Taisnība un žēlastība - decembris 2022

Šobrīd pasaulē mēs redzam tik daudz netaisnību. Kā reaģēt? Vai samierināties? Gaidīt, kad iestāsies Dieva taisnīgā tiesa pret tiem, kas rīkojas tik netaisnīgi?

Neapšaubāmi, taisnībai ir jāpastāv, citādi šī pasaule kļūtu par visatļautības elli, kas sagādātu tikai ciešanas un sāpes. Bet, lai spriedums būtu taisnīgs, ir jābūt kādai mērauklai, pēc kā taisnību mērīt, standartam, kas ir absolūts un ne subjektīvs – ne pašu radīts, bet Dieva, pasaules Radītāja, nodefinēts. Dievs šo standartu ir izveidojis un sasummējis to desmit baušļos. Jēzus to ir sakoncentrējis divos lielos dzīves likumos: “Mīli Dievu ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu, un mīli savu tuvāko kā sevi pašu.”

Dievs ienāca šajā pasaulē kā cilvēks, lai nevis augstprātīgi sevi salīdzinātu ar citiem, tādējādi norādot, cik mēs esam nepilnīgi un grēcīgi, bet gan izvilktu ārā no tās bezcerības, kurā grimstam.

Ja mēs šos nemainīgos, neapstrīdamos, lielos dzīves likumus pieņemtu kā pamatprincipus savai dzīvei, pasaule būtu pilnīgi citādāka. Taču, lai arī šie dzīves likumi ir tik loģiski, pašsaprotami, pēc tiem dzīvot ir ļoti grūti un izaicinoši, jo tie mēdz būt pretrunā ar mūsu iegribām un vēlmēm. Katru dienu mēs sastopamies ar lielākām un mazākām situācijām, kas parāda, ka nespējam dzīvot pēc Dieva standartiem. Kā Bībelē ir raksīts, “nav neviena taisna, it ne viena.” Tādēļ, pirms mest citiem virsū pārmetuma akmeņus un kareivīgi iestāties par taisnību, mums vajadzētu vispirms paskatīties pašiem uz sevi. Kāds esmu es? Ja Dieva taisnību būtu jāsalīdzina ar mani, kāds būtu rezultāts?

Rīkojoties pēc taisnības, Dievs mūs visus varētu pazudināt, bet tāds nav Dieva nodoms. Dievs ienāca šajā pasaulē kā cilvēks, lai nevis augstprātīgi sevi salīdzinātu ar citiem, tādējādi norādot, cik mēs esam nepilnīgi un grēcīgi, bet gan izvilktu ārā no tās bezcerības, kurā grimstam.

Par taisnību ir jāiestājas.
Tomēr vislabākais ceļš, lai pasaule mainītos, ir piedošanas ceļš.

Šī gada LBDS kalendārā decembrim izvēlētie apustuļa Jāņa vārdi par Jēzu, kas lasāmi Jāņa 3:17, man ir ļoti īpaši, jo pats personīgi tos esmu piedzīvojis. Pirms vairākiem gadiem piedzīvoju lielu krīzi laulībā. Tā gandrīz izjuka, lielā mērā manas rīcības dēļ. Atceros to vakaru, kad izstāstīju sievai, ko biju pieļāvis. Viņai to dzirdēt bija ļoti sāpīgi. Pēc taisnīguma un godīguma, viņa varēja mani patriekt no mājām, bet tā vietā viņa rīkojās pilnīgi pretēji – viņa apliecināja savu mīlestību un piedošanu man, lai arī to nebiju pelnījis. Ja viņa būtu rīkojusies pēc taisnības, šodien mēs nebūtu kopā, mums nebūtu ģimenes, un es nebūtu garīdznieks. Bet viņa rīkojās pēc žēlastības, nepelnīti man dāvājot piedošanu. Žēlastība izglāba mūsu attiecības.

Par taisnību ir jāiestājas. Tomēr vislabākais ceļš, lai pasaule mainītos, ir piedošanas ceļš. Dieva taisnība nav atcelta, tā joprojām pastāv. Bet tā vietā, lai Dievs taisnīgi rīkotos pret mums, Viņš uzņēmās uz sevi sodu, ko pēc taisnības mēs bijām pelnījuši. Viņš kļuva par upuri, lai mums nebūtu jāvaino citi un jāpadara viņi par upuriem, vai arī pašiem nebūtu jākļūst par upuriem.

Šajā sarežģītajā laikā ir svarīgi iestāties par taisnību, bet vēl svarīgāk ir parādīt žēlastību, piedošanu, jo tikai tā cilvēks patiesi var piedzīvot atbrīvojošo glābšanu. Ļausim Dievam izgaismot mūsu dzīves! Nebaidīsimies pieņemt patiesību par sevi, bet nepaliksim tikai pie vainas un kauna izjūtas – ļausim, lai Dievs izglābj mūs no mūsu nepilnīgās pagātnes un vada cerības pilnā nākotnē.

Kam tev ir jāparāda žēlastība? Sievai? Vīram? Varbūt bērniem vai saviem vecākiem? Kolēģiem vai brāļiem un māsām draudzē? Bet varbūt visvairāk žēlastību no tevis jāsaņem tev pašam? Lai šajā svētku laikā mūsu vārdi, attieksme un rīcība atklāj Dieva glābjošo nodomu!

Kaspars Šterns
LBDS bīskaps