Pateicības brīnums - janvāris 2024

Kādu dienu es iegrimu ziņu bezcerīgumā – lasīju par tikko notikušiem kara noziegumiem. Mana sirds bija smaga un vienlaikus klusas pateicības pilna Dievam, ka Viņš mūs Latvijā ir žēlojis.

Pēc dažām minūtēm manā telefonā “iekrita” ziņa ar aicinājumu rakstīt pārdomas par 9. psalma 2. pantu. Tas šķita tik neiederīgi, pat necienīgi – slavēt Dievu par brīnumiem, kamēr vien dažu valstu robežu attālumā cilvēki cieš mokas, sāpes un pazemojumus – kaut ko pilnīgi pretēju tam, ko es saprotu ar vārdiem “brīnuma darbi”. Gribēju atbildēt, ka neesmu gatava šīs pārdomas rakstīt. Tomēr pirms tam atvēru Bībeli un izlasīju visu 9. psalmu. Un te tie bija – Dāvida atgādinājuma vārdi, ka Dievs ir tuvu klāt apspiestajiem, Viņš atriebj asinsdarbus, Viņš neaizmirst lūgšanas. Viņš tiesā tautas pēc patiesības. Cik skaistā veidā caur tūkstošiem gadu seniem vārdiem Dievs mani tajā dienā iedrošināja!

Dievam pieder uzvara, un pienāks diena, kad tas atklāsies visā skaistumā. Līdz tam es turpināšu pateikties Dievam. Pateikties brīžos, kad Dieva brīnuma darbi būs ar roku sataustāmi, un arī tad, kad tie vēl arvien būs Dieva apsolījumu attālumā. Visticamāk, ka būs brīži, kad es pati savai pateicībai neticēšu. Un tajos brīžos es turpināšu pateikties Dievam par žēlastību, kas apklāj manu tuvredzību.

Rute Kārkliņa
Māceklības programma “Sieviete sievietei”
2. kursa dalībniece