Neviena cita - jūlijs 2024

Šodien, kad rakstu šīs pārdomas, ir pavasaris, un vasara tikai sākas. Viss raisās, plaukst, saule silda, putni tik skaisti čivina. Ar sajūsmu raugos dabā, kāds skaistums! Sirds gavilē pateicībā un godbijībā – nav neviena cita tāda dieva kā mūsu Dievs! Dzīvības avots, brīnišķīgs Radītājs!

Vasara ir laiks, kad tik daudz ko gribas paspēt izdarīt un piedzīvot – satikšanās ar sen neredzētiem radiem un draugiem, saulrieti pie jūras, ceļojumi, nometnes, jauni piedzīvojumi un daudz kas cits. Bet ne visiem vasara būs pa prātam – kādam tā būs par aukstu, kādam par karstu, par lietainu, par sausu, un visiem tā noteikti būs par īsu!

Mēs pārāk ātri pierodam pie labā un sākam daudz ko uztvert kā pašsaprotamu. Un tad, sajūtot rudens smaržu, nākas attapties, ka vasara jau paskrējusi, bet sajūsma un apbrīna kaut kur pa ceļam ikdienas raizēs, rūpēs, steigā pazaudēta. Vai tā nav arī ar Dieva žēlastību? Mēs pierodam, jo tā mums ir. Un aizmirstam apstāties, pateikties, apbrīnot!

Bet mūsu Dievs paliek nemainīgs, uzticams, Viņš sargā derību un dāvā žēlastību mums katru dienu! Tas nav atkarīgs no tā, kā jūtos un ko domāju, tas nav atkarīgs no tā, kurā dzīves gadalaikā pašlaik esmu. Tādēļ neaizmirsīsim baudīt šodienu, šo brīdi ar pateicību par Viņa žēlastību. Staigāsim Viņa ceļus, kalposim no sirds un tad piedzīvosim prieku un sajūsmu par to, ka nav neviena cita tāda Dieva kā Viņš! Lai tas ir skaistākais piedzīvojums mūsu sirdīs, katru dienu, neatkarīgi no laika apstākļiem!

Ingūna Kaņepe
Sabiles topošā draudze
“Sieviete sievietei” 4. kursa dalībniece