Paklausīt un uzticēties - intervija

Aleksandrs un Baiba satikās Limbažos. Talsenieks Aleksandrs tur ieradās praksē kā BPI students. Bet Baiba, dzīvodama Grobiņā un esot draudzē, kurā jau bija vairāki jauniešu kalpošanas vadītāji, nodomājusi, ka vēlētos kalpot tur, kur lielāka vajadzība, un organizācijas “Jauniešu Virzība” vadītāji ieteikuši doties uz Limbažiem. Katrs no savas puses vienā laikā ierodas Limbažos, gan jau apprecēsies – tā nodomāja limbažnieki, pirms vēl Baiba un Aleksandrs bija satikušies. Un izrādās, viņiem bija taisnība! Tagad Kenigsvaldu ģimene dzīvo Ādažos, tajā aug četrgadniece Marianna un Ārons, kurš pavisam drīz svinēs pirmo dzimšanas dienu.

Baiba ik dienas ir kopā ar bērniem, kā arī turpina kalpošanu “Jauniešu Virzībā”, fokusējoties uz jauniešu vadītāju apmācību Vidzemē. Aleksandrs plāno un vada BPI DRAFTS nometnes, mācās pēdējā kursā Latvijas Sporta akadēmijā un strādā Ādažu sākumskolā par sporta skolotāju. Pats kā neticīgs skeptiķis reiz aizbraucis uz savu pirmo DRAFTS nometni, viņš tagad iegulda tajos puišos, kas ir ceļā, lai iepazītu vīrišķību un Kristus mācekļa ceļu, un šo puišu skaits jau sniedzas pāri tūkstotim.

Kas, atskatoties uz aizejošo gadu, ir jūsu pateicību sarakstā?

Aleksandrs: Vispirms pateicība par šiem mazajiem, kas skraida apkārt (norāda uz bērniem). Pateicība par pieciem laulības gadiem, kas bijuši ļoti forši. Uzticība ir augusi, pēc pieciem gadiem neesam viens otram apnikuši, joprojām jūtamies kā tikko satikušies. Pateicība par labiem stāstiem DRAFTS nometnēs, par jauniešiem Ādažu Misijas draudzē, kas patiesi vēlas meklēt Dievu, kas nekautrējas par savu ticību.
Baiba: Lai gan esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, tomēr, esot pilna laika kalpošanā, arī šis gads nav bijis tikai pa mājām vien. Gada sākumā domāju – kā būs, kad ģimenei pievienojas vēl viens bērniņš? Esmu pateicīga, ka mīlestība ir augusi, to nav vajadzējis sadalīt, bet tā kļuvusi lielāka – gan uz meitu, redzot, kāda viņa ir kā lielā māsa, gan uz vīru, kurš tagad ir tētis diviem rakariem, gan uz mazulīti, kas aug. Pievienojos Aleksandram pateicībā par to, kas piedzīvots kalpošanā, esmu pateicīga, ka varam būt “pirmajās līnijās” un redzēt, kā Dievs darbojas, un iesaistīties Viņa darbā. Prieks, ka arī bērni mums visur ir līdzi – nometnēs, draudzes kalpošanās, - un arī viņi var visu to piedzīvot.
A: Jā, esmu pateicīgs, ka Baiba palīdzējusi kārtot BPI DRAFTS nometņu dokumentāciju, viņa arī organizēja un vadīja komandu draudzes jauniešu nometnei.

 Esmu pateicīga, ka varam būt “pirmajās līnijās” un redzēt, kā Dievs darbojas, un iesaistīties Viņa darbā.

Runājot par Ziemassvētkiem, bieži lieto vārdus "klusi", "mīļi", "silti". Taču Kristus piedzimšanas stāstā šos apzīmējumus nemaz nav tik viegli atrast. Kādi ir jūsu Ziemassvētki?

A: Mūsu Ziemassvētki nav tie klusākie un mierīgākie. Tie mēdz paiet skrējienā – pie vieniem radiem, pie otriem radiem, Grobiņa, Talsi, arī draugus gribas pa ceļam satikt, tad vēl laiks kopā ar draudzi. Dažbrīd šķiet, ka Ziemassvētkos jūtamies kā Austrumu gudrie, kas visu laiku ir ceļā. 
B: Ziemassvētku rotājumi rada šo sajūtu, ka viss ir skaisti, mīļi, silti, un tad jāpiedomā, lai šajā svētku gaismiņu burvībā nepazaudē Jēzu.

