Sirds revīzija - jūnijs 2020

Pavasaris ir laiks, kad mēs parasti veicam lielo tīrīšanu. Mazgājam logus, sakopjam dārzu, iztīrām pagrabu vai sakopjam apkārtni, kurā dzīvojam. Nesen redzēju karikatūru, kurā bija divi dārzi – dārzs pirms pandēmijas nekārtīgs un aizaudzis, pēc pandēmijas – skaisti sakopts. Tā kā cilvēki ierobežojumu laikā daudz ir mājās, tad, protams, var veltīt laiku arī dārza darbiem vai pagalma labiekārtošanai. Mana ģimene sociālo distancēšanos ievēroja, daļu no laika pavadot pie maniem vecākiem laukos. Tā bija laba iespēja ne tikai izvairīties no lieliem cilvēku pūļiem, bet arī pastrādāt dārzā un satīrīt pagalmu.

Kāpēc ir vajadzīga tīrīšana? Ja esam bijuši steidzīgi, pavirši vai pārāk aizņemti, tad rezultātā viss pamazām piesārņojas, līdz vienā brīdī kļūst traucējoši vai pat bīstami. Visiem patīk skaisti sakopta vide, bet, lai kaut kas būtu skaists, par to ir jārūpējas, tam ir jāpievērš uzmanība.

Mūsu dzīve ir kā atspulgs tam, kas notiek sirdī.
Tā atbild uz jautājumu – kāpēc?
Kāpēc es daru to, ko es daru?

Psalma vārdi mums atgādina, ka tikpat svarīgi ir rūpēties arī par mūsu sirds šķīstību. Bet rodas jautājums – kas ir sirds? Sirds ir tā daļa mūsos, no kā izriet mūsu sajūtas, domas un izvēles. Mūsu dzīve ir kā atspulgs tam, kas notiek sirdī. Tā atbild uz jautājumu – kāpēc? Kāpēc es daru to, ko es daru? Tādēļ tik svarīgi ir sargāt un rūpēties par šo mūsu kodolu, jo tas ietekmē visu, kas manā dzīvē notiek – kā es izmantoju savu brīvību, laiku, naudu, kā es veidoju attiecības. Varam jau censties uz laiku izlikties par labiem, pieklājīgiem cilvēkiem. Bet agrāk vai vēlāk mēs rīkosimies tā, kā sirds mums saka. Tas vai nu ievainos vai dziedinās citus. Jo, kā kāds teicis: “Sirds tic, prāts pamato, emocijas vēlas, un griba īsteno. Viss seko sirdij.”

Tīrīšana un sakopšana vajadzīga ne tikai pagalmam, nevajadzīgas lietas un pat atkritumi ļoti ātri piesārņo arī prātu un sirdi. Vai tā būtu maldīga informācija, vai arī skaudība, dusmas, stress, egoisms – viss, kas piesārņo mūsu sirds telpu, līdz nonākam pie tā, ka piedzīvojam, kā Bībelē rakstīts – “no sirds pilnības mute runā” (Lūkas 6:45).

Šis laiks var būt kā vislabākais laiks, lai ieskatītos sevī, veiktu savu sirds ģenerāltīrīšanu un ļautu Dieva gaismai iespīdēt mūsos, lai spētu ieraudzīt to, kādi patiesībā esam. Kas tajā telpā, ko tik bieži slēpjam un aizsedzam ar dažādiem slāņiem un čaulām, patiesībā atrodas? Nesalīdzināsim sevi ar citiem, bet salīdzināsim sevi ar to, kādi mēs paši bijām vakar. Vai mans sirds dārzs ir kļuvis skaistāks, tīrāks, pievilcīgāks?

Lai mana sirds būtu šķīsta, ar manām pūlēm vien ir par maz. Reizēm mēs jaucam intensīvas aktivitātes ar intensīvu izaugsmi. Tas, ka tu esi garīgi aktīvs, vēl nenozīmē, ka tu pārveidojies. Pārveidošanās sākās tad, kad nevis ignorējam to, kas piesārņots, bet atzīstam to un ļaujam Dievam veikt mūsos ģenerāltīrīšanu. Kā Psalmā rakstīts – “šķīstu sirdi radi man, Dievs”. Nevis es pats sevi daru tīru, bet Dievs veic manī ģenerāltīrīšanu. Kristus nāca, lai to, ko mēs paši nespējam, paveiktu mūsu vietā. Viņš ne tikai atklāj mums realitāti, bet arī kopā ar mums veic mūsu sirds šķīstīšanu un atjaunošanu.

Kādi mēs būsim pēc tam, kad šī krīze būs beigusies? Kādas būs mūsu draudzes? Kāda būs Latvija? Tas nav tikai jautājums par draudzes apmeklējumu, ekonomiku, veselību vai politisko situāciju, vispirms tas ir jautājums par mūsu katra sirdi, jo skaista Latvija sākas mūsu sirdīs.

Lai Dievs dod, ka pēc tam, kad ierobežojumi būs beigušies, ne tikai mūsu dārzi un pagalmi būtu skaistāk sakopti, bet vēl svarīgāk – lai mūsu sirdis būtu tīrākas. Lai mēs būtu daudz laipnāki, atsaucīgāki, nesavtīgāki, iecietīgāki un mīlošāki. Lai mēs patiesi būtu skaisti.

Kaspars Šterns
LBDS bīskaps