No prāta raizēm uz sirds mieru - oktobris 2020

Kas ir tas, par ko tu visvairāk domā? Kuras ir tās lietas, par kurām tu visvairāk satraucies?

Kad biju aktīvs basketbola tiesnesis, reiz, runājot ar kādu pieredzējušu kolēģi un vēloties saņemt atbildi uz jautājumu –par ko būtu visvairāk jāuztraucas, lai pilnveidotos profesionāli, – viņš atbildēja – viss ir galvā! Citiem vārdiem runājot, – ja tu vari tikt galā ar savām domām, uztveri un perspektīvu, tad pārējais atnāks. Protams, mēs kā kristieši tam īsti nevaram piekrist. Bībelē lasām, ka Salamans mūs aicina: “Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23) Tātad skats ne tik daudz uz domām, bet gan vairāk uz sirdi. Tomēr, neskatoties uz to, ka smadzenes un sirds atrodas tikai 35 cm attālumā, dažreiz rodas sajūta, ka tās ir divās dažādās pasaules daļās un mūsu spēja tās ietekmēt ir pavisam niecīga.

2005. gadā tika veikti divi pētījumi par cilvēku domāšanas paradumiem. Viens no tiem ir ASV Virdžīnijas štatā esošā National Science Foundation publicētais pētījums, kas atklāja, ka no 12 000-60 000 domām, kuras cilvēks vidēji vienas dienas laikā domā, 80% ir negatīvas, bet 95% ir domas, kuras atkārtojas no iepriekšējām dienām. Līdz ar to var sacīt, ka prāts fokusējās uz negatīvo un atkārto to atkal un atkal no jauna. Otrajā pētījumā, kuru veica Cornell University, atklājās, ka 85% no mūsu raižu pilnajām domām nekad neīstenojas, un ar tām 15% domu, kuras dzīvē tomēr realizējas, lielākā daļa respondentu (79%) tika galā daudz labāk nekā pirms tam bija domājuši.

Mēs varam doties ne tikai ar savām sirdīm, bet arī ar domu pilnajiem prātiem pie varenā un mūžīgā Dieva.

139. psalma autors Dāvids 23. pantā izsaka Dievam lūgumu – izzini manas raizes! Ja Bībelē ir kāds cilvēks, kura dzīve ir bijusi pilna ar dažādām raizēm, tad Dāvids noteikti ir viens no tiem. Cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši daudz raižu jeb sirdēstus, var gluži neviļus rasties vai nu augstprātīgs skatījums, ka neviens jau viņu pārdzīvojumus nesaprot, vai arī gluži pretēji – pašpazudināšanas izjūta, kad gribas no visa un visiem pazust... tai skaitā no Dieva. Arī šādus brīžus ir piedzīvojis Dāvids.

Mēs nevaram noliegt, ka raizes ir kaut kas, ar ko saskaras ikviens cilvēks. Bet vai nav tā, ka mūsu raizes smadzenēs jeb domās bieži vien ir krietni vairāk un lielākas nekā ikdienā reāli piedzīvotais? Vai varētu būt tā, ka iepriekšminētie pētījumi kaut ko parāda arī par mūsu attieksmi attiecībā uz raižu pilnajām domām? Un vai apzināmies, kā mūsu raizēs ir bijusi ietekmēta arī mūsu sirds?

Mūsu dzīvēs ir tik daudz faktoru, kurus mēs nespējam un nespēsim kontrolēt, bet tas, ko mēs varam darīt, ir lūgt Dievam, lai Viņš, līdzīgi kā Dāvidam, izzina mūsu raizes un vēl vairāk – lai Viņš izzina mūsu sirdis! Mēs varam doties ne tikai ar savām sirdīm, bet arī ar domu pilnajiem prātiem pie varenā un mūžīgā Dieva. Viņš caur Jēzu Kristu vēlas mūs atvieglināt un dot skaidrību un dzīvību Svētajā Garā. Nevienas raizes nav tik lielas, lai mēs atsacītos no Kristus, jo Viņš vienīgais mūs pilnībā ir izpratis... pie krusta pilnībā!

Edgars Deksnis
Rīgas Mateja draudzes mācītājs