Svētais Dievs - oktobris 2021

Kādas asociācijas rodas, kad dzirdam vārdu “svēts” – vai tas mūs atbaida, vai valdzina? Vai tas liek domāt par 10 baušļiem, nevainojamu dzīvi, izredzētiem ticības varoņiem, vai arī par cilvēkiem, kas dzīvo citā realitātē un nedomā par šīs zemes lietām. Varbūt vārds “svēts” iederas tikai dievkalpojumos un pielūgsmes dziesmās? Nereti šī vārda nozīmi cilvēki padarījuši pārāk šauru, aprobežojušies tikai un vienīgi ar kāda cilvēka morāles standartiem vai pilnību, kuras attēlus var redzēt svētbildēs, bet nebūt ar to, ka svētumu var izdzīvot arī ikdienā. Šī vārda noslēpums rodams arī Dieva Vārda lappusēs, kur varam iepazīt tādus apzīmējumus kā svēta diena, svēti cilvēki, svētas vietas, svēta tauta, svētie eņģeļi, svētā pilsēta. Bībelē iepazīstam arī svēto Dievu, kas visu to dara svētu.

Dievs ir Visuma Radītājs un, lai arī Viņš ir svēts, tomēr Viņš mūs aicina Savā svētumā.

Viena no vārda “svēts” nozīmēm ir atdalīts. Svētums ir kaut kas tāds, kas Dievu atdala no Viņa radības. Svētums padara Dievu ekskluzīvu, unikālu atšķirībā no visas pārejās pasaules. Vārds “svēts” atklāj Dieva pilnības, skaistuma, šķīstuma un varenības pārākumu pār radīto, un atklāj Viņu kā nevainojamu Valdnieku. Otra vārda “svēts” nozīme ir – pilnīgi šķīsts, bezgrēcīgs, atdalīts no grēka. Svētums māca, ka Dievs ienīst grēku un ļaunumu, bet tajā pašā laikā Viņš vēlas līdzdalīt savu svētumu ar cilvēkiem.

Šos vārda “svēts” skaidrojumus var palīdzēt saprast līdzība ar sauli. Saule ir atdalīta un nepieejama, tā ir unikāla mūsu galaktikā. Ar saules palīdzību Dievs nodrošina dzīvību uz zemes. Mēs priecājamies par to, jo tā apgaismo un rada siltumu. Vienlaikus arī apzināmies, ka saule var būt iznīcinoša – skatoties uz to neapbruņotām acīm, varam palikt pat akli, tai tuvoties nav iespējams, jo tā rada karstumu, kas nav savienojams ar dzīvību. Tā ir gan pievilcīga un dzīvības uzturēšanai vitāli nepieciešama, gan arī iznīcina ikvienu, kas tai vēlas tuvoties. Nevis tāpēc, ka tā vēlētos iznīcināt, bet gan tāpēc, ka tās būtība ir tāda – pilnīga gaisma, kuras tuvumā nevar pastāvēt nekas, kas nav tai līdzīgs.

Dievs sūtīja Savu Dēlu, lai izglābtu grēcinieku, lai Viņš, savā miesā uznesot grēku krustā un ar savām asinīm šķīstot – arī mūs darītu svētus.

Tāpat kā cilvēks nevar skatīties saulē un tuvoties tai, tāpat arī nespējam cilvēciski uzlūkot pilnīgo Dieva svētumu, šķīstumu, pilnīgo gaismu. Tomēr šajā salīdzinājumā ir arī kāda būtiska atšķirība. Saule nepazīst žēlastību, tā nepiedāvā itin neko, lai tuvotos tai, tā bez jebkādiem izņēmumiem iznīcina visu atšķirīgo. Dievs, savukārt, ir Visuma Radītājs un, lai arī Viņš ir svēts, tomēr Viņš mūs aicina Savā svētumā. Viņš nenorobežojas no cilvēkiem, Viņš vēlas līdzdalīt Savu pilnību, Savu skaistumu, Savu godību, Savu laimi. Mēs tiekam ieaicināti tajā caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Dievs sūtīja Savu Dēlu, lai izglābtu grēcinieku, lai Viņš, savā miesā uznesot grēku krustā un ar savām asinīm šķīstot – arī mūs darītu svētus. Dievs ir svēts, un neviens tumsas skartais nespēj uzlūkot Dievu, bet evaņģēlija būtība ir, ka ne es ar saviem spēkiem uzvaru grēku, bet Tas, kas dzīvo manī, dara šo svēttapšanas darbu. Tuvošanās svētam Dievam rada nepilnīguma, grēcīguma un satriektības sajūtu, bet caur Jēzus Kristus asinīm es varu tuvoties, jo Dievs pirmais ir tuvojies mums.

Vēstulē kolosiešiem 1:19 Pāvils par Jēzu raksta, ka “visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā”. Tas nozīmē, ka viss Dieva svētums mājoja Jēzū, un viss, ko Viņš darīja, kā dzīvoja un ko teica – visā atspoguļojās svētā Dieva daba. Šis neaptraipītais svētums nāca un dzīvoja mūsu vidū un nomira par mūsu grēkiem, lai ikviens cilvēks varētu tuvoties svētam Dievam un būt sadraudzībā ar Viņu. Vecajā Derībā Dieva svētums nošķir Viņu no cilvēkiem, kā Dievs no degošā krūma saka Mozum: “Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme" (2. Mozus 3:5). Jaunās Derības svētums nav izslēdzošs, tas ir sevī aicinošs, tas ikvienu cilvēku aicina kļūt par svētā Dieva bērnu. Vēl vairāk – Dievs šo svētumu aicina izdzīvot pasaules vidū, izdzīvot Viņa mīlestību, esot Viņa svētuma līdzdalībniekiem.

Māris Vītols
Jaunjelgavas draudzes mācītājs