Baiba, ko tu vēlētos mācīties no Marijas un iemācīt arī savai meitai?

B: Domājot par Mariju, redzam, ka viņai bija savs plāns dzīvei, viņa uz to gāja. Ir labi, ka plānojam, ka ir kādi mērķi un virzāmies uz tiem, bet tad tajos ienāk Dievs un ienes korekcijas. Es gribu mācīties savos mērķos dot vietu Dievam veikt Viņa izmaiņas un būt paklausīga Viņa vadībai, kad Viņš rāda, ko pamainīt, kur tālāk iet.

Aleksandr, ko tu vēlētos mācīties no Jāzepa un iemācīt savam dēlam?

A: Droši vien Jāzepam, kad viņš uzzināja, ka Marija gaida bērnu, prātā jau bija risinājums. Bet tad sapnī eņģelis viņu uzrunā, un Bībelē rakstīts, ka Jāzeps pamodās un darīja, kā Tā Kunga eņģelis bija teicis darīt. Es joprojām gribu mācīties darīt to, ko Dievs liek darīt. Un iemācīt to arī saviem bērniem. Laiki mainās, var mainīties uzskati, bet Dieva stāsts ir tūkstošiem gadu vecs, un, izrādās, Dievam vienmēr ir bijusi taisnība. Varbūt kādreiz ir grūti Viņu saprast, grūti ar prātu uzticēties, bet gribu, kad Dievs runā uz mani caur Savu Vārdu, uzticēties Viņam un darīt, kā Viņš saka. Caur šo paklausību Jāzeps kļūst par daļu no Dieva stāsta, un pat mēs šodien varam par viņu lasīt un no viņa mācīties. Dieva Vārds kā augstākā autoritāte – to es vēlos iemācīt saviem bērniem.

No Ziemassvētku stāsta radies arī teiciens, ka gudrie meklē Jēzu. Jūs esat dažādos veidos tuvumā tiem, kas ir ceļā pie Jēzus. Kādi ir jūsu novērojumi, kāds ir šis ceļš?

A: Ceļš pie Kristus, tāpat kā Jāzepam un Marijai, arī šodien daudziem ir grūts un izaicinājumiem bagāts. Piemēram, aizspriedumaina ģimene un draugi. Sociālie tīkli veido priekšstatu, ka populārākie un veiksmīgākie ir tie, kas Kristum neseko. Viena no atslēgām, manuprāt, ir attiecības ar jauniešiem. Kopīgi piedzīvojumi, draudzība, ieinteresētība jauniešu dzīvēs ir kā pamats, lai veidotu attiecības, kurās jaunietis var uzticēties, uzdot jautājumus. To redzam gan nometnēs, strādājot ar puišiem, gan draudzē. Foršākās programmas, labākās dziesmas var uztaisīt varenu šovu, bet to visu var piedzīvot arī pasaulē, un galu galā tas viss kļūst garlaicīgi.
B: Augoša mācekļa ceļš sākas ar attiecībām, kurās viņš piedzīvo, ka viņš kādam rūp. Kad attiecības ir izveidotas, Evaņģēlijs dzirdēts, vajadzīgs izaicinājums – ko tu par to domā, kas tevi traucē, lai tu sāktu sekot Jēzum? Un, kad šī izvēle ir izdarīta, tad Jēzus saka: “Seko man!” – lūdz, lasi Bībeli; arī šeit noder kāds blakus, kas to modelē, iedrošina. Pēc tam Jēzus saka: “Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem”, un tas nozīmē apmācību, kādu atbildību uzticēšanu. Visbeidzot, kad cilvēks ir gatavs pats uzņemties atbildību, Jēzus vārdi ir: “Es jūs sūtu!”'

Paklausība ir mūsu pienākums. Draudzes un katra kristieša uzdevums ir censties to izdzīvot. Un nedarīt to aiz vainas apziņas vai cenšoties kaut ko nopelnīt, bet gan apzinoties, cik liela bijusi Kristus paklausība. 

