Dievišķā piedošana - aprīlis 2022

Dzīvē nokļūstam dažādās situācijās, ne vienmēr tajās esam vieni paši, bieži iesaistīti arī citi cilvēki. Tās ir situācijas un notikumi mūsu ģimenēs, darba vietās, arī draudzēs. Situācijas, kas prasa pacietību, bet, kad tās slieksnis ir pārkāpts, tad bieži vien arī piedošanu.

Pāvils, rakstīdams kolosiešiem, apzinās, ka nesaskaņas cilvēku starpā būs, tāpēc viņš mudina domāt un rīkoties pretēji tam, kā to vēlētos mūsu miesīgais cilvēks. Nepacietības un nepiedošanas vietā būt pacietīgiem un piedot, jeb rīkoties tā, lai “nedotu vietu velnam” (Efeziešiem 4:27). Tiekties pēc tā, lai rīkotos dievišķi, jo dusmas ir cilvēcīgas, bet piedošana dievišķa.

Kā vairot dievišķo sevī? Domāt par pacietību kā daļu no sevis, kas atspoguļo dievišķo manī. Domāt par Svētā Gara augli sevī. Apustulis Pāvils, nosaucot to, kas veido Svētā Gara augli, min arī šo svarīgo kvalitāti – pacietību (Galatiešiem 5:22-23). Un tā ir kvalitāte, kas ir cieši saistīta ar piedošanu.

Piedot nozīmē nolikt sevi otrajā vietā, līdzīgi kā Kristus ir nolicis mūs pirmajā vietā.

Auglim ir jānobriest. Negatavs auglis var būt nepatīkams. Īpaši to var izjust ēdot negatavu hurmu, kad lūpas, mēle, mute saraujas čokurā. Lai nebūtu tā, ka mūsu ticības biedram ir jāsaraujas čokurā, jo mēs esam izrādījušies negatavi, ir vērts pārdomāt – cik liela ir mana pacietība, cik liela ir mana spēja piedot? Varam uz to paskatīties arī no otras puses – mana spēja piedot parāda manu pacietības mēru jeb, izsakoties Pāvila vārdiem, tā parāda Svētā Gara augļa briedumu manī. Tas ir briedums, kas atklājas tad, kad situācija nav ne laba, ne arī ērta vai patīkama. Piedzīvojot šādus notikumus, ticība tiek pārbaudīta. Lai ticība neizrādītos nederīga un atmetama, tai ir jātiek pārbaudītai.

Kristus Kalna svētrunā dod kādu rīcības plānu mūsu ticības dzīvei, kas īpaši izaicina spēju piedot. Jēzus nenoliedz, ka būs problēmas arī Viņa bērnu vidū, arī draudzes iekšienē. Viņš māca sakārtotas attiecības caur sakārtotām prioritātēm. Viņš saka, ka tajā brīdī, kad vēlamies tuvoties Dievam, bet mums nav sakārtotas attiecības ar līdzcilvēkiem, ir kāds rīcības plāns, kuram sekot: pirms tuvojies Dievam, sakārto attiecības šeit uz zemes un tad vari veidot attiecības ar Tēvu debesīs (Mateja 5:23-24). Vispirms horizontāli, tad vertikāli. Ja novelkam sev priekšā šīs divas iedomātās līnijas – horizontālo un vertikālo, tad iezīmējas krusts, simbols, kas pazīstams visā pasaulē. Krusts vistiešākajā veidā norāda uz piedošanu. Tas nepārtraukti atgādina, ka mums ir piedots.

Piedot nozīmē nolikt sevi otrajā vietā, līdzīgi kā Kristus ir nolicis mūs pirmajā vietā. Tāda ir Dieva visaptverošā mīlestība, kas atklājas piedošanā. Uz to Kristus norāda arī Kalna svētrunas turpinājumā, mācot par lūgšanu un atgādinot, ka mūsu attiecības ar Tēvu ir cieši saistītas ar mūsu attiecībām ar līdzcilvēkiem, ar mūsu spēju piedot. Tādēļ Jēzus māca lūgt: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem” (Mateja 6:12). Mēs saņemam tik daudz žēlastības, cik paši esam gatavi dot citiem. Savukārt, ja nedodam žēlastību citiem, esam izvēlējušies arī paši nesaņemt žēlastību, un tas nozīmē, ka, nepiedodot citiem, apzināti kaitējam paši sev.

Noveliste un politiskā aktīviste Anne Lamota (ASV), runājot par nepiedošanu, lieto šādu trāpīgu salīdzinājumu: “Nepiedošana ir kā pašam dzert žurku indi un tad gaidīt, ka nomirs žurka.” Patiesi, vai ne? Vai tas nav vēl viens iemesls ņemt vērā Pāvila teikto – “esiet pacietīgi un piedodiet cits citam” (Kolosiešiem 3:13). Nepiedošana tik bieži kaitē ne tikai draudzes kopienai, bet vēl vairāk mums katram pašam individuāli. Tā sasaista, indē un ved prom no Dieva tuvuma. Tā ved mūs prom no tās vietas, kur mēs iegūstam brīvību, dziedināšanu un atraisīšanu. Uz kurieni? Strupceļā.

Kad ir vislabākais laiks piedot? Šodien. Pirmkārt, tev ir dota tikai šodiena. Otrkārt, šorīt mostoties, tu esi saņēmis piedošanu no paša Dieva. Lieldienas atgādina – Labā vēsts ir piedošanas vēsts!

Raitis Šķerbergs
Liepājas Pāvila draudzes sludinātājs