Pirmās mīlestības mielasts - februāris 2022

Esmu pārliecināts, ka kristiešu vairākums kā populārāko Bībeles pantu nosauktu Jāņa 3:16. Bet daudz retāk uz dižo Bībeles rakstvietu skatuves tiek aicināts pants, kas ir ļoti līdzīgs tam. To pat ir uzrakstījis tas pats autors – apustulis Jānis. Tas ir 1. Jāņa 4:19: “Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.” Kamēr flagmanis Jāņa 3:16 runā par Dievu un mīlestību, šis pants iet vienu soli tālāk un pievieno vēl vienu – laiku. Tā nu te ir trīs vārdi – mīlestība, Dievs un laiks.

Pirmais vārds – “mīlestība”. Jānis saka, ka mēs mīlam. Tas ir brīnišķīgi, ja tiešām to darām! Tas ir cilvēka vērtīgākais darbs – mīlēt. Bet kas īsti ir mīlestība? Kādi apgalvo, ka, pretēji latviešu valodas gramatikas likumiem, mīlestība esot darbības vārds. Viņiem var piekrist, jo mīlestība tiešām ir process, kurā kaut kas no punkta A virzās uz punktu B. Vienmēr vajadzīgi vismaz divi punkti. Mīlestība ir tas, kas tiek virzīts no viena punkta uz otru. Es mīlu savu sievu, sūtot viņai komplimentus, cieņu, pateicību, lūgšanas, palīdzīgu roku utt.

Mīlestība tiešām stāv pāri latviešu vai jebkurai citai valodai. Tā pati par sevi ir valoda. Un to lietot ir mūsu pienākums, jo apkārt ir tik daudz vajadzību. Tik daudz punktu B, kuri klusām gaida, kad kāds tiem kaut ko aizsūtīs. Kādēļ lai sūtītājs nebūtu es? Varbūt es esmu ielikts šajā priviliģētajā punktā A, lai būtu devējs?

Latviešu valodā vārds “mīlestība” ir cēlies no diviem vārdiem – “mielasts” un “žēlastība”. Mīlestība ir kā žēlastības mielasts, kurā es dalos ar citiem. Bet kā es nonācu tik paaugstinātā stāvoklī, ka man ir, ar ko dalīties? Ka man ir, ko sūtīt uz punktu B? Atbilde ir šajā pat tekstā, jo minētajam teikumam ir vēl otra daļa. Un tā paskaidro, kādēļ mēs mīlam – jo Dievs mūs ir mīlējis.

Mīlestība ir kā žēlastības mielasts, kurā es dalos ar citiem. 

Otrais vārds – “Dievs”. Jānis atklāj, ka mūsu mielasta galdu ir klājis Varenais Dievs! Mūsu Tēvs. Uz tā ir izlikti daudzi žēlastības ēdieni. Mums pietiek pašiem un vēl daudz paliek pāri. Dievs nav izšķērdīgs, Viņš visu ir licis galdā, lai tas tiktu lietots. Tādēļ esam aicināti dot tālāk. Mīlēt. Tā ir mūsu galvenā, varbūt pat vienīgā īstā dzīves jēga.

Uzklātais galds mums liek paskatīties atpakaļ pagātnē, kad tas tika sagatavots. Tas mūs aizved pie trešā vārda – “laiks”. Jānis raksta, ka Dievs mūs “pirmais” ir mīlējis. Šī ir tik apbrīnojama doma! Citu pasaules reliģiju pamatā ir mācība, ka Dievs mūs mīlēs, ja būsim pietiekami labi. Ja mēs mīlam, tad Dievs mūs mīlēs. Bet šeit ir pilnīgi pretēja doma – Dievs pirmais mīlēja mūs! Acīmredzot, tas notika brīdī, kad mēs Viņu vēl nemīlējām.

Šai atziņai ir daudzas tālejošas sekas. Pirmā ir tā, ka mēs vairs nevaram sūdzēties, ka šajā pasaulē neesam mīlēti. Pat ja cilvēki neizrāda vēlamo mīlestību vai valdība pandēmijas laikā vēlamo cieņu, kuru jūtamies pelnījuši, mums ir Dievs, kurš mīl mūs ar mīlestību, kuru neesam pelnījuši. Un vēl – Dieva mīlestība nav balstīta mūsu sasniegumos, tādēļ arī mūsu sasniegumi jeb labie darbi nebūs tie, kuri saglabās Viņa mīlestību dzīvu. Tā ir pilnīga žēlastība.

Mūsu ģimenē ir četri dēli. Katru reizi, kad kāds no viņiem mums svētkos nopērk dāvanu, tas tiek darīts par mūsu izsniegto kabatas naudu. Līdzīgi mums ir ar Dievu – Viņš mūs ir pirmais mīlējis, dodot Savu dēlu kā izpirkuma maksu par mūsu grēkiem, un tikai tādēļ mēs spējam Viņu mīlēt. Tāpat kā mēs ar sievu mīlējām savus dēlus, kamēr viņus vēl tikai gaidījām un viņi vēl nespēja to izprast vai atmaksāt ar savu mīlestību, – tā Dievs mūs mīlēja jau tad, kad vēl nespējām Viņa mīlestībai atbildēt. Tādēļ Viņa mīlestība ir īsta, neatkarīga un mūžīga. Tā ir patiesā Pirmā mīlestība, un mūsu Pirmā mīlestība – tās atspulgs.

Lai šī atziņa iedrošina mūs, kad cilvēku mīlestība pieviļ! Lai tā pamudina mūs dalīties Pirmās mīlestības mielastā!

Markus Rožkalns
Rīgas Vīlandes draudzes sludinātājs