Pateikties, lūgt, ticēt - oktobris 2024

Rudenī mums ir ierasts svinēt Pļaujas jeb ražas svētkus, kad pateicamies par gadā doto ražu. Mūsu kultūra gan nav vienīgā, kur vienā vai citā veidā tiek atzīmēti pateicības svētki. Šādus svētkus varam atrast dažādos kontinentos visās pasaules malās. Pateicība ir izcila motivācija svinēšanai.

Ir labi, ja apzināmies, kam jāveltī mūsu pateicība – tam, kura dēļ viss ir, un caur ko viss ir.

Taisnība gan, ka mūsdienās ne katrs no mums var lepoties ar dažnedažādām zemes veltēm, par ko pateikties. Tomēr, ja labi padomājam, mēs esam sējuši daudz ko. Viens savā darbavietā sējis zināšanas, cits ieguldījis laiku savos tuviniekos. Iegūtā raža var būt paaugstinājums darbā vai atrisināti konflikti un ciešākas attiecības ar ģimeni un draugiem, vai pat kāds, kuram esam palīdzējuši nākt tuvāk Dievam. Šādi augļi nebūt nav mazāk nozīmīgi par tiem, ko iegūstam, kārtīgi pasvīstot un sasmērējot savas rokas, strādājot tīrumā. Tomēr jāievēro svarīga patiesība – arī par šādiem augļiem kādam pienākas pateicība. Ir labi, ja apzināmies, kam jāveltī mūsu pateicība – tam, kura dēļ viss ir, un caur ko viss ir.

Taču reizēm mūsu sirds nav kā katls, kas vāroties grasās pāri plūst ar pateicību, bet gan ar kaut ko pavisam citu. “Vai tad es pats to neizdarīju saviem spēkiem? Kāpēc gan man atdot godu citam?” Varbūt kāds skatās un nodomā: “Bet varēja taču būt labāk, un vispār man jau pienākas šie labumi.” Vai arī: “Viss taču ir tik slikti! Paskaties tik! Kristiešu vajāšanas, nodokļi, politiskā situācija un… un vēl tās bedres uz ielām!” Mēs labi protam atrast kādu iemeslu, lai pateicības dīgstam neļautu ieraudzīt saulesgaismu.

Pāvila vēstulē filipiešiem 4:6 lasām šādu pamācību: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Pāvils ļoti labi apzinājās, ka cilvēkiem dabīgā nosliece ir zūdīties un būt neapmierinātiem ar situāciju. Kā nekā mēs dzīvojam grēcīgā pasaulē, un katru dienu notiek kaut kas tāds, ko mēs labprāt savā dzīvē negribētu. Mēs pat mēdzam būt neapmierināti ar Dievu par saviem apstākļiem vai vispār aizmirstam par Viņu. Tomēr Pāvils, kurš pats bija piedzīvojis visdažādākos apstākļus – gan labus, gan ļoti, ļoti nepatīkamus –, mudina mūs atteikties no zūdīšanās un pateicībā lūgt Dievu.

Par ko un kā tad lai lūdzam šoruden? Ieskatīsimies Bībeles dziļumos un mācīsimies no kāda mazpazīstama vīra vārdā Jabecs. 1. Laiku grāmatā 4:10 ir rakstīts: “Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: "Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!" Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis.”

...mūsu Kungs nav veiksmes amulets vai kāds tālumā esošs dieviņš, kurš mūs sastiprina un tad palaiž vienus pašus tikt galā ar visu turpmāko. Nē, Dievs mums ir vajadzīgs ik uz soļa.

Mācīsimies trīs lietas no šīs lūgšanas. Pirmkārt, Jabecs ar lūgšanu pēc svētības un robežu paplašināšanas atzīst, ka Dieva rokās ir to piešķirt. Arī mums jāatceras, ka tie augļi, par kuriem mēs šoruden varam pateikties, ir no Dieva. Ja nebūtu Viņa svētības, neviens nesaņemtu tos augļus, kas rodas mūsu darbošanās rezultātā. Turklāt, pateicībā par Dieva gādību pašreiz un apzinoties, ka Viņš gādās arī nākotnē, mēs varam lūgt, lai Dievs paplašina mūsu robežas. Ja mēs visu savu darbošanos veltām Dievam, tad Viņš mūs labprāt iesaista Savas valstības paplašināšanas darbā un piešķir mums arvien lielāku lomu, katram ar saviem darbiem, savām dāvanām un saviem talantiem. Lūgsim, lai Dievs svētī un pavairo!

Otrkārt, Jabecs saprot, ka mūsu Kungs nav veiksmes amulets vai kāds tālumā esošs dieviņš, kurš mūs sastiprina un tad palaiž vienus pašus tikt galā ar visu turpmāko. Nē, Dievs mums ir vajadzīgs ik uz soļa. Turklāt, tagad mēs caur Kristu esam saņēmuši Svēto Garu. Tas nozīmē, ka Viņš ir daudz tuvāk, nekā mums bieži liekas. Lūgsim, lai Dieva roka allaž būtu ar mums un lai mēs neapslāpētu Viņa Svētā Gara darbošanos!

Treškārt, lūdzot pēc pasargāšanas no nelaimes, atzīstam, ka gan labie, gan sliktie apstākļi ir Dieva rokās. Ne vienā, ne otrā gadījumā mums nav jāzūdās, bet ar pateicību jāturpina cerēt uz mūsu Kungu, jo Viņš ir tas, kas mūs darīs atkal dzīvus un izvedīs mūs no zemes dziļumiem. Lūgsim, lai Dievs mūs pasargā no sāpēm un nelaimes un lai Viņa žēlastība paliek ar katru no mums gan grūtībās, gan vieglumā. Jo mēs ceram uz Viņu.

Kārlis Baštiks
sludinātājs
Liepājas Pāvila draudze