Glābjoša palīdzība - augusts 2020

Dažkārt, kad mēs vēlamies kādam sniegt palīdzību, to darot ne materiāli vai fiziski, bet ar padomu vai mierinājumu, mums jāsaskaras ar nostāju, ka tu jau manās kurpēs nevari iekāpt, tev nav saprotama mana situācija. Ļoti iespējams.

Nedomāju, ka daudzi no mums, pat paši karstasinīgākie un skaudrākie, varētu iekāpt Dāvida – psalma autora – „kurpēs”. Ne vien tāpēc, ka mūs šķir gadsimti laika skalā un neizmērojama distance bagātības, varenības vai ietekmes ziņā. Dāvida sirds ir uzplēsta sāpē, kura liek kliegt, un darīt to ļoti, ļoti galējā veidā – izkliedzot lāstus pār tiem, kuri Dāvidu ir sāpinājuši. Daži no mums, iespējams, šādas kurpes ir valkājuši, daudzi pat nenojauš, kā tādas kurpes izskatās. Atpazīstamāka ir daļa no tā, kas Dāvidu tik ļoti ķēris – „ar mīlestību es esmu lūdzis Dievu par viņiem, bet tie atbild ar naidu” (4.p.).

Es gribu mācīties lūgt palīdzību no Tā, kurš, kā apliecina Dāvids, savu palīdzību sniedz pilnīgā veidā – Viņš izglābj!

Ja mēs neesam bijuši, nevaram būt, netaisāmies un pat negribam būt Dāvida situācijā, tad kāpēc mums par viņa situāciju būtu kas jāzina? 

Es nevaru būt, netaisos un negribu būt tādā situācijā, kuru apraksta Dāvids, bet es savā vajadzībā, sāpē, problēmā gribu mācīties no tā, ko darīja Dāvids viņa situācijā, –  lūgt palīdzību. Lūgt palīdzību no Tā, kurš man ir „mans Dievs” tāpat kā „mans Dievs” Dāvidam. Es gribu mācīties tad, kad ir mana situācija, kurā nepieciešama palīdzība, lūgt palīdzību no Tā, kurš ne vien vēlas palīdzēt, ir gatavs palīdzēt vai pat palīdz, es gribu mācīties lūgt palīdzību no Tā, kurš, kā apliecina Dāvids, savu palīdzību sniedz pilnīgā veidā – Viņš izglābj! Izglābj ne tāpēc, ka es esmu gavējis vai lieliski piepildījis kādas citas garīgās disciplīnas. Viņš izglābj tad, kad es pats esmu izdilis un savā nevarībā to vēlu saviem pāridarītājiem. Viņš – mans Dievs un Kungs – izglābj savas žēlastības dēļ!

Tad, kad esam sāpēs vai problēmās, Dāvids, kurš jutās it kā „es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā” (23.p.), liek mums dzirdēt to, ko viņš droši zināja, ka glābjoša palīdzība nāk no Tā, kurš ir „Kungs, mans Dievs” (26.p).

Mums katram ir citas, katram savas „sāpju kurpes”, bet Tas, no kura nāk palīdzība, ir Tas pats, jo, „kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst” (Jesajas 40:31).

Kad es sastapšu tevi tavās bēdās vai vajadzībās un tu sastapsi mani manējās, tad mums būs, ko otram stāstīt, mums būs zināms, kā mēs varam viens otru iedrošināt, mierināt, stiprināt. Es stāstīšu tev un tu stāstīsi man, ka tajā reizē, kad saucu: „Palīdzi man, Kungs, mans Dievs!” es piedzīvoju, ka „palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!” (Psalmi 121:2-3)

Pēteris Tervits
Ventspils draudzes mācītājs