Dieva aizsegā Viņa godam - novembris 2024

Mēs dzīvojam laikā, kad sava trausluma atzīšana un pazemība ir vājuma pazīmes, bet, patiesībā, Dieva priekšā tas ir mūsu spēks. Ir grūti atzīt savu sakāvi vai vājumu kādā dzīves notikumā vai sezonā, taču bieži vien lielākās uzvaras nāk, esot klusumā, ar pazemīgu sirdi un ar tukšām rokām.

Ticības un paļāvības pretstats nav šaubas vai padošanās, tai pretējais ir kontrole. Un es nezinu nevienu cilvēku, kuram nepatiktu vara un kontrole kaut mazās lietās. Kad sedziņa nolikta pareizā vietā (un virzienā) vai, kad visi klausās un saprot tieši to, ko es esmu sapratis… Savukārt kontrolei ir tieksme pāraugt citu kritizēšanā, sevis salīdzināšanā un bailēs, jo ir taču visam jāatbilst labākajam (manam) standartam.

Ir katru dienu sev jāatgādina, ka šis dzīves skrējiens nav par mani pašu, bet par Jēzus godu. Lielākais mūsu dzīves piepildījums un drošība ir atrodama Radītājā, un bailēm par sevi, savu nākotni nav pamata, ja varu dusēt Viņa aizsegā.

Mēs esam kara laukā. Arī tad, ja nespējam ārējo ienaidnieku tik viegli identificēt (reizēm atliek vien paskatīties spogulī). Tā ir cīņa – neļaut patmīlībai, nedrošībai, stresam un pasaules sēklai dzīt saknes savā sirdī un prātā, bet stāvēt ar skatu uz Jēzu. Dievs sargā un dod bagātīgi visu, kas mums vajadzīgs. Viņš nekad nekavē un vienmēr ir ar tevi, Viņš ir tas, kurš paceļ tevi. Mūsu daļa ir paļauties, ka Viņš ir nemainīgs un darīs to, ko ir apsolījis.

Elīna Babrovska
Rīgas Mateja draudze
“Sieviete sievietei” 3. kursa dalībniece