Paklausības soļi - intervija

Kopš 28. janvāra LBDS Sieviešu kalpošanas apvienības vadītaja ir Karīna Liepiņa no Misijas draudzes Ādažos. Rūpēm par ģimeni – pieciem bērniem un vīru – pievienojušās rūpes par sieviešu kalpošanu draudzēs. Vēlam Karīnai lietot Dieva dotās dāvanas un piedzīvot Viņa svētības!

Šis gads tev sācies ar lielām pārmaiņām. Esi kļuvusi par Sieviešu kalpošanas apvienības (SKA) vadītāju. Kā tu jūties jaunajā amatā?
Es jūtos laimīga, tiešām. Nebiju iedomājusies, ka jutīšos tik labi, piederības sajūtas ziņā, esot daļai no SKA. Un nezināju, ka manī ir paslēptas kaut kādas rakstura iezīmes, kas būs vajadzīgas šai kalpošanai. Es pati sevi iepazīstu pavisam no citas puses. Manī ir parādījusies drosme un uzdrīkstēšanās, Dievs ir ļāvis noticēt, ka es varu, ka man nevajag baidīties, man tikai jāsper šie paklausības soļi, un Dievs parūpēsies par pārējo. Šajā ceļā eju kopā tikai ar Dievu, savādāk es to nespētu.

Kā Dievs Tevi ir gatavojis šai kalpošanai?
Es domāju, ka viss mans kalpošanas ceļš iepriekšējos 16 gadus ir bijis kā gatavošanās, tas ir sastāvējis no daudziem maziem posmiem. Noteikti lielākais un svarīgākais posms ir bijusi sieviešu kalpošana mūsu draudzē pēdējo 5 gadu laikā.

Sieviešu vakari Ādažos – tā jau ir kā tāda firmas zīme, kas komentārus neprasa. Kā tie sākās? Kā Dievs lietojis šos vakarus?
Ideja nāca no manas draudzenes Ingas Dukas, kurai Dievs sirdī bija licis šos vakarus, es pievienojos idejai, un tā tas aizsākās. Grūti ietērpt dažos teikumos, ko Dievs ir darījis šajos pēdējos 5 gados. Lielākā vēlme bija aizsniegt sievietes, kuras ir atvērtas Dievam, meklē ceļu pie Viņa, kurām ir daudz jautājumu, bet kuras vēl nav gatavas doties uz draudzi. Caur reāliem dzīvesstāstiem gribējām parādīt to, ka sievietes piedzīvo dažādus brīžus savās dzīvēs – mēs visas saskaramies ar grūtībām, cīņām un izaicinājumiem, bet galvenais jautājums, – kur šīs sievietes meklē palīdzību, kas ir viņu spēka avots? Tas ir Dievs! Tas nav nekas abstrakts, Dievs ir dzīvs, un Viņš darbojas mūsu dzīvēs, pat ja vēl to neapzināmies. Dievs lieto šos vakarus, lai pieskartos salauztām sirdīm, lai tās dziedinātu, pamodinātu, lai tās atplauktu jaunai cerībai kopā ar Dievu.

Dievs mani radīja kā sievieti.
Viņš man deva dāvanu – manu dzīvi.
Un Jēzus ir visa centrā, bez Viņa mana sievietes identitāte un dzīves dāvana nebūtu pilnīga.

Kāda loma tavā dzīvē ir citām sievietēm?
Tā ir svarīga. Jēzus ir tas, kuram es gribu līdzināties un no kura saņemu visu, kas man ir nepieciešams, bet arī līdzcilvēku atbalstam un līdzās pastāvēšani ir milzīga loma. Mēs, sievietes, varam cita citu stiprināt, uzklausīt, saprast, iedrošināt, iedvesmot, paturēt rociņu, ja vajadzīgs. To es saku no pieredzes, un tas ir burtiski – tieši rokas paturēšana kādā manas dzīves smagākajā brīdī bija izšķiroša. Sieviešu patiesā draudzībā ir liels spēks! Esmu pateicīga, ka man apkārt ir brīnišķīgas sievietes, kuras mīl Jēzu, kuras ar savu piemēru iedvesmo mani kļūt par labāku kristieti, sievieti, mammu un draudzeni.

Kas ir tas, ko tu gribi ienest Sieviešu kalpošanas apvienībā?
Šobrīd manas un SKA Padomes meiteņu vēlmes un mērķi tikai veidojas. Es vēlētos, lai katra sieviete no mūsu draudzēm justos pieņemta, pamanīta un vērtīga. Viņa tāda ir Dieva acīs, bet vēlētos, ka viņa sajūt to arī no SKA. Iepriekšējā SKA vadība ir darījusi daudz brīnišķīgu lietu, mēs noteikti vēlamies turpināt iesākto darbu, jo tas bijis par svētību mums visām. Ticu, ka Dievs dos mums īpašus veidus, kā mēs varam papildināt SKA darbu.

