Izredzēti būt svēti - februāris 2025

01.02.2025

 

Šī gada LBDS kalendāra virstēma ir “Topam pārvērsti” (2. Korintiešiem 3:18). To aplūkosim arī katrā izdevuma “Baptistu Vēstnesis” ievadrakstā. Šoreiz pārdomāsim mūsu garīgo pārvērtību pamatus, kādi tie atklāti Vēstulē efeziešiem.

Pāvils šo vēstuli neraksta tikai kādai lokālai draudzei. Tā drīzāk ir viņa teoloģijas izklāsts, kura pirmajā nodaļā viņš atklāj, ko Dievs darījis mūsu labā, un tikai pēc tam dod konkrētus uzdevumus kristiešiem viņu ikdienas dzīvei un attiecībām un norādes garīgajai cīņai. Reizēm mēs šo kārtību sajaucam. Cilvēks ienāk baznīcā, mēs novērojam viņa izskatu un uzvedību un tad nospriežam – gribam ar viņu kaut ko kopīgu vai nē! Dievs tā nedara. Viņš no sākuma mums kaut ko piedāvā un tad vēro, kā tas ietekmēs mūsu rīcību.

Pāvils saka, ka Dievs mūs “Kristū ir izredzējis būt svētiem un nevainojamiem”. Šeit nav runa par predestinācijas mācību, kuru lieliski savā grāmatā “Māls Veidotāja rokās” atspēko teoloģijas doktors Ilmārs Hiršs. Uzsvars ir uz to, kādā veidā Dievs ir paredzējis mūs darīt svētus un nevainojamus Savā priekšā! Atbilde ir – atrašanās Kristū. Nevienam nav iespējams pašam kļūt svētam un nevainojamam. Mums ir vajadzīga palīdzība no “augšas”, pestīšana jeb glābšana no mūsu grēcīgā stāvokļa, ko sauc arī par garīgi mirušo stāvokli! Mūžīgā dzīvība ir tikai Kristū; tam, kam nav Kristus, nav arī mūžīgās dzīvības (1. Jāņa 5:12).

Garīgā nāve ir nošķirtība no Dieva, taču pestīšana ir savienošanās ar Radītāju caur ticību Jēzum Kristum. Tātad atrašanās Kristū mums sniedz pestīšanu no grēcīgā stāvokļa un padara mūs svētus un nevainojamus Dieva priekšā! Dievs mūs no grēciniekiem ieceļ svēto kārtā. Un tas notiek jau šeit, virs zemes, nevis pēc mūsu nāves, kā dažkārt tas tiek uzskatīts. Vai tu jūties svēts un nevainojams? Iespējams, ka nē. Taču ticība nav jābalsta jūtās, bet faktos! Tātad ikviens no Svētā Gara jaunpiedzimis Dieva bērns Kristū ir kļuvis svēts un nevainojams. Tas gan automātiski nenozīmē, ka viņš dzīvo saskaņā ar savu jauno dabu.

Atrašanās Kristū mums sniedz pestīšanu no grēcīgā stāvokļa un padara mūs svētus un nevainojamus Dieva priekšā! Dievs mūs no grēciniekiem ieceļ svēto kārtā. Un tas notiek jau šeit, virs zemes.

Kāds to ir salīdzinājis ar cūciņas un aitiņas dabu. Cūciņa labprāt vārtās dubļos un jūtas par to labi. Savukārt aitiņa, atrodoties dubļos, nejūtas labi un vēlas tikt ārā no sava netīrā stāvokļa. Tieši tāpat ir ar katru jaunpiedzimušo, kuram jaunā svētā daba mudina atbrīvoties no garīgās netīrības. Katru reizi, kad kristietis sagrēko, Svētais Gars rada viņā trauksmes un nemiera sajūtu un aicina atgriezties atkal garīgās tīrības stāvoklī. Tādējādi, Dieva bērns piedzīvo svēttapšanas un pārveidošanās procesu ar Svētā Gara palīdzību, kļūstot arvien līdzīgāks Kristus tēlam, Viņa raksturam un spējām. To sauc arī par garīgo izaugsmi. Bez svēttapšanas procesa garīgā izaugsme nenotiek. Cilvēks var daudz zināt Bībeli, apmeklēt kristīgus pasākumus, zināt pareizās atbildes, bet joprojām atrasties garīgos autiņos – nespējīgs uzvarēt savas miesas iegribas, garīgi paēst, komunicēt ar Dievu, kļūstot par kārtējo patērētāju draudzē, kurš nevis pats kalpo, bet joprojām ir atkarīgs no citu pasniegtā garīgā piena. Šādi garīgi nepieauguši kristieši ir bez ietekmes un viņu runa nav ar “sāli sālīta” (Kolosiešiem 4:6). Viņi nespēj mīlēt savu tuvāko un joprojām dzīvo pēc principa “aci pret aci, zobu pret zobu”. Katra pamācība viņiem šķiet sāpīga un katra cenšanās viņus iesaistīt kalpošanā līdzinās smagas svara bumbas nešanai.

Tomēr Dieva mērķis saviem bērniem ir ne tikai pestīšana, bet arī garīgā pārveidošanās un Viņa uzdevuma pildīšana šeit virs zemes. Tas notiek tad, kad dzīvojam kopā ar Kristu. Ne tikai svētdienās, bet ikdienā. Kad ļaujam Svētā Gara pamudinājumiem noteikt mūsu rīcību, kad Dieva Vārds kļūst par mūsu lielāko nepieciešamību, kad kalpošana kļūst par mūsu augstāko godu, lūgšanas par mūsu piepildījuma vietu un mīlestība uz tuvāko par mūsu dzīves standartu – tad varam sākt nojaust, ka Dievs ir sācis Savu pārveidojošo darbu pie mums, lai caur mums nestu Savu ietekmi pasaulē! Ilgosimies pēc tā, tieksimies pēc tā, dzīvosim saskaņā ar to, jo mēs esam tam Viņā izredzēti!

Dainis Pandars
Ogres Trīsvienības draudzes mācītājs