Sagatavoties Dieva brīnumiem - decembris 2024

“Varenais lielas lietas man ir darījis, un svēts ir Viņa vārds.” Šie ir mums labi zināmie vārdi no Marijas slavas dziesmas, kurus atrodam Kristus piedzimšanas stāstā. Visās paaudzēs ticīgie ir apbrīnojuši šos Marijas vārdus un apskaidrību. Ne velti mēs viņu uzskatām par ticības paraugu un iedvesmojamies no viņas spēka un paļāvības.

Bet cik grūti mums tomēr pateikt šos vārdus par sevi. “Dievs lielas lietas man dara un caur mani dara”. Jo kā lai mēs tam noticam? Vai tā nav iedomība? Lepnums? Sapņu domāšana? “Kāpēc lai Dievs tā rīkotos? Kam gan es varētu būt noderīgs? Vai pasaulē nav neviena labāka? Es nu gan neesmu nekas īpašs!”

Un pilnīgi pareizi. Marija arī to pašu bija domājusi. Jo, kā mēs noprotam, viņas pirmais teikums sākas ar lielu BET. Eņģelis no debesīm bija atnācis pie viņas un pateicis nepārprotami skaidrus vārdus, izstāstot viņas aicinājumu, un Marijas pirmā doma bija: “BET kā tas varētu būt? Man pat nav vīra?” Viņa, pārdomājot situāciju un savu stāvokli, secināja, ka šķēršļi ir pārāk lieli un visi argumenti ir pret šo aicinājumu. Domāt par to, kā dzemdēt bērnu bez vīra, labākajā gadījumā ir sabiedriski apkaunojoši, bet sliktākā gadījumā tīri cilvēciska aizraušanās ar sapņiem un iegribām, kas fiziski neiespējamas.

Jautājums, kas mums visiem sev jāuzdod, būtu: “Kas mani kvalificē būt par Dieva kalpu? Kas mani darītu spējīgu piepildīt tik lielu plānu?” Un godīgā atbilde būtu : “Nekas!” Jo tu esi nekas! Es neesmu nekas! Rūgtā patiesība ir tā, ka nekas mūs neatšķir no citiem cilvēkiem. Nekas mūs nepadara pārākus. Un, godīgi sakot, tā nav glaimojoša atziņa.

Līdzīgs “BET” atrodams daudzos Bībeles stāstos. Katra varoņa stāsts ar to sākas. Ābrahāms teica: “Bet!”, Jesaja teica: “Bet!”. Mozus teica : “Bet! Kas es esmu?” Un Dieva atbilde visos gadījumos ir vienāda: “TU esi nekas, bet ES esmu!” (2. Mozus 3:11, 14) Ir tik ļoti cilvēciski un pilnīgi pamatoti par sevi nedomāt neko labu. Bet neaizmirsīsim visos gadījumos ierēķināt Dieva lielumu un varenību. Pat ja mēs neesam NEKAS, Dievs tomēr ir un paliek VISS. Neviens “bet” nevar pastāvēt Dieva priekšā, kurš visu dara pēc savas izvēles un nolūka. Jā, patiesībā Dievs izvēlas tieši tos, kas ir nekas, lai caur viņiem darītu lielas lietas (1. Korintiešiem 1:27-29). Dievs izvēlas rīkoties cilvēciski šķietami muļķīgos veidos un paveikt brīnumus, nodrošinot, ka neviens godu par to nevarētu pieskaitīt sev.

Marijas lūgšana ietver visu šo atziņu (Lūkas 1:46-55). Viņa saprata, ka Dievs viņu ir uzlūkojis tieši viņas nenozīmīguma dēļ. Ka Dievs vēlas ne tikai glābt savu tautu, bet arī pazemot tos, kas lepni staigā. Ka viņš vēlas gāzt no troņiem varenos un paaugstināt pazemīgos. Ka viņš vēlas darīt varenas lietas un visiem apliecināt, ka Viņš ir un paliek svēts pāri visiem.

Padomā, ko Dievs varētu darīt ar tevi un caur tevi! Mums nepienākas izvēlēties to, ko Dievs dara un pa kādiem ceļiem Viņš mūs ved. Bet padomāsim par to, kas Dievam būtu iespējams. Viņš ir viss, kas nepieciešams. Neskatīsimies uz savu nenozīmīgumu, savu kvalifikācijas un sabiedriskā statusa trūkumu. Dievs izvēlas to, kas cilvēka acīs ir nekas. Un tāpēc viņš izvēlas TEVI. Caur tevi Viņš varētu glābt pasauli. Ar tavu roku Viņš varētu veikt brīnumus. Caur Tavu muti viņš varētu uzrunāt kāda cilvēka sirdi.

Gadu mija daudziem ir pārdomu pilns laiks, un lielas apņemšanās piepilda mūsu prātus. Bet lielākās izmaiņas mūsu dzīvēs var notikt, kad pasakām Dievam: “Es esmu tavs kalps, lai notiek ar mani pēc tava prāta.” (Lūkas 1:38) Jo ne jau mums ir jāmainās, lai Dievs varētu rīkoties. Ne jau mums jāapgūst jaunas prasmes un jāievēro lielāka garīgā disciplīna. Svētais Dievs izvēlas tevi tieši visu trūkumu dēļ. Ka tik tava sirds būtu pazemīga un sagatavota Dieva brīnumiem. Un līdz tam laikam, kad Dievs tevi uzrunās, paliec uzticīgi savā vietā. Varbūt 2025. gadā Dievs nāks pie tevis ar vārdiem: “Esi sveicināts, izredzētais, Kungs ir ar tevi…!” Es domāju, tu zināsi, ko atbildēt.

Māris Skaistkalns
Siguldas draudzes “Gaisma” un Ieriķu topošās
draudzes sludinātājs