Pavēle mīlēt - janvāris 2022

Sācies jauns gads, kad esam viens otram teikuši dažādus vēlējumus. Cilvēki vēl, bet Dievs – pavēl. Interesanti, ka latviešu valodā abiem šiem vārdiem ir viena sakne, bet prievārds “pa” sniedz vārdam citu svaru un nozīmi. Dievs Mozum neizteica novēlējumus jaunajā gadā, bet gan deva baušļus, likumus un tiesas, kuras pildīt (5. Mozus 6:1).

Vai tu atceries savu pirmo sastapšanos ar Dievu? To brīdi, kad saprati, ka Viņš ir tavs Kungs, kuram tu piederi un kuram tu uzticies. Vai tajā brīdī tev bija vajadzīga pavēle Viņu mīlēt? Visticamāk, nē, tas neprasīja piepūli. Mēs atsaucāmies, jo “Viņš mūs pirmais ir mīlējis” (1. Jāņa 4:19). Un tomēr, zinot mūsu grēcīgo dabu, Dievs mums dod pavēli Viņu mīlēt, turklāt mīlēt Viņu no visas sirds, no visas dvēseles un ar visu savu spēku. Vai Dievs mums pavēlētu to, ko mēs nespētu pildīt? 5. Mozus grāmatas 6. nodaļā pats Dievs paskaidro sīkāk, kā to izdarīt. Pirmkārt, jau ierakstīt šos vārdus sirdī – vietā, kas ne tikai fiziski pilda ļoti būtisku lomu mūsu organismā, bet kas kalpo arī kā morālo izvēļu centrs. Dievs aicina atgādināt to saviem bērniem, atkārtot neskaitāmas reizes dienā, un vēl – vai esi kādreiz uzrakstījis uz plaukstas kaut ko, lai vēlāk neaizmirstu? Pat Dievs mudina uzsiet tos kā zīmi uz savas rokas, un ja vēl arī ar to nepietiek, tad tiekam mudināti likt šos vārdus par zīmi starp acīm uz pieres. Pāri visam – pateicoties, saglabājot bijību un turot Viņa baušļus. Mīlēt Kungu, turklāt ne tikai no visas sirds un dvēseles, bet arī ar visu savu prātu – to pavēl mums katram arī Jēzus (Marka 12:30).

Agnese Megne
LBDS Sieviešu kalpošanas apvienības vadītāja