Būt bērnam - marts 2025

Es uzaugu bez tēva. Bieži bērnībā domāju – kā būtu, ja man būtu tētis? Divdesmit gadu vecumā tādu ieguvu, sāku iepazīt Dievu kā Tēvu. Šī iepazīšanās turpinās vēl joprojām.

Kļūstot par Dieva bērnu, spēju izdzīvot bausli “godā savu tēvu…” Vienmēr domāju – ja šeit būtu tētis… Tas, par ko sapņoju bērnībā – aizsardzība, padoms, atbalsts, drošības sajūta – to tagad piedzīvoju ik dienas. Ir tik labi apzināties, ka tu kādam tik ļoti rūpi, ka Viņš ir gatavs uz visu, pat sava Dēla nāvei pie krusta.

Tā ir tik neaptverama mīlestība, kāda ir mana vērtība Dieva Tēva acīs un sirdī. Tagad mana atbildība ir sevi “nenocenot”. Censties nebūt kā tīnim, kuram šķiet – zinu vairāk, māku labāk. Par šī brīža nesaprotamo un neizskaidrojamo nekurnēt, neapsūdzēt un nepagriezt muguru Tēvam. Mācīties paļauties, jo Viņš mūs grib vadīt pie Sevis uz mūžīgajām Mājām, Viņš mūs tur gaida! Caur Jēzus augšāmcelšanos Viņš parādīja savu Tēva mīlestību – nevis nāvei esam aicināti, bet dzīvībai! Ik dienas mācīties būt bērnam, spert soļus nezināmajā, uzticoties Tēvam, jo visu, kas ar mums notiek, Viņš vērš par labu.

Godā savu Tēvu… nenoceno sevi.

Gita Vadone
Valdemārpils-Ārlavas draudzes kalpotāja