7 nedēļu Lūgšanu maratons

LBDS Padome un bīskaps Kaspars Šterns nākuši ar aicinājumu Latvijas draudzēm - ārkārtas situācijas laikā, kas izsludināta 9. novembrī, iesaistīties Lūgšanu maratonā, kurā izdzīvot apustuļa Pāvila vārdus “Lūdziet Dievu bez mitēšanās”.

Tā ir mūsu iespēja – būt sarunā, lūgšanā un saucienā uz Dievu. Lai lūgtu viens par otru, lai lūgtu par mūsu valsti, lai lūgtu par tiem cilvēkiem, kas iet cauri slimībai un grūtībām. Lūgšanu maratons norit septiņu nedēļu garumā – no 8. novembra līdz pat Ziemassvēkiem. Lūgšanas individuāli, ģimenē, no rīta, vakarā, pie galda vai pastaigas laikā, mašīnā vai darba vietā. Lai kur būtu – lūgt! Mazajā grupā vai draudzē, divi, trīs vai vairāki – lūgt Dievu bez mitēšanās.

Par pamatu šīm lūgšanām esam aicināti izmantot Jēzus mācīto lūgšanu – Mūsu Tēvs debesīs, katru nedēļu īpašu uzmanību pievēršot vienai no septiņām šīs lūgšanas sadaļām. Lai atgādinātu par to, ik nedēļas sociālajos tīklos tiek publicētas LBDS Padomes locekļu lūgšanas par attiecīgās nedēļas lūgšanu virstēmu. Aicinājumam atsaukušies jau tūkstošiem cilvēku! Arī brāļi un māsas citās konfesijās un pat citās valstīs.

Pievienojies sarunā, lūgšanā un saucienā uz Dievu!

Kungs, man tik grūti pieņemt, ka Tu esi kaut kas vairāk kā Mans Tēvs debesīs! Es apzinos, ka tas ir mans egoisms un mana nespēja pieņemt, ka Tu sapulcini ap sevi tik dažādus cilvēkus. Un tad man jādomā par šo vārdu “mūsu”. Tu jau zini, ka es tik bieži izveidoju savu cilvēku grupu, kas ietilpst manā “mūsu”. Tie, kas mani saprot, tie, kas mani iedrošina, tie, ar kuriem ir viegli garīgi augt. Bet ko lai es daru ar pārējiem? Ak, cik viegli skanētu - Mūsu, izņemot tos un tos cilvēkus, Tēvs debesīs… Kungs, lauz manu šauro skatu uz cilvēkiem! Palīdzi man ieraudzīt Tavu līdzību arī tajos, kurus man ir tik grūti cienīt un mīlēt! Tu esi arī viņu Tēvs. Kā Tu ar viņiem tiec galā.
Es atzīstu savu vājumu un lūdzu Tavu spēku! To spēku, kas pārspēj manus priekšstatus par dzīvi. Kungs, samīļo tos, kuri šajā laikā ir tik vientuļi un atstāti! Apmeklē Covid slimniekus slimnīcās! Viņi arī ir Tavējie! Es varu tikai lūgt par viņu izveseļošanos.
Mūsu Tēvs
Tik tāls un tik tuvs!

Mūsu Tēvs debesīs, Tu vēlies, lai mēs svētījam Tevi, Tavu Vārdu. No sendienām Tu esi slēpis Savu Vārdu, bet caur Jēzu Kristu mums atklājis Sevi kā Tēvu un pieņēmis mūs par bērniem. Tā ir Tava dāvana, mūsu iespēja un uzdevums.
Tu vēlies, lai mēs svētījam Tavu Vārdu. Vai gan mazākais var svētīt lielāko? Tas ir iespējams tikai tad, ja Tu saki lielo varas pavēli – “lai top”. To Tu esi darījis caur Jēzu Kristu, ka pret Tevi naidīgajā pasaulē Tu esi mūs izredzējis un pieņēmis Tev ticēt, Tevi piedzīvot, apbrīnot, dzīvot ar grēku piedošanu, piedalīties Tavas Valstības ceļā un ilgoties pēc tikšanās ar Tevi Godībā.
Un nu Tu dod mums iespēju un uzdevumu Tevi apliecināt pasaules priekšā. Tur, kur no pasaules Tev pretī paceļas noraidījums, naids, apsūdzības, vienaldzība un dūres pret debesīm, tur Tu gaidi no mums paceltas lūgšanu rokas ar pateicību, ilgām pēc Tevis, ar pagodinājumu par Taviem darbiem un Tavu Valstību. Un ne tikai apslēpti, bet naidīgās pasaules vidū kā Tavi aizstāvji, apliecinātāji, kā Tavas klātesamības liecinieki – lai Tavs Vārds top liels, lai Tava godība piepilda zemi. Mēs vēlamies, Kungs, lai mūsu domas, darbi, vārdi un liecība kļūst par redzamu Tavu pagodinājumu.
Lai svētīts top Tavs Vārds!