Karīna, es vienmēr esmu apbrīnojusi tavu dienas režīmu, kurā tu tik daudz ko paspēj. Kā tu plāno savu dienu? Kāda izskatās tava tipiskā diena?
Man pašai šķiet, ka es jau neko tik daudz nedaru, dažreiz pārmetu sev, ka par maz daru, ka varētu šo un to. Saprotu, ka vainas apziņa nav laba lieta, bet vienmēr jau gribas labāk. Manai tipiskajai dienai iespējami divi varianti –tad, kad vīrs ir mājās, un tad, kad viņš ir prom. Vīra darba specifikas dēļ viņš gandrīz katru otro nedēļu apmēram uz 3 dienām dodas ārpus Latvijas. Kad viņš ir mājās, tad mana ikdiena noteikti ir daudz vieglāka. Savukārt, esot vienai ar pieciem bērniem, diena ir krietni spraigāka. Rīta daļā cenšos atrast laiku Dievam, Bībeles lasīšanai, ļoti daudz klausos slavēšanas dziesmas, tā ir mana mīlestības valoda attiecībās ar Dievu. Visu laiku esot pielūgsmē un dzirdot Dieva Vārdu caur to, tas man palīdz iziet cauri ikdienas skrējienam, paturot Dievu visu laiku centrā. Ir posmi, kad klausos dažādas svētrunas un podkastus. Tīri praktiski mana diena izskatās apmēram šādi. Aizvedu visus uz skolu un uz dārziņu, tad pati cenšos aiziet uz sporta zāli, jo tas ir mans enerģijas avots, lieta, bez kuras man grūti ikdienā iztikt. Šobrīd esmu mājās ar Kālebu, kuram drīz paliks 2 gadi, tāpēc dienas ritms ir pakārtots viņam. Atbraucam mājās no treniņa, baudām brokastis, ja ir brīvāka diena, cenšos ar viņu iziet ārā, tad nākam iekšā, ēdam pusdienas un nolieku viņu pusdienas miedziņā. Tad man ir 2-3 stundas laika, lai izdarītu savas lietas. Tās ir visdažādākās – sākot ar mājas darbiem un beidzot ar ziņu atbildēšanu pie datora. Pēdējos 2 mēnešos tas ir arī laiks, kad varu izdarīt kādas lietas SKA. Pēcpusdienas un vakara cēlienā ietilpst bērnu menedžēšana, skola un pulciņi. Lielākie ir patstāvīgi, bet tāpat vienmēr sanāk kaut kur pieslēgties. Dažreiz mājās esam tikai ap septiņiem vakarā, un tad jau ir vakariņas, laiks ar ģimeni, gatavošanās jaunai dienai. Mans laiks sākas ap desmitiem vakarā. Atkarībā no tā, esmu nogurusi vai nē, šo laiku veltu lasīšanai, tāpat jāatvēl laiks arī vīram. Jā, dienas beigās esmu piekususi, lai gan šķiet, ka neko tādu jau neesmu darījusi.

Tu esi mamma pieciem bērniem. Kā Tev šķiet, kādas prasmes Tu esi attīstījusi, tieši esot kopā ar viņiem, kas lieliski noder šobrīd, vadot SKA?
Laikam tā ir liela apjoma informācijas savākšana un apstrāde. Stresa noturība, menedžmenta prasmes, būt elastīgai un atrast risinājumu ikvienā dzīves situācijā. Reaģēt uzreiz.

Kā šobrīd Tavi bērni un vīrs jūtas, kad pēkšņi mammas uzmanība jādala ar tik daudzām sievietēm?
Viņiem ir jāpierod. Uzreiz pēc apstiprināšanas SKA vadītājas amatā nācās gatavoties konferencei, bija jādodas uz Reģionālajām tikšanās reizēm, tāpēc mājās biju mazāk, un bērni to piefiksēja. Es viņus mierināju, ka tā nebūs visu laiku, ka ir dažādi posmi – kāds arī intensīvāks, kad sanāks vairāk veltīt laiku SKA lietām. Bet es saņemu ļoti lielu atbalstu un izpratni no sava vīra. Tieši viņš bija tas, kurš mudināja mani atsaukties un pieņemt šo piedāvājumu. Viņš man norunāja lielisku motivācijas runu, pēc kuras man vairāk nebija nekas iebilstams.

Tava kalpošana sākās ļoti intensīvi – ar lielu konferenci un lidojumu uz ASV. Kādi ir Tavi spilgtākie iespaidi
Šis posms bijis ļoti straujš un intensīvs. Būtu gribējies, lai es varētu starp abiem notikumiem nedaudz atvilkt elpu, sakopot domas un izreflektēt to visu. Bet nesanāca. Konference – tas bija kaut kas tik ļoti skaists un iedvesmojošs, būt starp tik daudzām sievietēm, piedzīvot Dieva klātbūtni, slavēšanu, mīlestību un sadraudzību. Man tā bija kā dāvana no Dieva.
Ceļojums uz ASV – tā arī bija lieliska Dieva dota iespēja satikt brāļus un māsas, kuri savulaik viesojušies Latvijā, un iepazīties ar jaunām sievietēm un viņu kalpošanu draudzēs. Redzēt citu kristīgo kultūru un ikdienas dzīvi. Šajā pasaulē ir tik dažādas tautas, dažādi cilvēki, tu vari atrasties jebkurā pasaules malā, bet, ja jūs vieno Kristus, tad tu vari justies kā mājās. Es tur jutos kā mājās. Šī pieredze bija vērtīga un īpaša.

Sieviete. Dzīve. Jēzus. Tāds nemainīgi jau ceturto gadu ir nosaukums SKA rīkotajai sieviešu konferencei. Ko šie vārdi nozīmē tev?
Šie trīs vārdi ir saistīti, tos nevar atraut citu no cita. Tie ir identitātes vārdi. Dievs mani radīja kā sievieti. Viņš man deva dāvanu – manu dzīvi. Un Jēzus ir visa centrā, bez Viņa mana sievietes identitāte un dzīves dāvana nebūtu pilnīga.

Sagatavoja
Agnese Megne
Rīgas Āgenskalna draudze