Svētību pilnās rokas - janvāris 2025

Dieva ziņā jau no paša sākuma ir mūs nolādēt vai svētīt. Galu galā Ādams un Ieva nepieņēma Dieva radīto skaisto dzīves plānu. Tomēr, pat pēc grēkā krišanas Dievs izvēlējās cilvēci nevis nolādēt un sodīt, bet gan svētīt, dot Savu labvēlību. Tiesa, ir tikai viens pamatveids, kā cilvēkam izrādīt savu vēlmi to saņemt. Tas ir – pieņemt Jēzus Kristus nopelnu un Dieva Trīsvienību. Dažkārt cilvēks nobažījies, ka Dievs no viņa gan ir novērsies, jo, redz, nedod nekādu svētību. Taču Dievs vienkārši nav saņēmis cilvēka akceptu darboties viņa dzīvē.

Bet, kad cilvēks izvēlējies dzīvot zem Dieva svētības, tad tās nebeidz pārsteigt! Nav gluži viss kā “pēc grāmatas” – gribu, prasu un saņemu. Nē, jo Dievs nav vienkārši manu vēlmju piepildītājs. Viņš dod Savu labvēlību, Savu svētību ar visu Savu gudrību un mīlestību, jo zina, kas man vajadzīgs. Taču no Viņaprāt man vajadzīgā “saraksta” Viņam nekā nav žēl – Viņš ļauj piedzīvot bagātīgu svētību lietu pat vissausākajā dzīves posmā, kad, iespējams, cerība uz kāda labvēlību jau zudusi. Dieva svētība, Viņa labvēlība ir neaprakstāmi liela. Dažkārt tiecos pēc fiziskām bagātībām, taču daudz vērtākas ir tās svētības, kurās Dievs man ļauj dzīvot – sirds un prāta miers, Viņa spēks manā nespēkā, ticība un paļāvība nezināmajā, Dieva Vārda padoms ik mirkli... Dažkārt Viņa svētība ir vienkārši būt man klāt.

Es zinu un ticu – Viņa rokas ir svētību pilnas nemitīgi! Nebeidzu slavēt, cik Viņš ir labs un cik liela ir Viņa labvēlība pret mani.

Inta Jūrmale-Šķubure
Kuldīgas draudzes kora diriģente