Kristum bija jānāk pasaulē, jo cilvēki nebija paklausījuši Dievam. Viņa nākšana varēja notikt, pateicoties daudzu cilvēku paklausībai Rakstos lasītajam, eņģeļu teiktajam. Kristus pats bija paklausīgs Tēvam līdz pat nāvei. Šodien biežāk tiek runāts par cilvēka izvēles tiesībām, nevis paklausību. Kur saskatāt kristiešu un draudzes uzdevumu šajā laikā?

A: Mums ir tiesības tikai tāpēc, ka Kristus ir bijis paklausīgs. Tā izpaužas žēlastība. Ja tas tā nebūtu, uzvarētu stiprākais, valdītu džungļu likumi, un mūsu tiesības nemaz neeksistētu. Paklausība ir mūsu pienākums. Draudzes un katra kristieša uzdevums ir censties to izdzīvot. Un nedarīt to aiz vainas apziņas vai cenšoties kaut ko nopelnīt, bet gan apzinoties, cik liela bijusi Kristus paklausība. Ja Jēzus manis dēļ tā paklausīja Tēvam, tad dabīgi rodas vēlme mīlestībā atdarīt to ar ko līdzīgu. Draudzēm ir jārunā par to, ko nozīmē paklausīt Kristum. Un mūsu katra individuāla atbildība ir mācīt to savā mazajā draudzē – ģimenē.
B: Jēzus lielā pavēle ir – iet un darīt par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami un mācīdami turēt visu, ko Viņš pavēlējis. Turēt visu, ko Viņš pavēlējis  – tā ir paklausība. Dažkārt šķiet, ka šī pavēle attiecas tikai uz tiem, kas ir pilna laika kalpošanā. Burtiskais tulkojums no grieķu valodas saka – ejot dariet, tas nozīmē, ka tas ir par ikdienu. Mūsu misijas lauks ir tur, kur mēs esam. Ja tie, kas mācīti turēt Kristus pavēles, turpinās paklausīt, tad viņi turpinās mācekļot citus un tā tas turpināsies uz priekšu. Pēc šīs pavēles Jēzus saka: “Redzi, Es esmu ar jums…” Tā ir otra pavēle, skatīties uz Jēzu. Man dažreiz šķiet – vai tad Jēzus saprot manu ikdienu. Viņš jau nav bijis mamma, kuru bērni rausta aiz biksēm. Bet tad atceros – Jēzus gāja cauri pūlim, visi spiedās Viņam virsū, aizskāra Viņa drēbes. Hm, tātad Jēzus tomēr mani saprot. Vai arī šķiet, esmu tik pārgurusi, man tik daudz atbildību, man nav spēka vēl kādu mācekļot. Bet, izrādās, arī to Viņš saprot, Viņš bija tik noguris, ka pat vētras laikā aizmiga. Mums nav attaisnojumu, lai nepaklausītu un nebūtu par svētību tur, kur esam.

Miera princis, Labais gans, Glābējs, Dzīvais ūdens - šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādos Jēzus ticis saukts. Kā jūs viņu vēlaties piedzīvot nākamajā gadā?

A: Šobrīd man ir ļoti aktīvs dzīves periods. Ja Jēzus kā Labais gans neizvadīs mani tam cauri, tad es varu iesprūst kādā aizā. Arī nākamais gads solās būt ļoti bagāts ar nometnēm, dažādām aktivitātēm. Kad uz papīra uzrakstītie plāni un entuziasms saskarsies ar realitāti, bez Viņa palīdzības tam netikšu cauri. Negribētu, ka Viņš mani kaut kā izvelk cauri visam gadam, bet, ka, atskatoties uz to, varu redzēt, ka Viņš mani ir vadījis – ka esmu uzkāpis kalnos, kuros vajadzēja uzkāpt, un arī izvairījies no gravām, kurās nevajadzēja iekrist, un, visu to darot, neesmu nodarījis pāri ne sev, ne citiem.
B: Es gribētu piedzīvot, ka Viņš kā Dzīvais ūdens piepilda manas slāpes pēc miera, prieka. Ka Viņš piepilda manu krūzīti, un tad ar savu pāri plūstošo krūzīti varu iet un liet tālāk – bērnos, attiecībās ar vīru, citiem cilvēkiem. BV