Lielais Dievs! Paldies, ka Tu esi mums atklājis savu gribu arī mūsu dzīvei šeit virs zemes – lai mīlam Tevi un cilvēkus mūsu tuvumā. Tēvs, mēs zinām, ka pie Tevis, Tavā valstībā tas viss jau tā ir, tādēļ lūdzam, lai mīlestība pret Tevi un ikvienu cilvēku iesakņojas arī mūsos. Lai spējam ieraudzīt slimos un pagurušos, kā Tu tos redzi, lai spējam pieliekties pie citu vajadzībām, kā Tu to dari. Mēs lūdzam pēc saprašanas par labu atzīt to, ko Tu atzīsti par labu, un pēc drosmes pieņemt izvēles, kuras pieņemtu arī Tu. Mēs lūdzam, lai sabrūk mūsu mazās egoisma, neiecietības un īgnuma „valstībiņas” un tā vietā katrs no mums būtu kā stiprs mūris Tavai mīlestības valstībai mūsu zemē Latvijā.
Paldies, ka, apzinoties Tavu mīlestību uz mani, es sev apkārt vairs neredzu nevienu nemīlamo.
Lai nāk Tava valstība!

Mūsu Tēvs Debesīs! Tu esi mums labākais Tēvs. Tu dod mums vislabāko. Tu nekad nenokavē ar dāvanām un palīdzību. Mēs Tev pateicamies, jo Tu esi dodošs Tēvs, Tava atbilde uz mūsu vajadzībām ir vislabākā. Paldies Tēvs, ka Tu atgādini par uzticību. Tu atbildi uz mūsu vajadzībām arī šodien. Ja arī reizēm saņemam šķietami mazāk kā gribētos, taču tas ir pietiekami, lai turpinātu Tevi godināt. Paldies, ka rīt Tu atkal būsi mums blakus. Tu atkal būsi pieejams. Tēvs, ja tas var notikt, dari tā, ka neesmu tādā nabadzībā, ka pazaudēju cerību uz Tevi, un neesmu tādā bagātībā, ka novēršos no Tevis. Palīdzi, lai manas rūpes par dienišķo iztikšanu neaizved mani projām no paļāvības uz Tevi. Es zinu, ka Tu redzi, kas man šodien visvairāk ir vajadzīgs manā dienišķajā iztikšanā. Es pacietīgi gaidu uz Tevi. Mīļais Tēvs! Man ir liela vajadzība arī pēc dienišķās barības manai dvēselei. Piedod, ka es bieži atrodu tādu barību, kas apslāpē manu dvēseli. Lūdzos, palīdzi man rūpēties par manas dvēseles barību tāpat kā par miesas barību. Es gribu turpināt Tevi pazemībā bīties un baudīt Tavu palīdzību. Es turpināšu atzīt Tevi par savu Dievu Tēvu, kas nekad nepamet savus bērnus trūkumā. Es pateicos Tev, mans Tēvs!

Cik daudzus no taviem pagātnes grēkiem atceras Dievs? Nevienu. Debesīs nav neviena ieraksta par tevi kā grēcinieku. “Piedots!” – cik patīkami skan šis vārds, bet cik grūti to dažkārt pateikt. Nepiedošana kļūst par slēgtiem vārtiem mūsu dzīves ceļā. Šos vārtus var atvērt tikai piedošana.
Paldies, Tēvs, ka Tu nemeklē vainīgos, neveic uzskaiti par mūsu pārinodarījumiem! Paldies par Tavu žēlastību ne tikai piedot mūsu grēkus, bet arī atlaist mums pelnīto sodu! Es lūdzu, piedod mums! Pārcērt važas, kas mani attur piedot, nojauc mūrus, kurus esmu uzcēlis priekšā savām acīm un ausīm, izkausē ledu, kas apņēmis manu sirdi, atjauno sabojātās attiecības! Tēvs, man vajadzīgs Tavs spēks piedot. Es šodien izvēlos piedot. Paldies par mieru, atjaunošanu un dziedināšanu! Paldies par Tavu upuri! Paldies par brīvību Tevī! Paldies par prieku un mieru, kuru no jauna iegūstu, saņemot piedošanu un piedodot citiem!

Mūsu Tēvs debesīs, neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Tēvs, Tu esi vienīgais, kurš spēj mūs tā vadīt, ka mēs kārdinājumiem paejam garām, apejam tiem apkārt un neiekrītam to lamatās. Paldies, Tēvs, ka Tu tik daudzas reizes esi mūs vadījis tā, ka mēs pat neesam pamanījuši kārdinājumus mums apkārt.
Labais Tēvs, mēs zinām, ka Tu vēlies mūs izglābt, tāpēc nevari mūs kārdināt. Mēs atzīstam, ka tā ir mūsu pašu sirds kārība, kas vilina un valdzina, līdz tā ir ieņēmusies un dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi. Labais Tēvs, mēs atzīstam, ka mums pašiem bieži pietrūkst gribas, spēka un gudrības izturēt šos pārbaudījumus. Mēs pazemīgi lūdzam, lai Tu atpestī mūs no ļaunuma, kas vēl mājo mūsu sirdī, līdz tā kļūst pilnīgi tīra Tavā priekšā. Tēvs, atpestī mūs arī no Ļaunā, kurš staigā mums apkārt kā rūkdams lauva, meklēdams, kuru varētu aprīt. Mīļais Tēvs, bez tevis tiešām mēs nenieka nespējam. Kā mazi bērni mēs vēlamies pieķerties sava visspēcīgā Tēva rokai. Mēs pilnībā nododam sevi Tavai vadībai!