vieta – kā jau minēju, tā ir vieta, kur nākt tādam, kāds tu esi, un piedzīvot Dieva beznosacījuma mīlestību. Draudzes “Vieta” vīzija ir radīt mācekļus, apmācīt mācekļus un izsūtīt mācekļus. Pāvils Vēstulē efeziešiem 4:11-12 raksta: “Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” Manuprāt, šis ir draudzes galvenais uzdevums – sagatavot svētos kalpošanas darbam Kristus miesai (draudzei) par stiprinājumu. Un radīt šo māceklības procesu interesantu arī jauniem cilvēkiem, nezaudējot pašu galveno – Bībeles pamatu.

Dana: Mani ļoti priecē tas, ka mēs esam daļa no LBDS, ko es varu arī izbaudīt kā kalpotāja sieva. Nevienā brīdī nejūtamies vieni paši savā kalpošanā, jo nepārtraukti esam sadraudzībā un kontaktos ar savienību un citiem LBDS kalpotājiem un viņu sievām. Man tas kā sievai ir ļoti svarīgi.

Pati draudze ir kā viena liela ģimene, kurā katram ir dots savs uzdevums. Sanākot kopā, mēs varam paveikt lielas un varenas lietas Dieva darbā, viens otru iedrošinot, stiprinot un uzpasējot.

Vieta – vieta, kur ne tikai ņemt, bet arī dot.

 

Foto: no personīgā arhīva