Soli pa solim

LBDS bīskapa Kaspara Šterna uzruna 2019. gada Kongresā

Cienot savu pagātnes mantojumu – saglabājot vērtīgo, atmetot pārejošo, mēs esam aicināti meklēt jaunas iespējas, veikt nepieciešamās pārmaiņas, lai turpinātu iet pretī Mērķim, kas ir nemainīgs – paplašināt Dieva valstību. Kad domājam par šo mērķi, reizēm tas šķiet pārāk tāls, pārāk augsts, nesasniedzams. Šāda augsta un tāla mērķa priekšā varam pat dažkārt zaudēt ieinteresētību un vēlmi iesaistīties tā īstenošanā. To var salīdzināt ar kāpnēm, kurām ir augsti pakāpieni, varbūt pat tik augsti, ka mēs nevaram tos aizsniegt. Tad pazūd dūša, mazinās motivācija. Ko varam darīt, lai šādā situācijā joprojām turpinātu iet uz Mērķi?
Lai piedzīvotu lielas pārmaiņas, viss sākas ar maziem solīšiem. Lai sasniegtu simts, jāsāk ar vienu. Aicinu, ka varam apņemties nākamajā kalpošanas posmā spert piecus praktiskus soļus. Trīs no tiem ir “es soļi” – sperami katram personīgi, divi – “mēs soļi”, kas veicami draudzei kopā.

Mēs zinām, ka ir svarīgi pasludināt Evaņģēliju. Mēs zinām, ka Kristus atdevis Savu dzīvību par katru cilvēku. Kā būtu, ja mēs katrs apņemtos iesaistīt vienu nekristieti dzīvē kopā ar Dievu? Stāsti par Dievu, par Kristu, esi par piemēru šim cilvēkam, veido ar viņu attiecības. Uzaicini ciemos, uzklausi, ieaicini viņu savā dzīvē. Tev nav jāorganizē milzīga evaņģelizācijas kampaņa. Ieaicini vienu cilvēku savā dzīvē ar Dievu!

Draudžu statistikā redzam, ka cilvēki atnāk, nokristās un tad aiziet projām. Lai tas tā nenotiktu, jābūt māceklībai. Kā būtu, ja mēs katrs apņemtos palīdzēt vienam jaunam kristietim pieaugt attiecībās ar Dievu? Palīdzi vismaz vienam cilvēkam iesakņoties ticībā, dzīvē ar Kristu. Uzklausi, apmāci, līdzdali, ko pats esi sapratis, esi par labu piemēru un dalies ar savu dzīves pieredzi.

Mēs esam aicināti kalpot visdažādākajiem cilvēkiem. Kā būtu, ja mēs katrs apņemtos kalpot vienam bārenim vai vientuļam cilvēkam, senioram vai daudzbērnu ģimenei, vientuļai māmiņai? Parādi rūpes par vismaz vienu cilvēku. Atrod iespēju, kā vari kalpot, palīdzēt, svētīt.

Mēs varam domāt tikai par sevi un koncentrēties uz savas draudzes vajadzībām, problēmām, pasākumiem, dažādām aktivitātēm. Kā būtu, ja mēs paskatītos sev apkārt un censtos ieraudzīt – kā mēs kā draudze varam atbalstīt kādu jaunu iniciatīvu, jaunu kalpošanu, misijas staciju vai jau esošu draudzi? Apņemieties kā draudze uzsākt sadarbību, atbalstīt, svētīt vienu draudzi, jaunu kalpošanu, misijas staciju. Aizlūdziet, finansiāli palīdziet vai kā citādi kalpojiet un atbalstiet.

Tas ir ticības jautājums. Vai mēs ticam tam, ka Dieva valstība pavairojas? Vai ticam, ka dodot mēs saņemam atpakaļ? Kā būtu, ja katra draudze izvērtētu – kas ir tas viens cilvēks vai komanda, kas varētu uzsāk pilnīgi jaunu iniciatīvu? Lūdziet un apziniet cilvēku vai komandu, kuru varat sūtīt jaunas draudzes dibināšanas misijā vai arī kalpošanā ārpus Latvijas.

Viens – tas šķiet vienkārši. Viens – tas nav sarežģīti. Vienu pakāpienu mēs varam pakāpties. Tomēr arī tam ir vajadzīga vēlme, apņemšanās, sirds attieksme, kas saka – mēs to darām tāpēc, ka mīlam Dievu un cilvēkus. Es ticu, ka šie vienkāršie praktiskie soļi mudinās lauzt mūsu egoismu un attieksmi, kas saka – tā ir mana draudze, mana dzīve, mana nauda, tas viss ir par mani. Šie soļi atvērs durvis, lai izietu ārā no savas ērtās komforta zonas, lai būtu par svētību citiem.

Pārmaiņas, izaugsme sākas ar vienu soli, speriet to! Iesaistīt, sagatavot, rūpēties, atbalstīt, sūtīt, iet, stāstīt, kalpot – mudiniet un aiciniet cits citu spert šos vienkāršos soļus, lai redzētu, cik lielu darbu Dievs dara!

Aicinu, ka varam kopā iet uz Mērķi, sperot soli pa solim.
Sāksim katrs ar vienu soli!
Lai esam kā kalpi, par kuriem Jēzus saka: “Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā!” (Mat. 25:21,23)