Atskats LBDS Reģionālās tikšanās 2015

Ikgadējās LBDS Reģionālās tikšanās SAŅEM – NOVĒRTĒ - DALIES šogad notika februārī Cēsīs, Rīgā, Viesītē un marta mēnesī Liepājā, kas pulcināja baptistu draudžu locekļus.

Pirmā tikšanās sesija bija LBDS bīskapa Pētera Sproģa uzruna. Tās bija pārdomas par kristieša izaugsmes ceļu, tā normālu attīstību un “klupšanas akmeņiem”.  Bīskaps norādīja par  svēttapšanas ceļa ir dažādiem posmiem, arī nokļūšana dvēseles tumšajā naktī, kas iet roku rokā ar cīņām, nespēku, šaubām, ar vēlēšanos visu izskaidrot. Galvenais jautājums – kāds ir tālākais ceļš ārā no šī tuksneša? Kur es un mēs kā draudze vedam sevi un citus, kas atrodas šādā tuksnesī?
Bīskapa uzrunā izskanēja daudz personīgu un draudzēm veltītu aicinājumu, kā piemēram, veidot draudzi kā vidi, kas nevis nobloķē garīgo izaugsmi, bet to veicina. Lai draudze nav vieta, kur garīgi izliekamies un valkājam maskas bailēs no nosodījuma. Lai tā ir vieta, kur mēs varam atzīt savas neizdošanās ceļā uz svēttapšanu, savas kļūdas un nespēku. Bīskaps aicināja pārdomāt, kā mēs kā draudze varam kalpot citiem, kas ir šādā dzīves tuksnesī un mudināja veidot draudzi par vietu, kur ļaudis piedzīvo gan glābšanu, gan svēttapšanu. Viņš uzsvēra, ka glābšana - tas ir ilgs, garš process, ceļš, kur ar katru soli cilvēks tuvojas Dievam arvien tuvāk. Ir jāpalīdz cilvēkiem spert šo soli, nevis mudināt lēkt tiem pāri. Bet svēttapšanas ceļš prasa pazemību un uz tā mēs esam visu mūžu. Atrodoties uz svēttapšanas ceļa ir jāatzīst sava nevarība, ir jābūt gatavam, ka tiks lauzta mūsu vecā daba, pārveidots raksturs. Ja neesi neko maksājis, izsāpējis, zaudējis – tu neesi audzis.

P. Sproģis uzsvēra, ka, ejot cauri šiem posmiem, var būt divu veidu attieksme: dzīve noliegumā, kad problēmas tiek noliegtas un tās tiek “paslaucītas zem paklāja”. Taču tā nekas netiek risināts un tā nav iespējams augt. Otrs ceļš ir dzīve pieņemšanā. Tā ir attieksme, ka tikai Dievs visu zina, bet es nezinu. Dzīvot uzticoties, paliekot Viņā un paliekot blakus citiem mīlestībā un pieņemšanā.

Tikšanās ietvaros klausītājus uzrunāja arī Pētera Sproģa intervija ar Priekules draudzes sludinātāju Mārci Zīvertu, Mežgalciema draudzes sludinātāju Aivaru Vadoni, kas darbojas gan Nīcā, kur veido jaunu draudzi, gan Otaņķos, Ogres Trīsvienības draudzes sludinātāju Daini Pandaru un Viesītes un Subates draudzes mācītāju Juri Grigu. Garīdznieki savā kalpošanā iziet ārpus dievnama sienām un viņu pieredze, domājams, arī citus klausītājus iedrošināja meklēt iespējas iziet ārpus draudzes dievnama, paplašināt kalpošanas robežas, iet sabiedrībā, vēl un vēlreiz jautāt Dievam: “Ko Tu gribi, lai es daru?” un atsaukties Dieva aicinājumam, kad Viņš sauks.

Tikšanās otrajā daļā tika rādīta videolekcija, kur mācītājs, daudzu grāmatu autors, lektors un klīniskās psiholoģijas doktors Džons Ortbergs mudināja atklāti pārdomāt dzīves misiju: pildāmos uzdevumus, sasniedzamos mērķus un vīziju, kurai jāseko.
Džons Ortbergs stāstīja par katra vadītāja lielākajām bailēm – nevis tikt kritizētam vai par neizdošanos, bet no tā, ka paša grēki un rakstura vājā puse ņems virsroku. Ir daudz baiļu, bet patiesas bailes, kurām jābūt, ir tikai vienas – neizpildīt misiju, kurai Dievs mūs aicinājis, gan individuāli, gan kā draudzei, meklējot aizbildinājumus un pieprasot laika pagarinājumu. Šī un bīskapa Sproģa uzruna deva pamatīgu vielu pārdomām par savu izaugsmi un personību. Arī pēc šīs lekcijas tika dota iespēja dzirdēto pārrunāt grupās: kas ir tavas draudzes “rakstura vājība”?

Trešajā tikšanās daļā klātesošie varēja izvēlēties piedalīties darba grupās, atbilstoši katra interesēm un kalpošanas jomām – garīdznieku, draudžu priekšnieku, sieviešu, muzikālajā, bērnu un jauniešu darba grupā. Mazākā lokā bija iespējams uzzināt par katrai kalpošanas nozarei specifiskajiem jaunumiem un apmainīties pieredzē.

Dienas programmā negaidīts pārsteigums bija kopkora uzstāšanās – tikšanās reizē klātesošo reģiona dziedātāju, mūziķu, reģiona koru vadītāju kopkoris, kas klausītājiem dāvāja trīs dziesmas, tostarp “Dvēseles dziesmu”, ko mākslinieki izpildīja kopā ar tās autoru Ēriku Ešenvaldu pie klavierēm.
Katra no reģionālajām tikšanām bija iespaidu, informācijas, un dziļu mācību piepildītas. Paldies tikšanās organizētājiem par vērtīgo iespēju iedvesmoties, mācīties, iet dziļumā, par saņemto pamudinājumu sekot tam, lai draudzēs un personīgajās dzīvēs nenotiek novirzīšanās no kursa, no īstās misijas. Paldies par iespēju satikties ar brāļiem un māsām, dalīties piedzīvotajā un kopā plānot tālāko kalpošanu.

Šī ir lieliska iespēja reģionu kalpotājiem satikties tuvāk mājām, tāpēc izmantosim šādu iespēju mācīties un satikties katru gadu!

Apkopoja Dace Lektauere