Kristus miers kā tiesnesis - jūnijs 2022

Vārdus miers sirdī nereti saistām ar emocionālo stāvokli. Kad tad cilvēks var patiesi teikt, ka viņam ir miers? Atvaļinājumā, kad guļ pludmalē neviena netraucēts? Varbūt, kad ilggadējais kredīts ir samaksāts un kredītiestādes beidzot liek mierā? Kad bērni ir paklausīgi un mājās netaisa kārtējo drāmu? Ja apkārt nav kara draudu? Šīs ir sadzīviskas situācijas, kurās mēs piedzīvojam kādus atvieglojuma brīžus un ar patīkamu nopūtu varam sacīt: “Beidzot miers!”

Tomēr, ieskatoties apustuļa Pāvila vārdos par mieru sirdī, redzam, ka tie tiek rakstīti nevis par atsevišķiem “patīkamu nopūtu brīžiem”, bet kā par vajadzību, lai miers valdītu kristiešu sirdīs. Nevis ierodas ik pa brīdim, bet valda bez pārtraukumiem. Bez tam, Pāvils raksta nevis par cilvēku iedomātu un savai ērtībai pielāgotu mieru, bet Kristus mieru. Miers, kura devējs nav Kristus, var izrādīties ļoti viltīgs pašapmāns. Tāds miers var maldīgi likt domāt, ka miers sirdī valda tad, kad es jūtos labi un manas vajadzības ir apmierinātas. Kristus miera valdīšana sirdī nozīmē, ka tikai Kristus pats nosaka un izvērtē, kas mūsu dzīvēs atbilst vai neatbilst Viņa mieram. Kristum ir Sava miera mēraukla, kas mēdz nesakrist ar mūsējo. Viņa dotais miers neaprobežojas ar īslaicīgiem miera surogātiem, kas mēdz pazust tikpat ātri cik uzradušies, bet gan tiecas pēc miera, kas ir radies citam citu panesot, cits citam piedodot un citam citu mīlot, tāpat kā Kristus to ir darījis mums un tādējādi sagādājis mums mieru ar Savu Tēvu.

Kristus miera valdīšana sirdī nozīmē, ka tikai Kristus pats nosaka un izvērtē, kas mūsu dzīvēs atbilst vai neatbilst Viņa mieram.

Pāvils, rakstot par Kristus miera valdīšanu kristiešu sirdīs, lieto no sporta terminoloģijas aizgūtos vārdus “arbitrs” jeb “tiesnesis”. Tiesnesis ir tas, kurš izšķir, vai notiekošais atbilst spēles noteikumiem vai neatbilst. Pāvilam Kristus miers cilvēka sirdī ir kā tiesnesis jeb arbitrs, kas iztiesā sirdī notiekošo. Ja pēc kādas dzīves piespēlētas emociju vai viedokļu sadursmes cilvēkam nav iekšēja Kristus miera, tad tas ir kā skaļš tiesneša svilpes signāls, kas vēsta par vajadzību panest otra trūkumus, piedot otram un atjaunot mīlestību pret otru. Pāvila vēlēšanās ir, lai kristiešu sirdīs un savstarpējās attiecībās valdītājs bez pārtraukumiem ir Kristus miers un lai esam sevišķi jūtīgi, kad skan sirds tiesneša skaļais svilpiens.

Reiz man bija vajadzība izskalot 5 litru ūdens pudeli. Apmēram trešdaļu piepildīju ar ūdeni, aizskrūvēju korķi un sāku straujām kustībām trauku kratīt. Radās pamatīgs troksnis, ūdens pa iekšpusi šļācās uz visām pusēm, sāka parādīties sakratītā ūdens putas – tāds manāms haoss. Kad trauks bija izskalots, es to piepildīju ar ūdeni, un, aizskrūvējis to, joka pēc pamēģināju kratīt un purināt tāpat kā iepriekš. Lai ko es darītu, vairs nebija nekāda trokšņa, nekāda ūdens šļakstīšanās, nekādas putas

Šāds neplānots eksperiments man lika domāt par Kristus mieru mūsu ģimenēs un arī paplašinātajā draudzes ģimenē. Kad dažādās viedokļu apmaiņās, uzskatu atšķirībās un rīcībās neesam bijuši jūtīgi pret Kristus miera trūkumu sirdī, tad ikdienas dzīve sāk līdzināties tam pustukšajam traukam, kas apstākļu mētāts ir pilns haosa. Ar “putām uz lūpām” arvien vairāk attālināmies no otra trūkumu panešanas, piedošanas un mīlestības atjaunošanas ģimenē un draudzē, tādējādi dodot vietu, kur rasties nemieram, stresam un šķeļošiem strīdiem. Kristus miers (kā tiesnesis) lai PILNĪBĀ valda jūsu sirdī! Neatstāsim tukšas, nemiera pilnas vietas ne savā ģimenē, ne draudzes ģimenē, kur nav piedošanas, nav izlīguma ar sievu, bērniem un radiem.

Vai Kristus miers valda visā tavā sirdī? Ko saka tiesnesis?

Mārtiņš Anševics
Limbažu draudzes mācītājs